Aliens

Pijs XII (1939.-1958.g.)

Latīņu val. - Pius PP. XII, īstajā vārdā Eudženio Marija Džuzepe Džovanni Pačelli.
260.Romas pāvests no 1939. līdz 1958.gadam.

Dzīvesgājums. Dzimis 1876.gada 2.martā, miris 1958.gada 9.oktobrī. 
Stipri ietekmēja Vaikāna politiku vēl pirms stāšanās pāvesta amatā, jo bija viens no tā ievērojamākajiem darbiniekiem. Atrodoties Vatikāna sekretāra amatā, viņam bija liela loma konkordāta noslēgšanā starp Vatikānu un hitlerisko Vāciju 1933.gadā.
Kāpa pāvesta tronī 1939.gada 2.martā.

1942.gadā iesvētīja Fatimu kā pasaulē lielāko Sv.Marijas pielūgsmes svētvietu.
Vairākkārt savas darbības laikā aicinaja dažādās baznīcas konfesijas sadarboties.

Hitlera pāvests? Pijam XII tagad tiek pārmests, ka II Pasaules kara laikā, kad viņš bija pāvests, Vatikāns nav pievērsis uzmanību holokaustam, kā arī nav sniedzis žīdiem nepieciešamo palīdzību. Un tieši tādēļ notiek asas diskusijas par to, vai vai vajadzētu kanonizēt Piju XII vai tomēr ne.
Pija XII kritiķi viņu mēdz saukt par "Hitlera pāvestu."
Pijs XII pats personīgi nodeva Hitlera rokās detalizētas instrukcijas ar to kā iznīcināt nekatoliskās minoritātes Eiropā kā arī par to kā uzbūvēt tīri "jaukas" nāves nometnes. Saskaņā ar Pija XII izteikumiem - žīdus un citus savādi ticīgos ne tikai vajag nošaut, bet arī sadedzināt dzīvus.
1946.gadā Pijs XII kļuva par palīgu kara noziedziniekiem, tajā skaitā Ante Pavelikam, kurš Horvātijā bija zināms kā sātanisks slepkava. Saņēmis vēstuli no Pavelika, Pijs XII noformēja īpašu vienību, kas kļuva par atbildīgu 600 000 cilvēku nāvē. Vienību sauca "Katoļu ustaši" (Catholic Ustashi). Šī vienība sita krustā, ēda savus upurus, dzīviem cilvēkiem cirta nost locekļus, kā arī dedzināja cilvēkus.

Bija naidīgi noskaņots pret komunistiem un līdz ar to arī pret PSRS. 1949.gadā izsludināja komunistu un viņu līdzjutēju ekskomunikāciju. Izdotajā dekrētā pziņoja, ka no baznīcas izslēdzami visi, kas atbalsta komunistus, lasa komunistu presi un balso par komunistu kandidātiem vēlēšanās.
1950.gada 12.augusta izsludinātajā enciklikā: "Protams, viņiem [zinātniekiem, Aliens.lv] visiem spēkiem un ar visu rūpību vajag padarīt bagātāku savu pasniegšanas priekšmetu, bet pie tam vajag sargāties noniecināt tās robežas, ko mēs esam noteikuši ticības īstenuma un katoļu doktrīnas aizsardzībai."
1955.gadā pasludināja 1.maiju par "namdara Jāzepa" baznīcas svētkiem un aicināja katoļu strādniekus svinēt šo dienu, tā pretnostatot 1.maija t.s. "darba svētkus."
1956.gadā Vatikāns atzina kardināla Mindsenta izvirzīšanu par valdības galvu antikomunistiskās sacelšanās laikā Ungārijā.

Pētera kapa vietas meklējumi. 1939.gadā pēc iepriekšējā pāvesta Pija XI (1922.-1939.g.) rīkojuma tika sākti vairāk nekā 10 gadu ilgi arheloģiskie izrakumi zem Sv.Pētera bazilikas, ar nolūku pierādīt, ka apustulis Pēteris darbojies Romā un te apbedīts. Izrakumi ilga līdz 1950.gadam un to laikā uzgāja sen apbedītus pīšļus. Zinātnisku apstiprinājumu tam, ka uzietie ir Pētera pīšļi, neieguva (tāda pierādīšana vispār varētu būt visai problemātiska).
Tomēr 1950.gada 23.decembrī nākamais pāvests Pijs XII, uzstājoties ar radio uzrunu pirms Ziemassvētkiem, paziņoja par apbedījuma atrašanu un ticīgie uzskata, ka šeit apglabāts apustulis un pirmais Romas bīskaps Pēteris. Tomēr pēc gada katoļu izdevumos, kas nebija domāti plašām ticīgo masām, tika publicēts paziņojums, ka Pētera kaps tomēr nav atrasts, bet it kā uzieta tā "vieta, kur viņš ticis apglabāts."

Katoļu baznīcas negatīvo, konservatīvo attieksmi pret liberālismu, sabiedriskās dzīves sekularizāciju un progresu pauda Pija XII 1950.gada enciklika "Humani generis."
1950.gadā pāvests Pijs XII pasludināja dogmu par jaunavas Marijas miesīgo debesbraukšanu - turpmāk katoļiem bija jātic, ka sākumā uzbraukusi debesīs mītiskās jaunavas Marijas dvēsele, pēc tam miesa un debesīs tās savienojušās.
Paziņoja, ka evolūcijas mācība esot "pieņemama," ja vien tiek atzīts, ka Ādams un ieva bijuši pirmie cilvēki, kas krituši pirmajā grēkā.

1954.gadā kanonizēja pāvestu Piju X. Pašu Piju XII vēl dzīvam esot, katoliskā prese iztēloja par "svētu" cilvēku, kam bijis gods pat redzēt Kristu un sarunāties ar to.

Pijs XII un zinātne. Par to teica runu Vatikānā: "...jo tālāk iet uz priekšu patiesā zinātne, jo vairāk tā atklāj Dievu, it kā viņš to gaidītu aiz katrām durvīm, kuras atver zinātne."

Miris 1958.gada oktobrī.

1967.gadā sākta procedūra, lai šo pāvestu iedabūtu svēto kārtā. Šodien pret to iebilst žīdu rabīni.

Pijs XII pieprasīja Sv.Pētera atlieku identifikāciju, un ar to nodarbojās vairāki universitātes arheologi un docenti, līdz tas viss ticis nodots aizmirstībai Jāņa XXIII laikā.

2020.gada martā pēc pāvesta Bonifācija rīkojuma atslepenoti Pija XII valdīšanas laika dokumenti, kas izsaucis lielu interesi vēsturnieku vidū.

Saites.
Romas pāvesti (30.g.-patlaban).