Leģenda par Karostas cietuma Balto dāmu
- Detaļas
- Publicēts 28 Novembris 2018
- Autors Redaktors
- 5620 skatījumi
Turpinot vākt un apkopot informāciju par paranormālo parādību aktivitāti Liepājas Karostas cietumā, Aliens.lv kopš 2017.gada augusta publicē aculiecinieku stāstījumus par šai sakarā piedzīvoto. Nu mēs lasītājam piedāvājam leģendu, kas izcēlusies 1944.gadā un ir pamatā stāstam par Balto dāmu, kuru paši Karostas cietuma darbinieki draudzīgi dēvē par "Meiteni." Būtībā vienu un to pašu leģendu saviem vārdiem mums pastāstīja cietuma gids Kristers Krafts (viņa stāstījumu par spokošanos lasiet šeit!) un Liepājas novadpētnieks Gunārs Silakaktiņš (vēl nav dalījies savā pieredzē ar Aliens.lv).
Stāsta Gunārs Silakaktiņš
Šo leģendas varantu mēs uzgājām tīmekļa plašumos. To no Liepājas vēstures entuziasta un novadpētnieka Gunāra Silakaktiņa vārdiem pierakstījusi "Karostas Glābšanas biedrības" organizētāja Monta Krafte 21.12.2009.
"Leģenda stāsta, ka 1944.gadā vācu Vērmahta reida laikā kāds latviešu puisis notverts un pārpratuma dēļ ieslodzīts Karostas cietumā. Puisim pēc divām nedēļām bija paredzētas kāzas. Līgava dabūjusi zināt, ka viņas mīļotais apcietināts, izmantodama dažādas sieviešu viltības, iekļuvusi cietumā. Kad meitene nonākusi 18.kamerā, kur puisis bija sēdējis, kameras biedri paziņoja, ka viņa ieradusies par vēlu – puisim piespriests nāves sods un viņš jau nošauts. Meitene no kauna un milzīgā pārdzīvojuma turpat kamerā pakārusies. Kopš tā brīža cietumā spokojas - dzirdamas neizskaidrojamas skaņas, bez iemesla sabojājas elektriskie slēdži, paši no sevis uzlādējas mobilie telefoni, ar lielu troksni aizcērtas smagās cietuma kameru durvis…
Samērā bieži Baltā dāma parādās arī kā spoža gaisma pilnīgi tumšajā koridorā, vai kā ledusauksts pieskāriens karstā vasaras dienā... Šo Balto dāmu ir satikuši gandrīz visi, kas šeit izcietuši sodu, vai bijuši virssardzē par sargiem. Protams, padomju laikā tādas parādības tika noliegtas. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas līdz 1997.gadam šo ēku vēl izmantoja atjaunotie Latvijas Bruņotie spēki. Tajā laikā virssardzes priekšnieks bija kapteiņleitnants Aivars Feldmanis, kurš arī Balto dāmu redzējis. Viņš stāsta par jaunavu ar gariem, rudiem matiem, kas sapīti resnā bizē, kas parādās baltā tērpā. Lai novērstu dīvainās parādības, Virssardzes priekšnieks uzaicināja Karostas Pareizticīgo katedrāles mācītāju. Viņš šeit ieradās ar vairākiem litriem svētītā ūdens un kvēpināmiem traukiem. Baķuška lūgšanās pavadīja cietumā visu dienu, iesvētīja katru kameru, katru telpu. Uz atsevišķām sienām tika uzzīmētas svētās zīmes garu aizbaidīšanai. Tas palīdzēja uz diviem mēnešiem. Tad Baltā dāma atgriezās un mīt šeit vēl šodien."
Kristera Krafta stāstītā leģenda
„Šī konkrētā leģenda par Karostas spoku no 1944.gada nogales tiek minēta kā neparasto parādību izcelsmes punkts un sākums Karostas cietumā.
1944.gadā norisinās II Pasaules karš. Liepājā ir nacistiskās Vācijas okupācija. Karostā ir izvietota vācu karaspēka daļa. Karostas cietums kalpo kā aresta telpas dažādu tautību karavīriem. Šajā laikā Karostas cietumā tiek spriesta arī lauku kara tiesa.
1944.gada nogalē uz Karostas cietumu tiek aizvests bariņš jaunu latviešu puišu. Viņi tikuši arestēti Liepājā uz ielas uz aizdomu pamata, ka viņi varētu būt dezertieri, jo klāt nav bijuši dokumenti. Vienam no šiem puišiem bijusi līgava un drīzumā bijušas ieplānotas kāzas. Viņi tur paturēti ilgāku laiku. Protams, ka tuvinieki uztraukušies, jo nav zinājuši kur tie palikuši, un kara laikā tas ir īpaši satraucoši. Tādēļ ieslodzītie centās nodot vēsti tuviniekiem, kas ar viņiem noticis. Dažādas versijas par to, kā to ziņu viņi nodevuši. Saka, ka pārmetuši pār žogu lapiņas, un citi garāmejoši zaldāti varbūt tās atraduši un nodevuši tuviniekiem. Man ticamāka liekas versija, ka pirmais, ko palaida mājās, apstaigājis pārējo piederīgos, darīdams zināmus lietas apstākļus. Tā šī puiša līgava dabūjusi zināt, ka viņas iecerētais atrodas Karostas cietumā personības noskaidrošanai.
Meitene ir gaidījusi kādu ilgāku laiku, minēts, ka kādas divas nedēļas, bet, tā kā līdz kāzām atlikušas tikai dažas dienas, viņa nav varējusi ilgāk to ciest – devusies uz Karostu, lai uzzinātu, kas notiek.
Varētu pieņemt, ka viņa ir ielavījusies Karostas karabāzē, būdama liepājniece un labi pārzinādama apkārtni. Bet cietumā viņa tikt iekšā nav spējusi, tādēļ viņai nācies atrast kaut kādu kopīgu valodu ar Karostas cietuma vācu apsargiem. Kā viņa to dabūjusi gatavu, tas lai paliek viņas ziņā...
Beigu beigās apsargi viņai prasījuši, kurš tad ir viņas līgavainis – aizvedīšot viņu pie tā aprunāties. Kad viņa pateikusi, tad apsargi pavēstījuši, ka līgavainis pirms nedēļas jau ir nošauts kā dezertieris.
Meitene kritusi izmisumā un lūgusi, lai vismaz ielaiž viņu kamerā, kurā viņas puisis pavadījis pēdējos dzīves mirkļus – atvadīties un noskaitīt lūgšanu. Apsargi iežēlojušies un tā arī izdarījuši – uzveduši to cietuma otrajā stāvā, uz 5 minūtēm ielaiduši 18.kamerā, no tās izdzenot visus kameras iemītniekus. Kad pēc 5 minūtēm viņi atgriezušies, meitene bija pakārusies pie kameras loga restēm.
Tāda ir leģenda par tā saukto Balto dāmu, kas kopš tā laika ir šad un tad sastopama Karostas cietuma kamerās un gaiteņos. Protams, katrā stāstījuma versijā ir mazliet variācijas, bet galvenos vilcienos tas ir šāds.”
Pēc Kristera Krafta vārdiem pierakstījis Vilnis Strods 04.08.2017., Liepājā
Aliens.lv komentārs. Patlaban Aliens.lv vēl nav izdevies noteikt leģendas izcelsmi jeb pirmavotu. Visi aptaujātie, protams, leģendu ir dzirdējuši, taču tā ir Liepājā tiktāl folklorizējusies, ka tās izcelsme ir miglā tīta.
Zināmas cerības tika liktas uz Aivaru Feldmani, kas līdz 1997.gadam šeit bija strādājis par virssardzes priekšnieku un, iespējams, šo leģendu noklausījies no promejošajiem krievu karavīriem. Aliens.lv tikās ar Feldmaņa kungu 2018.gada jūlijā, un sarunā tika noskaidrots, ka arī viņš neatceras konkrētu avotu. Krievu karavīri tie noteikti nav bijuši, jo nekāda tieša objekta nodošana nav notikusi - krievi Karostas cietumu bija pametuši jau pāris gadu iepriekš.
Kopumā Liepājā no mutes mutē klīst tāda būtiska detaļa, ka šai meitenei bijuši 26 gadi, ko piebilda arī Kristers. Tomēr viņš nevarēja pateikt, no kurienes tieši ir to dzirdējis.
G.Silakaktiņš savā stāstījumā, atsaucoties uz A.Feldmani, paudis, ka fantomu "meitenei" bijuši rudi mati, sapīti garā bizē. Tomēr sarunā ar Aliens.lv bijušais virssardzes priekšnieks apgalvoja, ka sievietes tēlam bijuši gari gaiši un izlaisti mati, nevis tie būtu sapīti bizē.