Aliens

NLO fiziski aizskar cilvēkus

NLO fenomena kritiķi vienā balsī brēc pēc materiālajiem NLO pierādijumiem. Viena no tādām pierādījumu grupām ir tās fiziskas traumas, kuras ieguvuši cilvēki NLO kontaktu laikā. Psiholoģiskā cilvēku NLO ietekme aplūkota esejā NLO psiholoģiskā iedarbība. Ufologi Deivids Jakobss un Bads Hopkinss pec kontaktiem ar NLO iesaka sevi rūpīgi pārmeklēt: "... nezināmas izcelsmes īpaši iegriezumi, injekciju pēdas, trijstūraini zilumi un rētas ir papildus pierādījumi kāda dīvaina anomāla notikuma eksistencei."
Aplūkosim kā tad ar to lietu apstāv.

Skrāpējumi. 1974.gadā medību laikā Vaiomingas pavalstī Nolaupīja Karlu Higdonu. Kad pēcāk viņu atgrieza tai pašā vietā parkā, Higdons jutās pilnīgi dezorientēts, viņa ķermeni klāja dziļi skrāpējumi.

Dīvainas rētas. Tādas rētas, piemēram, palikušas uz ķermeņa brazīlietim Antonio, kuru 1957.gada 5.oktobrī savā lidaparātā ieaicināja pelēči un no vairākām ķermeņa vietām ņēma asins paraugus. Analīžu ņemšanas vietās palika tumši pleķīši. Šīs rētas pēcāk pētīja doktors Olavo T.Fontess ar kolēģiem Riodežaneiro Valsts medicīnas skolā. Bez tam nākamajās dienās uz Antonio ādas parādījās pūžņojoši izsitumi, gluži kā radioakatīvās apstarošanas rezultātā. Jāatzīmē, ka apvidū nav neviena radioaktīva objekta.
Ufologs Darels Simss apgalvo, ka rētas, kas iegūtas Nolaupīšanu laikā, labāk redzamas ultravioleta apgaismojumā. Šo rētu izpete gan maz ko var mums pavēstī, tikai laiku, kad tās gūtas.

Paralīze. Daudzas NLO aculiecinieku liecības piemin paralīzi, ko pret viniem ir pielietojis NLO. Parasti tas ir lāzerim līdzīgs stars no NLO, retāk - kāds ierocis Atnācēja rokās.
Paralīze parasti ir pilnīga, bet mēdz būt arī daļēja, kā piemēram, gadījumā no fermas, kur māte ar roku bija apgrāpstījusi spīdošu apli uz zemes.
1981.gada septembrī apdegumus no NLO, kas karājās virs mājas Vestonmillā (Plimuta, Anglija) ieguva Denīza Bišopa. Viņa saņēma triecienu pa roku ar "gaiši zaļu gaismas staru," tas viņu paralizēja uz kādām 30 sekundēm. Viņa apgalvo, ka nav varējusi kustēties.
Lai gan tikšanos laikā paralīzes ir biežas, tomēr tās reti atstāj kādas fiziskas un taustāmas sekas, kuras varētu izpētīt, lai gan psiholoģiska trauma šādos gadījumos ir acīmredzama.

Bezsamaņa. Bieži vien cilvēki zaudējuši samaņu no spilgtas gaismas vai stara no NLO tikšanās laikā. Viens no zinamākajiem tadiem gadījumiem ir gadījums ar Trevisu Voltonu, kad viņš tika NLO stara paralizēts savu kolēģu acu priekšā.

Viltus grūtniecība. Nolaupīšanu sakara izveidojusies versija, ka sievietes tiek Nolaupītas ar mākslīgas apaugļošanas mēŗķi. Tās kļūst grūtas, aizmetas auglis, kurš visai drīz (pēc dažām nedēļām vai dažiem mēnešiem) atkārtotas Nolaupīšanas laikā tiek izņemts.
Ufologa Bada Hopkinsa grāmatā "Nelūgtie viesi" aprakstīts gadījums ar Ketiju Deivisu, kas esot tikusi Nolaupīta 1977.gadā, un pēc tam izrādījusies grūta. No jauna to Nolaupīja 1978.gadā un augļa aizmetņa vairs neesot bijis.
Šās gadījums neesot vienīgais.

Nāve un ķirurģiski sakropļoti cilvēku līķi. Tā īsti literatūrā nav aprakstīts neviens gadījums, kad Atnacēji nogalinātu cilvēkus (H.Velsa "Pasauļu karu" nevajadzētu ņemt nopietni!). Drīzāk cilvēki kontakta laika guvuši tādas traumas (radiācija, apdegumi), kas, diemžēl, novedušas pie letālām sekām.
Piemēŗam, 1967.gadā fermas pārvaldnieks Inasio de Souza (Brazīlija) satika trīs Atnācējus. Viņam bija karabīne, no kuras tas izšāva. Tiklīdz viņš to bija izdarījis, tā viņu ķēra stars no NLO. Pēc 2 mēnešiem viņš nomira no vēžā.
Britu inženiera Keneta Edvarda nāvi arī var norakstīt uz kontakta rēķina. Edvards brauca gar atomenerģijas rūpnīcu, kad radījumi sudrabainos skafandros sašāva vinu ar lāzera staru. Inženieris krita letarģijā, atteica nieres. Noslimojis veselus 4 gadus, Edvards nomira no vēža.
1947.gadā fermeris Prestess Filho Dienvidamerikā kontakta laikā guva apdegumus, no kuriem burtiski sadalījās.
Visai bieži, kā šajos abos pieminētos gadījumos, nāve iestājās no vēža. Protams, mums nav nekādu pierādījumu, ka viņi ar to nebija slimi jau iepriekš.
Lai arī tas gandrīz nekur netiek pieminēts, taču, diemžēl, ir zināms vismaz viens gadījums, kad uziets sakropļota cilvēka līķis, pie tam sakropļojumu veids skaidri liecināja par tādu pat kā dzīvnieku sakropļošanas gadījumos. Tāds līķis tika uziets 1988.gadā Brazīlijā netālu no Huarapirangas ūdenskrātuves. Līķim bija daudz brūču: no apakšžokļa bija nodīrāta visa miesa, izņemti iekšējie orgāni un ģenitālijas. Ar šo cilvēku patiesi bija izrīkojušies visai līdzīgi sakropļotajiem dzīvniekiem!

Apdegumi. 1947.gadā fermeris Prestess Filho Dienvidamerikā nokļuva žilbinošas gaismas plūsmā pats pie savas mājas. Gaisma notrieca to no kājām. Piecēlies, viņš dieba ko nagi nes uz pilsētu pēc palīdzības. Viņu satika vietējais finanšu inspektors, kurš tad arī nu aprakstīja šausmīgo ainu. Filho miesa sāka burtiski "vārīties" un atdalīties no kauliem. Tā lieliem gabaliem krita zemē no visām ķermeņa daļām. Palicis praktiski tīrs skelets. Protams, ka Filho nomira pa ceļam uz slimnīcu no "lieliem apdegumiem" (pēc dakteru teiktā).
1957.gadā mazveida "šķīvīšu" uzlidojumi notika ASV, Teksasas pavalstī. to vēroja simtiem cilvēku. Dažreiz no zemu planējošiem diskiem aculiecinieki guva apdegumus. Zemnieka Sousedo muguru caur drēbēm apsvilināja 200 pēdu garš torpēdas formas lidaparāts, kas viņu notrieca zemē un aizlidoja.
1968.gada 20.maijā ģeologs-amatieris Stīvens Maičalaks pie Falkona ezera Manitobā (laikam Kanādā?) pamanīja piezemējamies dīvainu aparātu. Tuvāk pieejot, viņu krūtīs ķēra karsta gaisa strūkla - rezultātā guva 1.pakāpes apdegumus un citas traumas. To apstiprināja veseli 27 dakteri!
Cits apdegumus ieguvis kontaktieris - Betija Keša. Apdegumi rādījās radiācijas izraisīti.
1981.gada septembrī apdegumus no NLO, kas karajās virs mājas Vestonmillā (Plimuta, Anglija) ieguva Denīza Bišopa. Viņa saņēma triecienu pa roku ar "gaiši zaļu gaismas staru," tas viņu paralizēja uz kādām 30 sekundēm. Tikai jau ieejot mājā meitene atskārta, ka no rokas tek asinis. Ķirurgs, kas aplūkoja brūci, nāca pie slēdziena, ka tā radusies lāzera stara iespaidā.

Radiācija, staru slimība, vēzis. 1980.gadā Betija Keša ieguva apdegumus NLO kontakta laikā. Tie nebija visai spēcīgi, taču ilgi nepārgāja. Viss beidzās ar krūts vēzi, un bija nepieciešama amputācija. Pēc gada Betija nomira. Betijas veselības bojājumiem nebija ticama izskaidrojuma, taču tie stipri vilka uz staru slimību. Arī Betijas pavadonēm uz ādas radās pūšļi.

Implanti. Atsevišķs šķirklis.

Saites.
NLO.