Aliens

Implanti, citplanētiešu

Kontrolētas mikroierīces, kuras, iespējams, Atnācēji ievada cilvēka ķermenī ar zinātniski medicīniskas izpētes mērķiem Nolaupīšanu laikā. Pēc speciālistu apgalvojumiem Nolaupītajiem tādi implanti vairumā gadījumu tiek atrasti galvās - acu dobumos, ausīs, degunā un pat smadzenēs. Pārējos gadījumos implantus uziet rokās, kājās, gurnos, krūtīs utt.

Daži no implantiem atgādina zirneklīti ar lielu skaitu ārkārtīgi tievu kājiņu, kas pievienojas cilvēka nervu sistēmas šķiedrām. Citi tādi līdzinās garām adatām ar dzelkšņainu bumbiņu beigās. Tādas bumbiņas ir 2,5 mm diametrā, bet reizēm viņu vietās uz "adatām" ir cilpiņas.

Bez jau aprakstītajām ierīcēm implanta lomu var pildīt arī kāda mūsdienu zinātnei nepazīstama masa, kuru uziet var tikai ar īpašiem medicīniskajiem magnētiskās rezonanses aparātiem. Amerikāņu ufologi mēdz apgalvot, ka līdzīgus implantus savos ķermeņos nēsājot vismaz 10% ASV iedzīvotāju.

--------------------------------------------------------------------------------------------

Nereti citplanētiešu Nolaupīšanu laikā organismos tikuši implantēti aparātiņi un ierīces, kuru funkcija mums ir galīgi nesaprotama. Šādas oprerācijas notikušas uz NLO klāja, ka to Nolaupītajiem dažreiz izdodas atcerēties. Implantētie aparātiņi parasti izvietoti nolaupītajiem padziļinājumā zem acs ābola, smadzenēs, ausīs, degunā. Taču tos atrod arī rokās, gurnos, kājās un pēdās. Implantus, iespējams, ievada Atnācēji Nolaupīšanu laikā, visai bieži paši arī velāk tos izņem.

Implantu klasifikācija. Tie tiek iedalīti pēc izmantotā materiāla:
1. Metāliskajos.
2. Nemetāliskajos.
Implantu izskats.
Pēc izskata implantētie aparātiņi atgādina zirnekli, kuru smalkās „kājiņas” gluži neticamā veidā savienotas ar cilvēka nervu šķiedrām. 
Citi implanti izskatās kā garas adatas ar dzelkšņainām bumbiņām (D=2,5 mm) vai cilpiņām galos.

Implantu ievietošana.
„Viņi iebāza man degunā garu caurulīti un kaut ko no tās izspieda. Es nezinu, kas tas bija, taču pēc tam visu gadu mani mocīja galvassāpes,” - ar tādu stāstu pie ārsta atnākusi bija 30-gadīgā kasiere Astrīda Ramuša (pēc pašas vārdiem Nolaupīta 1993.gada 18.maijā).
Darels Simss par sensacionālajiem atradumiem kādā intervijā sacīja: «Šķiet, ka pirms implantācijas metālveidīgie priekšmeti ir pārklāti ar ādu. Vēlāk šajā apvalkā ir izauguši nervu gali, kas savienojušies ar cilvēka nervu sistēmu. Kāda bija to funkcija – kontrolēt visu organismu jeb savākt konkrētu informāciju? Spriežot pēc tā, kas noticis ar mūsu «pacientiem», kļūst skaidrs, ka viņiem ir bijusi darīšana ar citplanētiešiem.»

Implantu izņemšanas operācijas un pētīšana.
Mazam Zaļam pirmā zināmā implanta izņemšanas operācija notika 1994.gada jūnijā Portugāles pilsētā Bragā. Ķirurgs Antonio Borža veica unikālu operāciju – uzgāja un no pacientes galvas izņēma miniatūru ierīci. Redzējušie to nodēvēja par radiosignālu raidītāju, pēc kura var noteikt sievietes atrašanās vietu. Pats ārsts par to saka lūk ko: „Saprotu, kamdēļ citi ārsti nespēja uziet migrēnas iemeslu. Lieta tā, ka mūsu izvilktais mehānisms darināts no neparsta materiāla, kas nav redzams rentgena uzņēmumos. Tikai rūpīga skenēšana uzrādīja nepiederoša priekšmeta klātesamību galvas smadzeņu labajā deniņu daļā. Neviens no Zemes iemītniekiem nespētu veikt līdzīgu implantāciju, jo mūsdienu ķirurģija vēl nav sasniegusi tādu līmeni.” 
Ričardam Praisam (nolaupīts 1955.gadā Ņūjorkas pavalstī) Atnācēji ievadīja ko tādu, kas sāka izspīlēties cauri ādai pēc 34 gadu nēsāšanas. Tas izrādījās cilindriņš (1 mm diametrā un 4 mm garumā). Laikam tad 1989.gadā implants ir ticis izņemts. Cilindriņa analīzi veica Masačūsetsas tehnoloģiskā institūta fizikas fakultātē Dr.Deivida E.Pritčarda vadībā. Pētījumi parādīja, ka cilindrīša apvalka sastāvā ir 90 % oglekļa, 3 % skābekļa un 7% tantāla.
Lindas Kortailas implanta rentgenuzņēmums. Taja redzams implants degunā. Tomēr implants izčibēja bez vēsts, pirms to izdevās izņemt.
Rodžera K.Leira pētījumi. Rodžers Leirs (Roger K.Leir) ir amerikāņu ķirurgs (minēts, ka arī ortopēds), kas personīgi operatīvi izvilcis implantus no savu pacientu ķermeņiem (apraksts UFO Journal 2000.gada maija numurā) un laikam ir arī pašlaik pieredzes visbagātākais šai jautājumā. Kopā ar hipnoterapeitu Darelu Simsu (Derrel Sims), kurš nu jau 30 gadus pēta ar NLO darbību saistītus gadījumus, ir nodibinājuši FIRST fondu (Interaktīvo pētījumu un kosmisko tehnoloģiju fonds). Fonda darbinieki sadarbībā ar pazīstamu ķirurgu grupu ir veikuši vairākas operācijas, kuru rezultātā no piecu amerikāņu ķermeņiem tika izņemti, iespējams citplanētiešu ievietotie, implanti.
Pirmā operācija. Pirmā šādu operāciju sērija tika veikta 1995.gadā Kalifornijas štatā Tauzendoksas klīnikā. 47 gadus vecā hjūstonieša Peta Parinelio un 52 gadus vecās teksasietes Mērijas Džounsas dažādās ķermeņa daļās ar rentgena palīdzību tika konstatēti nesaprotamas izcelsmes priekšmeti. Šo priekšmetu nokļūšana abu pacientu ķermeņos nav izskaidrojama, jo abiem amerikāņiem nekad nav veiktas ķirurģiskas operācijas un viņi nekad nebija nonākuši situācijās, kad ķermenī varētu iestrēgt kāda sprāgstoša priekšmeta šķemba vai kas tamlīdzīgs.
Pets Parinelio uzskatīja, ka svešķermeni ieguvis jau 1954.gadā, kad viņam 6 gadu vecumā bija saskarsme ar NLO. Viņš ir gājis pa lauku un ieraudzījis gaisā karājošos, basketbola bumbai līdzīgu priekšmetu. Zēns pagriezies un mēģinājis no tā aizbēgt, taču bumba pēkšņi uzsprāgusi un tās šķemba trāpījusi Peta rokā. 
Mērija Džounsa domāja, ka metāliskais priekšmets viņai ir implantēts 1969.gadā, kad viņa ar NLO sastapusies divreiz. "Pirmoreiz ar NLO saskāros, kad ar ģimeni braucām automašīnā un es biju stāvoklī ar trešo bērnu. Toreiz nekas īpašs nenotika. NLO uzradās pēkšņi, pieskaņoja savu ātrumu mūsu mašīnas ātrumam un pavadīja mūs vairākas minūtes, un tad ar neaptveramu ātrumu aizjoņoja nenoteiktā virzienā. Toreiz citplanētieši dīvaino priekšmetu manā ķermenī nevarēja ievietot, jo nedz man, nedz manai ģimenei atmiņas zaudēšanas simptomi netika novēroti. Uzskatu, ka viss notika otrās tikšanās laikā, kad kādā naktī NLO «kārājās» pie mūsu mājas loga. Tas notika aptuveni mēnesi pēc dēla piedzimšanas. Šoreiz to redzēju tikai es viena – stāvēju pie loga un sekoju notiekošajam. Man bija neparasti miegaina apātija. Taču nevaru apgalvot, ka ar mani tika veikta kāda ķirurģiska operācija." 
Mērijai Džounsai nedēļu pirms ķirurģiskās iejaukšanās sāka spēcīgi sāpēt kāja un lielais pirksts bija uzpampis: «Tobrīd es skaidri zināju, kurā vietā atrodas svešķermenis. Es to sajutu, lai gan līdz šim nekādas sāpes nav bijušas. Dīvaini ir tas, ka līdzko es ierados klīnikā, lai man veiktu operāciju, un izkāpu no mašīnas, sāpes tūdaļ pārgāja.»
Operācijas laikā no Peta Parinelio kreisās plaukstas tika izgriezts viens priekšmets, bet no Mērijas Džounsas labās kājas lielā pirksta – divi. Operācijas norises gaita tika fiksēta videolentē. Šos implantus sākumā pētīja divi pataloganatomi, bet vēlāk vispusējas analīzes veikšanai tie tika aizsūtīti uz vairākām neatkarīgām laboratorijām. Ņūmeksikas Nacionālajā zinātnisko atklājumu institūtā tika veikti sekojoši pētījumi: audu patoloģijas ekspertīze, lāzera spektroskopija, plaša metalurģiskā ekspertīze, elektronu un izotopu skanēšana un vesela virkne vēl dažādu analīžu.
Pirmo divu operāciju atskaitēs ir rakstīts: "No Mērijas Džounsas pirksta izgrieztais mētālveidīgais priekšmets bija līdzīgs «T» burtam, kura «kāja» un «pleci» ir aptuveni puscentimetru gari katrā virzienā. Otrs priekšmets bija izgatavots no tāda paša materiāla, tikai tas bija mazāks. Implanta, ko izgrieza no Peta Parinellio rokas, garums bija četri milimetri, bet platums divi milimetri. Visi priekšmeti bija radīti no bieza un cieta pelēka biomateriāla, kas pēc sastāva bija līdzīgs cilvēka ādai, izgatavotos kokonos. Šajos bioloģiskajos kokonos tika atrasti nervu gali, taču nebūt ne tie, kuriem jāatrodas ķermeņa daļās, no kurām tika izgriezti implanti. Kad uz tiem tika raidīti ultravioletie stari, kokoni izstaroja zaļu gaismu."
Pārējie pacienti nespēja atcerēties neko dīvainu ne pirms, ne pēc operācijas.
Operācija 1995.gada augustā. Derels Simss (bijušais CIP aģents, ufologs un pieredzējis hipnotizētājs, sācis savu darbību pēc it kā paša tikšanās ar NLO) ņēma dalību kādā Dr.R.Leira implantu izņemšanas operācijā. Tās laikā no sievietes vidējā vecumā (ap 40?) labās kājas īkšķa izņēma divus nelielus metāla priekšmetus. Visa operācija tika uzfilmēta un tiešraidē translēta uz ekrānu amfiteātrī, kur bija savācies visai daudz ļaužu.
Pēc operācijas tika noteikts vēl viens iespējamais Nolaupītais, kuram arī izņēma svešķermeni. Šoreiz no plaukstas.
Šie svešķermeņi izrādījas pievienoti pacientu nerviem, izņemt tos nemaz nebija vienkārši. To izmeri bija no 4,1-5,75 mm. Pēc izskata tie bija metāliski, bet klati ar organisku apvalku. To noteica sekojošā laboratoriskajā analīzē.
NB! Visai iespējams, ka šīs divas 1995.gada augusta operācijas ir tās pašas iepriekš aprakstītās Mērijas Džounsas un Peta Parinellio operācijas, taču tur ir dažas nesakritības. Tamdēļ, informācijas trūkuma dēļ nevaram to precizēt. Pašlaik.
Nākamās operācijas. 1996.gadā divām kalifornietēm – 61 gadu vecajai Dorotijai O’Harai un 40 gadus vecajai Elisai Livijai tika veiktas vēl divas operācijas. Dorotija O’Hara un Licija Devidsone nespēja paskaidrot, kā tikušas pie svešķermeņiem. No abu pacienšu kreisajām kājām tika izgriezti līdzīgi implanti. 
Dorotija O’Hara izstāstīja, ka nedēļu pirms operācijas viņa redzējusi sapni, ka viņa kopā ar vairākiem citiem "nozagtajiem cilvēkiem» atrodas lielā istabā, kur visi stāv rindā, lai saņemtu poti kaklā. Interesanti, ka pirms tikšanās ar dakteri Simsu ar Dorotiju O’Hāru un viņas ceļabiedreni notika dīvains gadījums. Kad viņas divatā brauca automašīnā pie ārsta, pār viņām pēkšņi nolaidās melna plēve. Pēc laika sievietes atjēdzās un saprata, ka viņu automašīna stāv ceļmalā. Pēc draudzeņu aprēķiniem, viņas bija zaudējušas aptuveni 20 minūtes un kavēja vizīti pie daktera Simsa. Dažas dienas pēc operācijas Dorotija apgalvoja, ka atkal ir redzējusi citplanētiešus, bet nespēja aprakstīt, kas notika šoreiz – viss rēgojās ļoti miglaini.
Elisa Livija pievērsa uzmanību nelielam uzpampumam, kas parādījās 1993.gadā pēc tikšanās NLO Sandjego pilsētā.
Savukārt no 37 gadus vecās Licijas Devidsones, kura ar NLO un citplanētiešiem ir saskārusies vairākkārt, pēdas tika izgriezts stikla šķembai līdzīgs priekšmets.
Citas operācijas. Vēl nākamo operāciju rezultāti bija atšķirīgi. Ķirurgi pacientiem izgrieza bālganas krāsas sfēriskus priekšmetus, kam nebija aizsargapvalka, un tie nereaģēja uz ultravioletajiem stariem. Taču arī visi nākamie priekšmeti cilvēku organismos neradīja iekaisumu.
Pēdējā zināmā operācija. 2000.gada 5.februārī implanta izņemšanas operācija tika veikta pacientam Timam Kalenam (patlaban laikam pēdējā?). Viņš tika kontaktējies ar Atnācējiem pirms 22 gadiem (Jumas pilsētā Kolorado pavalstī 1978.gada 30.maijā). Pēc kontakta Tims savas kreisas rokas augšdelmā uzgāja kādu mazu priekšmetu ar rentgena izmeklēšanas palīdzību. Caur Tīmekli viņš uzgāja doktoru Leiru. Leirs vērsās pēc finansiālās palīdzības pie ufologiem – palīdzēja pazīstamais amerikāņu ufologs Maikls Lindemans un kontaktieris Vitlijs Stribers (sarakstījis skandalozu grāmatu par saviem kontaktiem ar citplanētiešiem – „Sarunas”).
Pirms operācijas tika izmērīts implanta starojums – tas bija parasts, ap 3 miligausu. Tā nu 2000.gada 5.februārī dakteris Leirs operatīva ceļa no pacienta rokas izņēma ovālas formas implantu, ar jau pazīstamo metāla apvalciņu, kas bija tumšs un mazliet laistījās. Kad implantam tuvināja magnētu, tas „palēcās” un pielipa tam. Vēl vairāk - kad magnētu sāka virzīt šurpu turpu virs implanta, tad no tā pēkšņi izspraucās divas „kājiņas” un sāka šūpoties līdz ar magnēta kustībām. Pēc paša daktera Rodžera K.Leira vārdiem - „[Tima Kalena implants] deva zinātnei vairāk, nekā visi šodien esošie implanti.” Darbs šā implanta pētniecībā turpinoties un esot iespējami jauni pārsteigumi.
Kopumā no 1995.gada augusta līdz 2000.gada 5.februārim Leirs veicis 9 šādas operācijas. Par 8 pirmajām operācijām ārsts uzrakstījis grāmatu „Kosmiskie atnācēji un skalpelis,” kas izdota ar amerikāņu Valsts zinātnisko atklājumu institūta atbalstu. 8 operaciju rezultātā saules gaismā nākuši 9 implanti. Viens no tiem izrādījās medicīniskās mēģēnes lauska (neizprotamā veidā tikusi zem ādas), tā ka pa 2 implanti vienā cilvēkā Atnācēji laikam tomēr nevada vis.
Par saviem pētījumiem stāsta pats Leira kungs: http://www.youtube.com/watch?v=NSkaVub7eq8&feature=related
Vēl nesenāka operācija. Tīmeklī izstādīti izņemta implanta attēli, operācija veikta 2008.gada 6.septembrī. Lūk fotogalerija.

Implantu raksturojums. Izvilktie implanti uzrādīja ārkārtīgi interesantas fizikālās īpašības. 3 no tiem Bija nemetāliski, bet 5 – metāliski. Nemetāliskie implanti izskatījās kā gaiši pelēkas krāsas zirnīši. Metāliskie bija klāti ar dīvainu tumši pelēku apvalku, kas bija ārkārtīgi stiprs. Metālisko implantu sastavā bija vairāk ka 20 ķīmisko elementu mūsu tehnoloģijam neiespējamās kombinācijās. Visvairāk tajos bija ogleklis, kas radīja versiju par implantu kā molekularo datoru (nanodatoru).
Bez tam doktors Leirs ziņo par implantu pilnīgi anomālo uzvedību: „...Te tie bija cieti kā akmens, te pārvērtās želejveidīgā masā, pēcāk atkal „pārakmeņojās.” No 5 metāliskajiem implantiem 3 bija ovālas formas, viens – „T” veida, vēl viens – trijstūra formas. 
Visi tie bija klāti ar ļoti izturīgu apvalku, kuru varēja pārgriezt ar skalpeli tikai pēc 34 stundu paraugu žāvēšanas. Pateicoties šai „vivisekcijai,” kļuva iespējams veikt apvalka ķīmisko analīzi. Izrādījās, ka apvalks sastāv no organiskiem audiem – proteīna (olbaltumviela), keratīna (ragviela) un metāla. Medicīnas literatūrā nekad nekas līdzīgs aprakstīts netika atrasts.
Apvalka metāliskie komponenti tika pētīti pasaules prestižākajās laboratorijās, tai skaitā Losalamosā, Kalifornijas universitatē Santabarbarejā Elsekundo (ASV), Toronto universitātē (Kanādā).
Saskaņā ar šais laboratorijās iegūtajiem datiem nemetālisko implantu apvalku metaliskie komponenti saturēja 11 ķīmiskos elementus. Implanta centrā tika konstatēts ķermenis, kas sastāv no magnētiskās dzelzs vai magnētismu vadoša oglekļa. Interesanti, ka 2 no 8 implantiem pirms izvilkšanas no organisma no ādas apakšas elektromagnētiski staroja ar apmēram 3 miligausu stiprumu. Pēc izņemšanas no organisma izstarošana beidzās. Doktors Leirs vēsta, ka ar skenējošā elektronu mikroskopa palīdzību tika noskaidrots, ka apvalks sastiprinajas ar metalu pa ārkārtigi smalku atverīti. Tāda tehnoloģija mūsdienās cilvēkiem nevarētu būt pieejama. 
Implantu, ko izgrieza no Parinellio un Džounsas ķermeņiem, sastāvā tika atrasti 11 uz Zemes pazīstami elementi, taču zinātnieki nespēj pierādīt, ka tās ir kādas īpašas ierīces. Savukārt par pārējiem svešķermeņiem vispār nevar sniegt nekādu secinājumu, jo to sastāvu mūsdienu aparatūra un metodes nespēj noteikt.
Patlaban Darels Simss savācis veselu šo implantu kolekciju.

Implantu neatgrūšana. Nevienā gadījumā netika fiksēts pat mazākais iekaisums ap implantiem vai kādi citi nepatīkami simptomi. Dīvaini, bet pacientu organismi no svešķermeņiem atbrīvoties necentās.

Ģenētiskais mikroimplants. Tādu implantu, kas ieslēgts cilvēku hromosomu ķēdē, atklāja britu pētnieki Jans Harlovs un Georgs Klarks Oksfordā. Starp hromosomām tika uziets dīvains matricai līdzīgs objekts, regulārās kvadrātiskās iedaļās. Pētnieki saskata tajā kādu līdzību ar bināro kodu. Šo mikroimplantu uzgāja augļa šķidrumā ginekoloģiski izmeklējot kādu sievieti. Tā funkcija ir pilnīgi neskaidra.
Pētījumu rezultāti kopā ar fotogrāfiju publicēti 1986.gada Nature oktobra numurā.

Implantu diagnosticēšana. Tā kā implantus rentgenoloģiski ne vienmēr var pamanīt, tad to atklāšanai tagad izmanto magnētiskās rezonanses metodi.

Hipotēzes.
Implanti ievietoti ar mērķi kontrolēt šo cilvēku smadzeņu darbību.
Bleķis! Nekādu implantu nav. Nu šoreizīt neizdosies viss tik viegli atkaratīties, jo eksistē kaudzēm pierādījumu (liecības, rentgena uzņēmumi, videolentes, fotografijas, paši implanti), ka kaut kas tas ir.

Ko tālāk? Daži zinātnieki pieņem, ka citplanētieši jau savlaicīgi ir zinājuši par šīm operācijām. Ja nu vienīgi Pēc cilvēku organismu atbrīvošanas no implantiem aktuāls kļūst vēl viens jautājums – vai citplanētieši savus «izmēģinājumu trusīšus» pakļaus jauniem eksperimentiem? Uz šo jautājumu visi, izņemot Mēriju Džounsu, atbildēja apstiprinoši. No kurienes šiem cilvēkiem ir tāda pārliecība? Šķiet, ka kāds viņiem to ir ieprogrammējis zemapziņā. Tā, piemēram, Elisa Livija ar citplanētiešiem satikās jau divus mēnešus pēc operācijas.
«Es agri aizgāju gulēt, jo man sāpēja galva,» atceras Elisa. «Vīrs pamodās vienos naktī, jo guļamistabā bija gaišs kā dienā. Viņš palūkojās pulkstenī un pagriezās pret mani… Manis gultā nebija. Turklāt viņš mani nemeklēja un pat nepaskatījās, no kurienes nāk dīvainā gaisma, bet tūdaļ pat aizmiga. No rīta pamodos savā vietā, taču biju pilnīgi izsista no sliedēm. Naktī notikušo neatcerējos, tikai redzēju, ka suns dažās vietās ar nagiem ir saskrāpējis sienu, it kā aiz tās notiktu kaut kas šausmīgs.»
Ar visiem pieciem pacientiem pēc operācijas notika kas dīvains. Pets žēlojās, ka dažas nedēļas ar grūtībām uztvēris to, ko viņam saka apkārtējie. Viņš pat lietojis medikamentus, tie nav palīdzējuši, taču vēlāk viss pārgājis pats no sevis. Mērija Džounsa teica, ka viņa vienmēr bijusi viegli nokaitināma sieviete, bet pēkšņi kļuvusi apātiski vienaldzīga.
Savukārt Licijai Devidsonei pēc operācijas strauji uzlabojās garastāvoklis. Vissmagāk pēcoperācijas laiku pārdzīvoja Dorotija O’Hara. Viņas veselības stāvoklis kļuva arvien sliktāks. Sākumā viņa izslimoja smagu angīnu, tad sākās dažādas sirdskaites. Viņa jutās tik nogurusi, ka nespēja neko darīt. Tādā stāvoklī Dorotija pavadīja mēnesi, un tad viņas spēks pēkšņi daudzkārt pieauga. Dorotija bija enerģijas pārpilna, un viņas smadzenes darbojās kā labi noregulēts mehānisms.
Dorotijas un Elisas organismos pēc operācijas tika konstatētas līdzīgas pārmaiņas. Aptuveni sešus mēnešus pēc operācijas vietā, kur atradās svešķermenis sāka durt, un griezuma vieta kļuva neparasti sarkana. Abām sievietēm parādījās arī spēcīgas pareģošanas spējas. Tas turpinājās aptuveni mēnesi.
FIRST fonda vadītājs Rotdžers Leirs uzskata, ka šie priekšmeti darbojās, pateicoties organisma iekšējām rezervēm. Iespējams, ka svešķermeņi no cilvēka izpumpēja bioenerģiju vai citas vielas. Diemžēl to nav iespējams noskaidrot, jo neviens nav atklājis, kā šīs mazās iekārtas darbojas un kāds ir mērķis, ievietojot cilvēka organismā. Kārtējo pētījumu, kas saistīti ar citplanētiešiem, rezultāti nav devuši gaidītās atbildes.

Implanti Krievijā.
Jurija Smirnova pētījumi. Krievi raksta, ka Jaroslavļas ufologs Jurijs Smirnovs (Юрий Смирнов) XX gs. 90.gados pētījis implantu tēmu un daži tādi bijuši viņa kolekcijā. Viņš vēlāk miris noslēpumainos apstākļos. J.Smirnovs par "implantiem" saucis kādus miniatūrus raidītājus, kurus viņam bija izdevies izvilkt no cilvēku zemādas - tie savukārt bija apgalvojuši, ka tikuši NLO Nolaupīti. Jurijs uzskatījis, ka ar šo implantu palīdzību Atnācēji veic šo cilvēku kontroli. Citi krievu ufologi ilgstoši sarakstījušies ar Juriju, kas tiem sūtījis videokasetes ar saviem filmējumiem un pētījumiem. Par pašiem implantiem stāstījis negribīgi. Esot reizēm licies, ka baidās afišēt šo tēmu. Pēc tuvīno draugu stāstītā, pēc ufologa nāves pazuduši arī implanti, kopā ar citiem artefaktiem. Pazudusi arī meteorītu kolekcija - esot bijusi visai vērtīga.

Saites.
Nolaupīšanas.
Ufoloģija.
Implanti.