Aliens

Melnkalne

Neliela valsts Balkānu pussalā, iepriekš Dienvidslāvijas sastāvā, pamatiedzīvotāji melnkalnieši.

Galvaspilsēta - Podgorica.
Iedzīvotāji - 630 000, trešādaļa sevi uzskata par serbiem.

Vēsture. Tuvojoties I Pasaules kara noslēgumam, 1918.gadā īpaša asambleja Podgoricā pieņēma lēmumu, ka Melnkalnes karaliste ir jāapvieno ar Serbijas karalisti. Vēlāk sekoja Dienvidslāvijas izveidošana. Podgoricas asambleja noveda pie Melnkalnes valsts pazušanas.
Referendums. Melnkalnes iedzīvotāji svētdien referendumā balsos par neatkarību no savas kaimiņu republikas Serbijas.
Serbijas un Melnkalnes savienība izveidota 2003.gadā ar ES atbalstu, un tā ir viss, kas atlicis no agrākās sešu republiku Dienvidslāvijas federācijas.
Taču katrai republikai ir savi likumi, muitas noteikumi un valūta, kopīgi uzraugot tikai aizsardzību un ārlietas.
"Šī valstu savienība nedarbojas. Tā kaitē gan Serbijai, gan Melnkalnei. Tās uzturēšana ir arī dārga abām republikām," norādījis Melnkalnes prezidents Filips Vujanovičs.
1999.gadā Melnkalne, tāpat kā Serbija, tika pakļauta amerikāņu aviācijas uzlidojumiem.
Melnkalne kontrolē visus vietējās ekonomikas politikas aspektus, taču attiecības ar starptautiskajām finanšu institūcijām, kā Pasaules Banku un Starptautisko Valūtas fondu, notiek caur Belgradu, kas, pēc Vujanoviča domām, nopietni kavē Melnkalnes attīstību.
Neatkarības iegūšana (2006.g.). Melnkalne bija pēdējā no bijušās Dienvidslāvijas republikām, kas saglabāja vienotu valsti ar Serbiju. Sabiedrības domas aptaujas liecināja, ka lielākā daļa no etniskajiem melnkalniešiem, kas veido 43% iedzīvotāju, kā arī bosnieši, albāņi un citas minoritātes balsos par neatkarību. Melnkalnes 32% serbu plāno balsot par savienības saglabāšanu.
2006. gadā, pēc neatkarības referenduma, Melnkalne atdalījās no Serbijas.
2016.gadā Krievijas atbalstīts grupējums mēģināja valstī veikt apvērsumu, lai traucētu iestāšanos NATO, taču neveiksmīgi.
Milo Džukonoviča valdīšana. Realizēja kursu uz Ruetumiem, 2017.gafā iestājās NATO. Savulaik pats jaunākais Dienvidslāvijas Komunistu līgas Centrālkomitejas loceklis (kļuva par tādu 25 gadu vecumā) un tuvs pēdējās Dienvidslāvijas prezidenta Slobodana Miloševiča līdzgaitnieks. Pirms 20 gadiem viņš mainīja pārliecību un panāca Melnkalnes izstāšanos no atlikušās Dienvidslāvijas, kā arī uzņēma kursu uz ES un NATO. 
Prorietumnieciskā kursa dēļ Rietumos pievēra acis uz to, ka Džukonovičs bija izveidojis koruptīvu režīmu ar stiprām saitēm noziedzīgajā pasaulē.
Džukanoviča Demokrātiskā sociālistu partija centās mazināt Serbu pareizticīgās baznīcas ietekmi Melnkalnē. 2020.gadā partija, kurai bija vairākums parlamentā, pieņēma likumu par serbu pareizticīgās baznīcas īpašumu pārņemšanu valsts kontrolē, lai vēlāk tos nodotu jau neatkarīgai baznīcai. Šis lēmums noveda pie tā, ka partija pirmo reizi beidzamo 30 gadu laikā zaudēja vairākumu parlamentā.

Aplūkojamie objekti.
Budvas rivjēra. Pie Adrijas jūras.
Bečiči. Atrodas pie 1950 m garas smilšainas pludmales, kuru jau 1936.gadā Parīzē ieguva Gran Prix kā labākā Eiropas pludmale.
Taras kanjons. Melnkalniešu lepnums ir tilts pāri kanjonam - gleznainajai Taras upes ielejai.
Lovčena kalns. Ainaviski skaists serpantīna ceļš uz Ņegoša mauzoleju.
Dzejnieka Ņegoša mauzolejs. Pasaulē augstākais. Dzejnieks un valdnieks.

Kotora. Melnkalnes Adrijas jūras pērle. Izbrauciens ar kuģīti pa gleznaino Kotoras līci.

Cetiņa. Valsts vēsturiskā galvaspilsēta. Te atrodas prezidenta rezidence.
      Cetiņas klosteris. Būvēts XV gs.

Skadaras ezera valsts parks. Kalnu ieskauta putnu paradīze.
Vrpazar.
Lesendro cietoksnis.
Ostrogas klosteris. Augstu kalnā, aizas malā, XII gs. Viena no visapmeklētākajām ortodoksālajām baznīcām Balkānos.

Saites.
Melnkalnieši.