Mjanma
Myangma.
Valsts DA Āzijā, agrākā Birma.
Nosaukums. Birmas valdība no 1989.gada ieviesusi valsts nosaukumu - Mjanma, ko daļa pasaules valstu oficiāli atzīst, taču ir valstis, kas joprojām lieto iepriekšējo - Birma.
Galvaspilsēta - Njepido.
Ģeogrāfija. Atrodas galvenokārt Indoķīnas pussalas ZR daļā. Mjanmai pieder arī nelielas salas piekrastē - Lileā un Mazā Kokosa sala, Mjejas arhipelāgs, Manaunas un Janbjes salas. Robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi. DR - Bengālijas līcis, dienvidos - Moutamas līcis un Andamānu jūra.
Valsts iekārta. Mjanma ir federatīva republika. Tagadējā konstitūcija pieņemta 1974.gada 4.janvārī, saskaņā ar to valsts augstākais mērķis ir sociālisms.
Augstākie valsts varas un vienīgais likumdevēja orgāns ir vienpalātas Tautas sapulce (464 deputāti), ko iedzīvotāji ievēlē tiešās vēlēšanās, aizklāti balsojot, uz 4 gadiem. Tautas sapulce uz 4 gadiem ievēlē Valsts padomi, kas Tautas sapulces starpsesiju laikā veic republikas augstākās valsts varas orgāna funkcijas. Tās priekšsēdētājs ir republikas prezidents. Tautas saulce uz 4 gadiem ievēlē republikas vadību - MP.
Vietējie valsts varas orgāni nacionālajos un administratīvajos apgabalos, rajonos, pilsētu kvartālos un lauku pagastos (apakšrajonos) ir tautas padomes, ko ievēlē uz 4 gadiem.Tautas padomes ievēlē izpildu un rīcības orgānus - izpildkomitejas.
Vēlēšanu tiesības ir visiem pilsoņiem no 18 gadu vecuma.
Mjanmas tiesu sistēmā ietilpst tautas tiesnešu kolēģija (augstākā tiesa), nacionālās un administratīvās apgabalu, rajonu, pilsētu kvartālu un lauku pagastu (apakšrajonu) tautas tiesnešu kolēģijas, ko ievēlē Tautas sapulce uz 4 gadiem. Tautas sapulce uz 4 gadiem ievēlē Tautas prokuroru kolēģiju un Tautas kontrolieru kolēģiju.
Iedzīvotāji. 53 miljoni.
Valstī ir vairāk kā 70 dažādu tautību un cilšu. Valdība atzinusi 135 etniskās grupas, ar vairākām no kurām centrālai valdībai ir saspīllētas militārās attiecības.
Birmieši. Ap 73% no valsts iedzīvotājiem. 23 miljoni (1975.g.).
Čini.
Jahao.
Kareni. 8%.
Nāgi.
Padongi.
Rohiņdžas.
Šani. 7%.
Dzīvo arī indieši, bangladešieši u.c.
Reliģija. 90% - budisti, ir arī kristieši un musulmaņi.
Vēsture.
Mitoloģiskie laiki. Sensenos laikos uz Zemes nolaidušies pūķi – nāgi. Tie mācījuši pirmajiem cilvēkiem daudz noderīgu lietu – no zemes un ūdens iegūt zeltu un dārgakmeņus. Vēl šodien mjanmieši savu 2170 km garo Irivadas upi uzlūko kā „pūķa ķermeni.”
Mjanma Akmens laikmetā. Senākie arheoloģiskie pieminekļi ir no agrā paleolīta. Neolītā Mjanmas teritorijā dzīvoja monukmeru ciltis (tagadējo monu senči). Senākie mākslas pieminekļi ir saglabājušies neolītā uz alu sienām attēloti dzīvnieki un maģiskas zīmes netālu no Taundži.
Senākie Irivadas upes ielejas iedzīvotāji. Tagadējo mjanmiešu senči moni ienāca no Tibetas kalnienes galvenokārt IX-VIII gs.vidū pmē. Valodas ziņā piederēja pie monukmeru grupas, kas noskaidrojies pēc palikušajiem uzrakstiem. Monu tauta pieņēmusi budismu un 2500 gadu atpakaļ uzbūvējusi Švedagona pagodu. Mūsu ēras sākumā izveidojās pirmās valstis - Arakana, Šrikšetra. Izplatījās budisms un brahmanisms.
No mūsu ēras sākuma saglabājušies pirmo pilsētu - Peitano, Tarekitaras, Halinas ķieģeļu mūra, budistu svētnīcu un stūpu drupas, akmenī cirsti Budas tēli, zelta un sudraba statuetes.
XI-XII gs. visu Mjanmas teritoriju pakļāva Paganas valsts (1044.-1287.g.), kas tolaik bija lielākā agrā feodālā valsts DA Āzijā. Šīs valsts uzplaukuma laikā tika uzceltas daudzas lieliskas būves Baganā - Ananda svētnīca (1091.g.), Švezigona stūpa (XI gs.). Paganas valsts saira pēc mongoļu iebrukuma 1283.gadā.
Neveiksmīgi bija mongoļu hana Hubilaja 1277.-1287.gadu karagājieni uz Birmu.
Pēc mongoļu iebrukuma rezultātā sairušas Paganas valsts vietā radās vairākas citas - Mjanmas centrālajā un ziemeļu daļā vairākas šanu valstiņas, dienvidu daļā monu Pegu valsts (XIII-XVIII gs.).
XVI gs. Mjanmas DA daļā uzplauka birmiešu valsts Taunga. Pēc tās sabrukuma birmiešu feodālis Alaunpaja, Konbaunu dinastijas aizsācējs, 1752.gadā aizsāka Mjanmas apvienošanu, . XVIII gs. beigās un XIX gs. sākumā Konbaunu valsts sasniedza savu lielāko uzplaukumu, tika likvidēts feodālais separātisms, izveidots centralizēts valsts aparāts.
Mjanmā šodien aplūkojamas XIV-XVIII gs. celtās mūriem un grāvjiem apjoztās pilsētas Pegu, Ava, Taunga.
Mindona (1853.-1878.g.) valdīšanas laiks. Pārnesa galvaspilsētu uz Mandalaju un cieta sakāvi kaujās ar britiem.
Pēc trim angļu-birmiešu kariem - 1824.-1826.g.; 1852.-1853.g. un 1885.g. Mjanmu (tolaik Birmu) pakļāva Lielbritānija.
Britu varā (1886.-1948.g.). 1886.gadā Birma kļuva par Lielbritānijas koloniālās Indijas provinci. XIX un XX gs. mijā sākās nacionālās atbrīvošanās kustība un līdz ar to arī nacionālās kultūras atdzimšana. 30.gados nacionālās atbrīvošanās cīņu vadīja patriotiska un revolucionāri demokrātiska organizācija "Dobama asiajon" (dibināta 1930.g.).
1935.gadā tika pieņemta konstitūcija.
1937.gadā Birma atdalījās no britu Indijas un izveidoja atsevišķu koloniju.
II Pasaules karā (1942.-1945.g.). Birmas patrioti II Pasaules kara sākumā, cerot atbrīvoties no koloniālā stāvokļa, sāka sadarboties ar Japānu. 1941.gadā ar japāņu atbalstu Taizemē tika izveidota Birmas Neatkarības armija (no 1943.gada - Nacionālā armija). 1942.gada pavasarī Japāna iebruka Birmā (tolaik ZA Indija). Tad arī Indija iesaistījās karā, izveidojot brīvprātīgo armiju, ko veidoja apmēram 2,5 miljoni karavīru.
1944.gadā nacionālās atbrīvošanās kustības vadītājs Aun Sans, apvienojot Birmas patriotiskos spēkus (arī 1939.gadā dibināto KP), radīja Antifašistisko tautas brīvības līgu (ATBL), kas 1945.gada martā sacēla dumpi. Kopā ar angļu karaspēku pēc sīvām kaujām padzina japāņus 1945.gadā.
Birma kļūst neatkarīga 1948.g. Pēc II Pasaules kara nacionālā atbrīvošanās pastiprinājās. Auns Sans, politiķis. Neilgi pēc tam kļuva par Birmas premjerministru un sāka apvienot etnisko konfliktu pārņemto impērijas nomali, lai atbrīvotos no britu kundzības. Tomēr sapni par neatkarīgu Birmu viņš nepiedzīvoja, jo viņu nogalināja pusgadu pirms neatkarības iegūšanas 1948.gada 4.janvārī. Viņu vēlāk pasludināja par nācijas tēvu.
Laikā no 1948.-1962.gada pie varas Birmā bija nacionālā buržuāzija, kuras intereses pārstāvēja ATBL un Sociālistiskās partijas (dibināta 1939.g.) koalīcija, ko vadīja Nu U. Kopš 1948.gada - ANO dalībvalsts.
1948.gadā bruņotu cīņu pret valdību sāka KP (darbojās nelegāli) u.c. kreisie.
Birma bija viena no valstīm, kas ierosināja sasaukt Bandungas konferenci 1955.gadā.
Ģenerāļa Nevina valdīšana (1962.-1988.g.). Drīz vien jaunajā valstī sākās etniski nemieri. To izmantoja militāristi ar ģenerāli Nevinu priekšgalā, kas 1962.gadā sarīkoja apvērsumu un izveidoja Revolucionāro padomi. Tā ieviesa totālu kontroli pār valsts ekonomiku un politiku, pieņēma politisku deklarāciju "Birmas ceļš uz sociālismu." 1963.-1966.gados tika nacionalizēti apmēram 50-60% rūpniecības uzņēmumu, banku u.c. Kopš 1964.gada tika aizliegtas visas politiskās partijas un organizācijas, izņemot BirmasSociālistiskās programmas partiju (dibināta 1962.g.). Saskaņā ar 1974.gada 4.janvārī pieņemto konstitūciju Revolucionārā padome visu varu nodeva Tautas sapulcei (parlamentam), Nevins kļuva par prezidentu.
Nevina 26 gadu ilgās valdīšanas laikā Birma nonāca starptautiskā izolācijā un kļuva par vienu no pasaules mazattīstītākajām valstīm, neskatories uz izrakteņu bagātību valstī.
Masveida sadursmes ar režīmu 1988.g. 1988.gadā atgriezās Birmā atgriezās Auna Sana meita Su Či, lai aprūpētu smagi slimo māti. Tobrīd valstī sākās plaši protesti pret huntu. Pie viņas vērsās disidentu grupa un Su Či tika piedāvāts uzņemties jaunas politiskas partijas Nacionālās demokrātijas līgas (NDL) vadību. NDL dibinātāji uzskatīja, ka partijas līderim jābūt kādam no Auna Sana ģimenes. Neraugoties uz politiskās pieredzes trūkumu, viņa piedāvājumu pieņēma. Su Či, iedvesmojoties no Mārtiņa Lutera un Mahatmas Gandija, apceļoja valsti un organizēja demonstrācijas, kurās pieprasīja miermīlīgas demokrātiskas reformas un brīvas vēlēšanas. Tomēr drīz vien armija protestus brutāli apspieda. Bojā gāja ap 3000 cilvēku.
1989.gadā hunta izsludināja karastāvokli, tiesa Sun Či piesprieda mājas arestu par "valsts apdraudēšanu." Aiz restēm nonāca vairākums NDL līderu.
Birmu pārdēvē par Mjanmu 1989.g.
1990.gada vēlēšanas. Pārliecinošu uzvaru tajās guva disidentes "Nacionālā demokrātijas līga," kuras vadītāja Auna Sana Su Či mājas arestā pavadīja 15 gadu (1989.-2010.g.). Toreiz valstī valdošā militārā hunta vēlēšanu rezultātus ignorēja.
Jauna galvaspilsēta - Nepjida. To sāka būvēt 2002.gadā pie varas esošais militārais režīms. Iemesli galvaspilsētas pārnešanai no Jangonas nav skaidri līdz pat šim brīdim. Saskaņā ar oficiālo informāciju jaunajā pilsētā dzīvo ap 1 miljonu iedzīvotāju, kas izkliedēti milzīgā teritorijā (četras Londonas platība) un tādēļ iemantojusi iesauku "Spoku pilsēta."
Režīma demokratizēšana. 2003.gadā hunta nāca klajā ar plāniem pakāpeniski demokratizēt politisko režīmu. Tas paredzēja jaunas konstitūcijas rakstīšanu.
2008.gada pieņemtajā konstitūcijā, ko apstiprināja referendumā, tika noteikts, ka militāristiem ir rezervēta 1/4 daļavietu parlamentā, bet iekšlietu, aizsardzības, un vēl vairākas nozīmīgas ministrijas pilnībā kontrolē armija. Tāpat armijai tika piešķirtas jebkurā laikā izsludinat ārkārtas stāvokli un pārņemt varu. Cita starpā bija arī norma, kas liedza prezidenta amatu ieņemt personai, kurai vīram un bērniem ir citu valstu pavalstbniecība. Šis likums bija rakstīts tieši pret Su Či.
Nemieri 2007.gada augustā un septembrī - "safrāna revolūcija." Tos izraisīja dīzeļdegvielas cenu dubultošana, ko veica militāristu valdība. Protesti tika apspiesti ar spēka palīdzību, tomēr valstī pēc tam tika veiktas vairākas būtiskas reformas.
Birmā līdz 2010.gadam valdīja ģenerālis Tans Šve dzimis 1933.gadā centrālajā Mjanmā. Pirms pievienošanās armijai 1953.gadā strādājis pastā. 1992.gadā ieguvis dienesta pakāpi „Vecākais ģenerālis.” Reti parādās sabiedrībā un gandrīz vienmēr militārā formā.
Civila valdība (kopš 2010.g.). Kopš 2010.gada Mjanmas savienību pārvalda civila valdība, tiesa gan - pārsvarā tās ir atvaļinātas militārpersonas. Parlamentā bija garantētas vietas nevēlētām militārpersonām. Par ietekmīgāko cilvēku valstī tika uzskatīts bruņoto spēku vadītājs ģenerālis Mins Aun Hlans.
2010.gada novembrī hunta politiķi atbrīvoja no mājas aresta, tas bija nedēļu pēc pirmajām Majnmas parlamenta vēlēšanām 20 gadu laikā.
Auna Sana Su Či varēja pilnvērtīgi atgriezties politikā 2012.gadā, kad sarīkja likumdevēja papildvēlēšanas, lai aizpildītu vakantās deputātu vietas, kuras bija atbrīvojuši valdībā strādājošie politiķi. NDL partija ieguva 43 no 45 brīvajiem krēsliem parlamentā.
2015.gada vēlēšanas. Tajās uzvarēja disidentes Aunas Sanas Su Či vadītā "Nacionālā demokrātijas līga," kas nostūma no varas kopš 2010.gada pie varas esošo un armijas atbalstīto USDR ar tās dibinātāju un pašreizējo prezidentu Theju U vadībā.
2015.gadā atkal vēlēšanās NDL ļoti pārliecinoši uzvarēja pirmajās demokrātiskajās parlamenta vēlēšanās valstī pēdējo 25 gadu laikā.
2016.gada 1.februārī darbu sāka pirmais demokrātiski ievēlētais parlaments.
2016.gadā īpaši Su Či izveidoja valsts padomnieka (gandrīz vai premjera amats) amatu, jo Mjanmas konstitūcija neļāva viņai ieņemt valsts prezidenta posteni.
2021.gada februāra sākumā notika kārtējais militāristu apvērsums. Auna Sana Su Či, kas tobrīd bija Mjanmas valsts padomniece un faktiskā premjerministre, tika apcietināta un nogādāta mājas arestā. Vēl tika aizturēts Valsts prezidents Vins Mjints, 24 ministri un vēl virkne redzamu politiķu. Visa vara valstī nodota ģenerālim Minam Aunam Hlainam.
Sadarbība ar Ķīnu. Mjanma vienojusies par Ķīnai piederošas dziļūdens ostas izbūvi Mjanmā un dzelzceļa līnijas izbūve uz to.
Klimats. Subekvatoriāls musonu klimats. Vidējā temperatūra aprīlī 30-32 oC, janvārī 20-25 oC dienvidos; 13-15 oC ziemeļos.
Iekšzemes līdzenumos nokrišņi 500-1000 mm gadā, kalnos un piekrastē 2000-3000 mm, vietām līdz 6500 mm.
Hidroloģija. Upesa īsas, ūdenīgas, izmanto apūdeņošanai. Energoresusrsi ~ 30 CW. Lielākās upes: Irivada (kuģojama (1400-1600 km), Salvina. Ezeru maz, lielākais no tiem - Inles ezers.
Reljefs. Mjanma pārsvarā ir kalnu zeme. Ziemeļu un rieteņu daļā paceļas vidēji augstu, stipri saposmotu Kumuna, Patkaja, Rakaina u.c. kalnu grēdas (augstums līdz 5881 m); austreņos - Šanas kalniene ar 1000-1500 m augstām grēdām; DA - Tanintaju kalni.
Centrālajā daļā Irivadas līdzenums.
Ģeoloģija. Izrakteņi - alvas volframa, polimetālu un dzelzs rūdas; sudrabs, dārgakmeņi (labākie pasaules rubīni Mogokā), brūnogles, nafta un dabasgāze.
Daba. Centrālajā daļā pārsvarā sarkanbrūnās un brūnās augsnes, kalnu rajonos - dzeltenbrūnās, sarkanbrūnās augsnes un sarkanzeme.
Meži aizņem 60% teritorijas. Kalnos mūžzaļie tropu un skujkoku meži, centrālajā Mjanmā priekškalnēs - vasarzaļie meži ar tīkiem un dzelzskokiem. Sausajos rajonos kokveidīgu eiforbiju audzes un savanna.
Dzīvnieki: pērtiķi (mērkaķi, ciršļpērtiķi), savvaļas vērši, degunradži, tīģeri, leopardi, ziloņi, dzeloņcūkas, tapīri. Daudz putnu un rāpuļu.
12 rezervātu ap 240 000 ha kopplatībā.
Aplūkojamie objekti.
Jangona.
Bagana.
Mandalaja.
Vebula. Leģendārs kalns Birmā, kur, saskaņā ar činu tautas nostāstiem, no olas, ko pameta Saule, parādījās pirmais cilvēks - puisēns. Pēc tam tas kļuva par visas jahao tautas ciltstēvu.
Inles ezers. Laiviniekiem tajā īpatnēja airēšanas maniere.
Poupa kalns. Birmiešu svētais kalns, dievu un garu-natu dzīves vieta.
Longva. (Longwa) Nāgu ciems, kas atrodas uz Indijas (Nagalenda) un Birmas robežas. Valstu robeža uz pusēm sadala ķēniņa māju - tā pieder abām valstīm.
Taundži klinšu māksla. Senākie mākslas pieminekļi Mjanmas teritorijā ir saglabājušies neolītā uz alu sienām attēloti dzīvnieki un maģiskas zīmes netālu no Taundži.
Senpilsētas no mūsu ēras sākuma - Peitāna, Tarekitara, Halina. Saglabājušās ķieģeļu mūra, budistu svētnīcu un stūpu drupas, akmenī cirsti Budas tēli, zelta un sudraba statuetes.
Mjanmā šodien aplūkojamas XIV-XVIII gs. celtās mūriem un grāvjiem apjoztās pilsētas Pegu, Ava, Taunga ar lieliem svētnīcu kompleksiem un milzīgiem Budu tēliem.
Tradīcijas.
Mjanmiešu kalendārs. Nedēļā ir 8 dienas. Mūsu 1999.gads atbilda Mjanmas 1361.gadam.
Raksti.
Birmā atklāta jauna pērtiķu suga.
Ceļojumu apraksti.
Grigorijs Rozentāls. Birma - Āzijas pērle.
