Lagaša
LA.AG.AŠ – „redzēt zaigošanu sešos.”
Seno šumeru vergturu pilsēta, kas veidoja tāda paša nosaukuma pilsētvalsti uz austreņiem un rieteņiem no Tigras.
Atrašanās vieta. Irākā, vietā, ko vietējie sauc par Telloksu („pakalnu”).
Atklāšana un izpēte. Franču arheologu grupa veica šeit izrakumus 20 sezonas laikaposmā no 1877.–1933.g. tika uzietas sena zikurāta un taisnstūra tempļu drupas. To stūri bija orientēti precīzi uz debespusēm. Pēc zinātnieku domām, pirmā tempļa pamati tika ielikti agrīno dinastiju periodā, ne vēlāk par 2700.g.pmē.
Vēsture. Enlila pirmdzimtā Ninurtas pilsēta, kurš ar sievu Bau dzīvoja Girsu svētnīcā. Pirmo templi pilsētā cēlis Kišas valdnieks Misilims.
Lagašas pilsētvalstī ietilpa vairākas lielākas vai mazākas apdzīvotās vietas: Girsu (Lagašas politiskais un kultūras centrs ar tā aizbildņa dieva Ningirsa svētnīcu), Lagaša, Urukuga, Nina (Sirarana), Kinunīra, Uru, Kieša, E Ninmāra, Huaba u.c.
III g.tk.pmē. pilsētā bija ap 36 000 pieaugušu vīriešu. Citur teikts, ka XXIV gs.pmē. 2.pusē ķēniņa Urukagīna valdīšanas laikā bijis 36 000 iedzīvotāju.
Lagašas uzplaukums sākās Urnanšes (Urnīnas) dinastijas laikā. XXV gs.pmē., kuras laikā tika ierīkota virkne kanālu, kas atzarojās no senās Tigras gultnes un veidoja sazarotu apūdeņošanas sistēmu.
XXIV gs.pmē. Lagašas ķēniņi Eanatums un Entemena veiksmīgi karoja ar Ummu un citām Šumeras pilsētām dēļ pierobežas teritorijām un kanāliem. Ummas pilsētas ķēniņš Lugalzagiss Lagašu uzvarēja kaujā pie Urukagas. Šai laikā Lagašas valsts sasniedza apmēram 2000-2500 km2 platību, tās iedzīvotāju skaits bijis ap 150-250 tūkstošiem cilvēku.
Ķēniņa Urukagīna valdīšanas laikā (XXIV gs.pmē.) tika veiktas sociālās reformas.
Ar Lagašas ieņemšanu lielījās Akādas valdnieks Sargons.
Akādas perioda laikā Lagaša uz laiku zaudēja savu nozīmību un no jauna pacēlās tikai ķēniņa Gudeja valdīšanas laikā XXII gs.pmē., kurš, domājams, nodibināja varu pār visiem Divupes dienvidiem un pat dažiem Elamas apgabaliem. Gudejs pilsētu papildināja ar daudzām jaunām svētnīcām, piemēram Ninurtas u.c. Viņa valdīšanas laikā, saskaņā ar saglabājušamies uzrakstiem, Lagašas iedzīvotāju skaits esot pieaudzis līdz 216 000.
Sākot ar II g.tk.pmē. Lagaša pavisam zaudēja savu nozīmību.
Arhitektūra. Centrālā svētnīca – Girsu. Kanāls savienoja ar Eifratu.
Aplūkojamie objekti.
GIR.SU.
E.ME.UR.ANNA („Anu varoņa ME nams”).
Pilsētā esot atradies TIR.SU, kurā glabājies Ninurtas lidaparāts.
E.NUNNU – „piecdesmitnieka māja.” Septiņpakāpju zikurāts, kuru cēla valdnieks Gudejs starp 2200. un 2100.g.pmē. pēc dieva Ninurtas norādījumiem. Tas tika celts ap 1500 pēdu attālumā no vecā tempļa, jaunā vietā. Arheologi tur arī atklāja tā atliekas, pilsētas plānā šī vieta atzīmēta kā „A kurgāns.” Dieva sniegtais plāns ir saglabājies kopā ar Gudeja statuju. Uz statujas iegravēti valdnieka pateicības vārdi dieviem. Tāpat arī valdnieks visu notiekošo sīki pierakstīja uz diviem lieliem māla cilindriem. Tajā glabājās viņa „melnais putns” un ierocis Šarur. Zikurāta četri stūri bija orientēti pēc debesu pusēm. Pats zikurāts celts no šumeru klasiskajiem māla ķieģeļiem. Taču Gudeja atstātajās celtniecības piezīmēs teikts, ka templis tika apšūts ar pulētām akmens plāksnēm divu plaukstu biezumā. Tas ir uzskatāms par sensāciju, jo līdz mūsu dienām nav saglabājies vairāk neviens teksts, kurš ziņotu par līdzīgu celtniecības metodi šumeru zikurātos. Tas būtu uzskatāms par līdzību ar ēģiptiešu piramīdām (Džosera piramīda!).
Atradumi.
Uzraksti. Vēl 6 vai 7 simti gadu pirms Gudeja. Tie vēsta par atjaunošanas un celtniecības darbiem Girsu rajonā, kā arī par bagātīgiem ziedojumiem Dieviem. Uzraksti dod pamatu secināt, ka pirmā tempļa pamatus ielicis Kišas ķēniņš Mesilims ap 2850.g.pmē.
Īsa himna par godu dievei Nisabai. Atrasta izrakumos svētnīcas teritorijā, tajā Dieve dēvēta par "to, kas valda pār 50 lielajiem ME.”
Ninurtas statuja. Sfinksas veidā. Atrasta Girsu drupās.
Sudraba vāze. Atrasta Girsu teritorijā. Attēlo Ninurtas putnu Tibu.
Saites.
Divupes kultūras centri.
Lagašas ķēniņi.
Irāka.
