Gudejs (~2200.~2140.g.pmē.)
Lagašas ķēniņš laikā no ap 2200. līdz 2140.gadam pmē.
Radniecība. Māte – Gatumdu, virspriestere Lagašas Girsū.
Dēls – Urningurss.
Dzīvesgājums. Dzīvoja laikaposmā starp 2200.–2100.g.pmē. Lagašas priesterķēniņš ap 2100.g.pmē. Uzskatāms par šumeru lielo reformatoru pēc Naramsina ārdīšanās un gutiešu virskundzības.
Iekšpolitika. Gudeja valdīšanas laikā pieauga Lagašas varenība. Saskaņā ar saglabājušamiem gudeja uzrakstiem Lagašas pilsētas pilntiesīgo pilsoņu skaits sasniedzis 216 000.
Gudejs - celtnieks. Bagātinājis pilsētu ar daudzām svētnīcām.
No dieva Ninurtas saņēma plānu tempļa celšanai. To tulkot un saņemt norādījumus, vinš devās pie dieves-pareģes Nanše. Atgriezies Lagašā, divas dienas pavadīja ieslēdzies templī, lai tiktu skaidrībā, ko tas viss nozīmē. Visgrūtākais uzdevums bija pareiza tempļa orientācija, kuru pastāvīgi atrisināt viņš nespēja. Tādēļ atkal vērsās ar lūgšanu pie Ninurtas/Ningirsu , atzīstot savu nevarību. Ķēniņš lūdza otro atklāsmi, un tā tika dota. No jauna dievs tam rādījās sapnī un deva precīzas norādes. Celtniecībai jāsākas jauna mēneša dienā. Tāpat dievs apsolīja ķēniņu neatstāt bez palīdzības un palīgā celtniecībai nosūtīšot dievu „Zaigojošo pūķi.” Dievs arī apsolīja, ka līdz ar tempļa pabeigšanu, Gudeja valstībā iestāsies uzplaukums: biežs lietus, ūdeņiem bagāti kanāli un labas ražas. Nu ķēniņš bija izpratis dievišķos plānus un nolieca galvu to priekšā kā paklausības zīmi.
Nezaudējot laiku ķēniņš sāka sagatavošanas darbus: veic pilsētas attīrīšanas rituālu un aicina Lagašas iedzīvotājus veidot celtniecības brigādes. Pilsētā tika noliegti jebkādi miesassodi un ieviests īpašs nodoklis. Pa kanāliem uz kaimiņu zemēm tika izsūtītas ekspedīcijas palīdzības organizēšanai: rezultātā savācās palīdzības komandas no Elamas, Sūzām, Maganas (Ēģiptē) un Meluhas (Nūbija). Viņš savos pierakstos precīzi norāda celtniecībā iesaistīto skaitu – 216 000 cilvēku. Milzīgajiem segumiem izmantoti Libānas ciedra baļķi, akmeņu kalni, asfalts no „asfalta ezeriņiem,” varš, sudrabs un zelts, no apkārtējo kalnu raktuvēm, kā arī bronzas rotājumi, stēlas un statujas, marmors.
Tādējādi nāca laiks ķieģeļu gatavošanai no māliem. Pirmo ķieģeļu atliešanas ceremonija bija nozīmīgs notikums, tajā piedalījās vairāki Dievi un tā notika vecā tempļa teritorijā. Gudejs tai nopietni gatavojās – nakti pirms pavadīja svētnīcā, no rīta veica apmazgāšanos un uzvilka rituālās drēbes. Valstī tika izsludināta brīvdiena. Ķēniņš nesa Dieviem upuri un iegāja tempļa svētnīcā. Dievu procesiju vadīja Dievs vārdā Galalims. Ningišzida pats turēja rokā ķieģeļa atliešanas formu. Ķēniņš uzlika galvā „svēto grozu” un ielēja formā ūdeni no vara kausa, kas bija labvēlības zīme. Pēc Ninurtas mājiena ķēniņš aizpildīja formu ar māliem, runājot buramvārdus. Pēc laika, kad Saule to bija apspīdējusi, Gudejs sasita formu un skrupulozi aplūkoja pirmo ķieģeli. Tas bija nevainojams.
Tad kārta nāca paša tempļa celtniecībai ar pamatu nospraušanu sākumā. Templi būvēja pilnīgi jaunā vietā, tā stūrus orientēja pēc debesu pusēm. Pamatu iezīmēšana sākās ar austrumu virziena noteikšanu, pēc tam tika celta viena vai vairākas sienas taisnā leņķī viena pret otru. Šī ceremonija arī tika veikta „labvēlīgā dienā,” kuru noteica dieve Nanše. Pieņem, ka tā varētu būt pavasara saulgriežu diena. Pusdienā, kad Saule bija zenītā, darbu vadītājs Dievs Ninurta nostājās tempļa vietā un rūpīgi noteica virzienu. No saglabātiem zīmējumiem redzams, kā tieši viņš ievieto konisku stūra akmeni (visdrīzāk tas bija bronzas priekšmets!), iezīmēdams austrumu virzienu. Tādējādi Gudejs tālāk varēja turpināt tempļa celtniecību, jo „zināja skaitļu jēgu.” Arheologi nonākuši pie secinājuma, ka zikurātam bijušas septiņas pakāpes. Ķēniņš veicis septiņas lūgšanas, un sācis mūrēšanu.
Daudz dažādu materiālu tika vests no tālām zemēm. „Viņš uzbūvēja Eninnu no akmens, viņš lika tai mirdzēt dimantos, viņš sastiprināja to ar alvā maisītu varu.” Ķēniņa atstātos pierakstos teikts, ka no „kausētāju zemes” šiem mērķiem izsaukts Sangu Simug – „dievišķais kalējs.” Tālāk teikts, ka šis kalējs apšuva fasādi ar pulēta akmens plāksnēm, kuras ir divu plaukstu biezumā.
Visbeidzot, kad tempļa celtniecība tika pabeigta, daudz spēku un līdzekļu tika veltīts tā izdaiļošanai. Teksti vēsta, ka iekštelpas tika dekorētas ar ciedra paneļiem. Ārpusē tika ierīkots dārzs ar retiem krūmiem un kokiem. Svētajā dīķī dzīvoja dažādas zivis. Šī tradīcija gan vairāk atgādina Ēģiptes paražu, kur svētais dīķis bija obligāts.
Pēc tempļa pabeigšanas, ķēniņš savus spēkus koncentrēja uz Girsu – pašu svētāko vietu. Lai paplašinātu terasi, nācās aizbērt grāvi. „A cilindra” tekstā tiek uzskaitīti vismaz 50 atsevišķi tempļi un svētnīcas, kuri tika uzcelti blakus zikurātam un bija veltīti dažādiem Dieviem. Bez tam tika uzceltas arī daudz saimniecības būves, pagali, vārti un dažādu rangu priesteru mītnes. Tika paredzētas arī speciālas telpas Dieva Ninurtas „Melnajam putnam’ un viņa spēcīgajam ierocim.
Gandrīz gadu pēc celtnes pabeigšanas Gudejs pavadīja lūgšanās un gaidīja tā iesvētīšanu. Klētis pildīja graudiem un aizgaldus ar aitām.
Beidzot pienāca ilgi gaidītā diena. Ceremonija sākās „dienā, kad dzima Mēness.” Paši Dievi veica attīrīšanās rituālus. Svētku kulminācija bija trešajā dienā, kad Ninurta parādījās visā savā godībā. Viņš iegāja jaunuzceltajā svētnīcā ar sievu Bau pie kreisās rokas. Gudejs tiem dāvāja ēdamlietas, dzīres ilga līdz pusdienai. Tad ķēniņš nokāva treknus vērsi un avi, dieviem piedāvāja ceptu gaļu, baltmaizi un pienu. Dzīres turpinājās visu dienu un visu nakti. Visu šo laiku pilsētas iedzīvotāji tupēja uz ceļiem vai ar seju zemē. Rītausmā Ninurta iegāja templī un kareivīgi iebrēcās. Tai pašā dienā sākās ražas novākšana. Tad pēc Ninurtas un Nanšes norādījumiem sekoja septiņu dienu grēku nožēlošana un izpirkšana. Tām beidzoties Gudejs iegāja templī un pirmo reizi veica trīs Augstākā Priestera kalpojumus, iededzinot uguni uz tempļa terases. Ķēniņš nesa lielus vēršu un kazlēnu upurus. Dievs Ninurta apsolīja pilsētai uzplaukumu un ķēniņam ilgus dzīves gadus.
„A cilindra” saturs. Gudejs sapnī redzēja sapni dievu Ninurtu, taču neizprata sava sapņa nozīmi. Tādēļ ar kuģi devās uz tuvāko pilsētu pie dieves-gaišredzes Nanše. Tā viņam izskaidroja redzētā sapņa nozīmi: pirmais Tev parādījās dievs Ningirsu, kas liek Tev uzcelt E.Ninnu templi. Jupitera uzlēkšana norāda, ka dievs Ningišzida norāda uz saules lēkta punktu virs horizonta. Uzreiz pēc tam parādījušos dievu sauc par Nisabu, bet trešo dievu – Ninduba, kurš zīmēja tempļa plānu. Tad dieve-pareģe deva ķēniņam arī savus norādījumus: templim jābūt piemērotam Ninurtas ieroča un lidaparāta glabāšanai.
„B cilindra”saturs. Tajā aprakstītas uzceltā zikurāta un visa tempļu kompleksa iesvētīšanas ceremonijas, kā arī svinīga Ninurtas un viņa laulenes ierašanās Girsu kompleksā.
Kolonnu kompleksa Šugalama celtniecība. Gudejs uzstādīja septiņas akmens kolonas īpaši izvēlētās vietās, katu uzlika uz pamatiem. Šīm stēlām bija jāpilda kāds īpašs uzdevums, jo vesels gads tika patērēts, lai no tālām zemēm atgādātu tēsta akmens blokus. Vēl gads pagāja, lai kolonas pagatavotu. Tad septiņu diennakšu laikā (XXIX stabiņa pirmā rindiņa), mobilizējot visus esošos resursus, strādājot gan dienu gan nakti, stēlas tika novietotas tām paredzētajā vietā. Stēlu nozīmība tika pasvītrota ar to, ka ķēniņš tām visām deva garus nosaukumus (piemēram: „uz augstās terases,” „ar seju pret vārtiem upes krastā” vai „iepretim Anu templim”). Rakstos ir minēti sešu kolonu nosaukumi, par septīto vien teikts, ka tā norādījusi uz lecošo sauli. Sešas kolonas tika novietotas aplī („akmens žogs”!?), bet septītā – atstatus. Pētnieks Folkenšteins savā darbā Die Inschriften Gudeas von Lagash uzskata, ka šis komplekss bijis analoģisks Stounhendžai Britu salās. „A cilindrā” ir rindas, kurās aprakstīts, kā ķēniņš novieto Saules emblēmu pie ieejas ŠU.GALAM („tur, kur tiek pacelta roka”) – novērošanas vieta Alejas galā. Domājams, ka kompleksā noteica pavasara ekvinokcijas dienu, kas ir Jaunā gada pirmā diena, un izziņoja to. Tātad šī kompleksa daļa bija veltīta Saules novērošanai.
Pēc tam tika ierīkots vēl viens akmens aplis no 13 vertikāliem akmeņiem, „saistītiem vienotā tīklā”(kā Stounhendžas trilīti!?). Akmeņi bijuši divās grupās: pa seši (zemāki) un pa septiņi (augstāki). Tādējādi ir iespējams, ka šie divi apļi veido pirmo apvienoto Mēness un Saules kalendāru pasaulē. Iespējams, no šejienes pirmo reizi cēlies arī 7 dienu nedēļas cikls.
Komplekss, spriežot pēc ķēniņa atstātajām piezīmēm, tika lietots laika mērīšanai, lai varētu noteikt gaidāmās dieva Ninurtas vizītes laikus.
Ārpolitika. Savas valdīšanas laikā, domājams, nodibināja varu pār visu Divupes dienvidu daļu un pat dažiem Elamas apgabaliem (no turienes viņš ieguva materiālus un darbaspēku Ningirsu svētnīcas būvei). Viņa laikā Lagaša no jauna pieauga varenībā.
Viņa (šumeru astronomijas dieve Narima??) sniegusi ķēniņam Gudejam norādījumus E.NANNAS zikurāta celtniecībā.
Atradumi.
Gudeja cilindrs. Laikam tā saucamais „Cilindrs A,” kurā aprakstīti ar Ninurtas tempļa celtniecību saistītie notikumi.
Saites.
Lagašas ķēniņi.
Lagaša.
