Lagašas ķēniņi
Misilims (~2850.g.pmē.).
Dzīvesgājums. Ap 2850.g.pmē. cēlis pirmo Lagašas svētnīcu.
Ur-Nanše () dinastija (XXV gs.pmē.).
Eanatums (ap 2450.-2425.g.pmē.). Eannatum.
Lagašas pilsētvalsts ķēniņš no apmēram 2450. līdz 2425.g.pmē.
Dzīvesgājums. Karos ar kaimiņu Šumeru valstīm un Elamu paplašinājis savas valsts robežas no Ūras līdz Kišai. Sekmīgi karoja pret Akšakas, Kišas un Ummas pilsētu savienību. Uzvara pār Ummas pilsētas ķēniņu Ušu par Lagašas pierobežas rajonu Guedēnu attēlota attēlota tā saucamajā "Koršunu stēlā."
Avoti. No viņa valdīšanas laika līdz mūsdienām nonākuši saimnieciski un juridiski mdokumenti, celtniecības uzraksti.
Atradumi.
Koršunu stēla. Attēlota Lagašas ķēniņa Eanatuma uzvara pār Ummas pilsētas ķēniņu Ušu karā par Lagašas pierobežas rajonu Guedēnu.
Lagašas dinastija.
Entemens (XXV gs.pmē.).
Sekmīgi karoja ar Ummu un citām Šumeras pilsētām.
Lugalanda (XXIV gs.pmē. 1.puse?).
Gāza no troņa apvērsumā Urukagīns.
Urukagīns (XXIV gs.pmē. 2.puse).
Akādas dinastija. Tās laikā Lagaša uz laiku zaudēja savu nozīmību.
Gudejs (~2200.~2140. g.pmē.).
Saites.
Lagaša.
