Ķelne
- Detaļas
- Publicēts 11 Aprīlis 2015
- 2439 skatījumi
Vācijas pilsēta pie Reinas.
Tūristam. No lidostas līdz pilsētas centram ar vilcienu var aizbraukt nieka 14 minūtēs.
Vēsture. 451.gadā Atillas Gallijas karagājiena sākumā Ķelne nonāca huņņu varā (laikam bez cīņas?).
1273.-1794.gados Ķelnes kūrfirstu rezidence atradās Bonnā.
Dominikāņi nodibināja Ķelnes universitāti.
XIII gs. Ķelnē pilsoņus par ķecerību tiesāja laicīga tiesa, kas visbiežāk apsūdzētiem piesprieda sadedzināšanu uz sārta.
1486.gadā Ķelnes universitātes profesoru dominikāņu mūku Heinriha Krāmera un Jakoba Šprengera uzrakstīta inkvizīcijas rokasgrāmata "Raganu veseris," kas pavēra ceļu raganu vajāšanas trakumam Eiropā.
Laikā no 1917.-1933.gadam Ķelnes birģermeistars bija nākamais VFR pirmais kanclers Konrāds Adenauers.
Stipri cietusi no bumbošanas II Pasaules kara beigās.
Pēc sagraušanas Ķelnes centrs lielākoties vairs nav atjaunots savā vēsturiskajā izskatā.
Aplūkojamie objekti.
Ķelnes doms. Var uzkāpt augšā pa šaurām vītņveida kāpnēm, kuru sienas visas norakstītas ar autogrāfiem. Skatu laukumā augšā ir nožogojums pret pašnāvniekiem.
Hoencollerna dzelzceļa tilts. Nokarināts ar piekaramajām atslēgām. Kopš 2008.gada atslēgu skaits pieaudzis vairāk par 40 000. Vairāk to ir labajā pusē, kur jau sākts karināt pie papildus ķēdēm un stieplēm.
Ķelnes ZOO.
Skulptūru parks.
Ķelnes arhīvs.
Ķelnes universitāte. Dibināta 1388.gadā. Bieži kļūdaini raksta, ka dibinājuši dominikāņi.
Dominikāņu klosteris pie Ķelnes. Stāsts par metāla galvu. Akvīnas Toma skolotājam Albertam Lielajam esot piederējis kāds terafīms jeb runājoša metāla galva. Tā spējusi runāt, un Magnuss varējis no tās uzzināt visslēptākās lietas un visu, ko vien vēlējies uzzināt. Šo metāla galvu viņš turējis paslēptu aiz priekškara savā mūka cellē dominikāņu klosterī pie Ķelnes. Savam tuvākajam skolniekam Akvīnas Tomam viņš bija aizliedzis pacelt šo priekškaru. Taču, saskaņā ar ķelniešu leģendu, Toms reiz apmeklējis celli saimnieka prombūtnes laikā, un, ziņkārības dzīts, priekškaru tomēr pacēlis. Tur uz postamenta atradusies metāla galva, kas pēkšņi sākusi runāt svešā valodā. Toms briesmīgi pārbijies, jo nolēmis, ka viņa skolotājs noslēdzis līgumu ar pašu Nelabo. Tādējādi viņš paķēris nūju, dauzījis metāla galvu līdz tā nokritusi zemē un apklususi. Šai brīdī cellē ienācis Magnuss un sastindzi kā zibens ķerts: „Tom! Tu esi iznīcinājis darbu, pie kā es biju strādājis 30 garus gadus!”
Alberta Lielā kaps. Izcilais vācietis Alberts Lielais nomira 1280.gada 15.novembrī savā Svētā Krusta klostera cellē Ķelnē, Vācijā. Alberta Lielā kapa piemineklis atrodas dominikāņu Svētā Andreja baznīcas kapenēs Ķelnē un viņa relikvijas Ķelnes katedrālē.
Muzeji.
Ķelnes Romiešu-ģermāņu muzejs. Daudzi no eksponātiem vēlreiz atrasti pēc II Pasaules kara drupu novākšanas. Pamatekspozīcija norāda uz Ķelnes romiešu saknēm. Kaligulas galva ar nodauzītu degunu.
Ķelnes centrālā mošeja. Atklāta 2018.gadā un ir lielākā Vācijā. Tās atklāšana izraisīja protestus, jo notika politiska saspīlējuma laikā ar Turciju, turklāt tās atklāšanā piedalījās Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Tagad (2021.g.) Ķelnē ir jau 35 mošejas un tām jau atļauts skaļi ar saucieniem aicināt ticīgos musulmaņus uz lūgšanu.
Saites.
Vācija.
