Kaligula (37.-41.g.)
Gajs Jūlijs Cēzars Augusts Germaniks Kaligula.
3. Jūliju-Klaudiju dinastijas Romas imperators no 37. līdz 41.gadam.
Radniecība. Tēvs - Germaniks.
/Kaligula.jpg "Kaligulas statujas galva no Romiešu-ģermāņu muzeja Ķelnē.")
Dzīvesgājums. Romas imperators no 34.–41.gadam no Jūliju-Klaudiju dinastijas.
Kāpa tronī 37.gada 16.martā.
Ieviesa teroristisku režīmu. Bija pat mazliet jucis, jo uzskatīja sevi par vienu no dieviem. Pazīstams ar savu izlaidīgo dzīvesveidu. Savu mīļāko ēzeli iecēla par senatoru un cienījamas senatoru sievas nosūtīja uz bordeli. Nostāsti par imperatora trakulīgo un pat sadistisko dabu zināmi jau sen, tomēr pētnieki pret tiem izturas piesardzīgi, pieļaudami, ka tie ir viņa ienaidnieku pārspīlēti.
Lai apmaksātu krāšņos triumfus, cirka izrādes un dāvanas pretoriāņiem, palielināja nodokļus un konfiscēja mantu, īpaši senatoriem. Atļāva vergiem rakstīt denunciācijas par saviem saimniekiem.
Izsauca lielu neapmierinātību ar savu valdīšanu. Kaligula valdīja Romā tikai 4 gadus, ka viņu nogalināja sazvērinieki - tribūns un pretoriāņu gvardes centurions Kasijs Herejs (Cassius Chaerea) kopā ar dažiem senatoriem 41.gada 24.janvārī.
Kaligula un reliģija. Kaligula turpināja imperatora Augusta oktaviāna iedibināto imperatoru dievišķošanas tendenci. Tādēļ viņa statujas bija jāievieto visu Romas impēriju ticīgo svētnīcās un jāpielūdz kā dievības.
Kaligula un žīdi. Tā kā Aleksandrijas žīdi atteicās ievietot sinagogās imperatora statujas un pielūgt tās, jo viņu svētnīcās vispār nedrīkstēja būt nekādu tēlu, tad tas izraisīja Romas varas iestāžu aizdomas par nelojalitāti.
Kaligulas laikā Aleksandrijai iecēla jaunu prefektu Flaku (Aulus Avilius Flaccus), kam nepatika žīdi, viņš tiem noņēma daudzas privilēģijas. Flaks novietoja Kaligulas statujas sinagogās, tā vēl vairāk pazemojot pilsētas žīdu kopienu. Pēc tam prefekts aizliedza svinēt sestdienu (Sabatu), dzīvot žīdiem noteiktās vietās pilsētā. Viss tas kopā izraisīja 38.gadā Aleksandrijā žīdu grautiņus, kuru laikā tika dedzinātas sinagogas, demolēti veikali un žīdi sadzīti geto.
Kaligulam nebija patikusi Flaka darbība Aleksandrijā, tomēr savu iemeslu, ne jau pretžīdiskās politikas dēļ. Flaks tika atsaukts uz Romu un tur sodīts ar nāvi. Aleksandrijas žīdi sapriecājās par sava ienaidnieka nāvi un nosūtīja pie Romas imperatora savu delegāciju, kas lūdza pārtraukt žīdu apspiešanu Aleksandrijā un atgriezt tiem iepriekšējās tiesības. Kaligula tai apvaicājās par savu statuju ievietošanu žīdu dievnamos un ko žīdi atbildēja, ka mēs nesam upurus Tev par godu, bet ne kā dievībai, jo ticība neļauj Tevi atzīt par dievu. Par šo atbildi Kaligula nebija nekādā sajūsmā un ierobežojumus žīdiem atstāja spēkā.
Pēc dažiem gadiem Kaligulu nogalināja, bet nākamais imperators Klaudijs atgrieza žīdiem viņu privilēģijas. Pēc Kaligulas nāves Aleksandrijā atkal izcēlās nemieri, taču šoreiz žīdi nogalināja grieķus.
Aplūkojamie objekti.
Pils. Arheologi atrakuši Kaligulas pili un ieguvuši visai daudz liecību par imperatora ekscentrisko dabu. Pēc atsegtās kanalizācijas sistēmas arheologi konstatēja, ka imperators savu pili apbūvējis apkārt ap vienu no romiešu godātajiem tempļiem, padarot to par savas pils verandu.
Atradumi.
Kaligulas kuģi. Tos zemūdens arheologi izcēluši no jūras.
Statujas galva. Tāda atrodas Ķelnes Romiešu-ģermāņu muzejā, tai nodauzīts deguns.
