Aliens

Kirgīzija

Valsts Centrālāzijā.

Karogs. Uz sarkana fona attēlots saules disks ar 40 stariem. Diska viducī attēlots tjunduks - jurtas kupola režģis.
Oficiālās valodas. Kirgīzu un arī krievu. Ar krievu valodu ir līdzīgi kā Latvijā, jo iekrievotie kirgīzi ne par ko nevēlas atcelt krievu valodas dominanci un kirgīzu valoda cieš konkurencē.

Galvaspilsēta - Biškeka.

Robežas. Kazahija, Ķīna, Tadžikija, Uzbekija.

Iedzīvotāji. Kirgīzi, dungani.

Vēsture. 1860.gadā Kokandas hana Hudojāra sūtītās kokandiešu vienības cieta sakāvi no krieviem pie Vernijas, kā rezultātā kokandieši zaudēja iespēju pakļaut Dienvidkazahijas un Kirgīzijas teritorijas.
1990.gada karš ar uzbekiem. Gāja bojā vairāki simti cilvēku. Uzbeki Kirgīzijā ir ap 13,8%. 200 000 lielajā pilsētā Ošā. Džalalabadā 19.maijā tika nogalināti 2 un ievainoti 74 cilvēki.
Neatkarības iegūšana. Izveidojās 1991.gadā pēc PSRS sabrukuma.
Tulpju revolūcija (2005.g.). 2005.gada pavasarī te notika valsts apvērsums - tā saucamā "Tulpju revolūcija." Nāca pie varas Tulpju revolūcijas rezultātā 2005.g., kad gāza pirmo Kirgīzijas pēcpadomju prezidentu Askaru Akajevu. Bakijevam ar laiku sāka pārmest to pašu ko Akajevam – korupciju, iedzīvošanos, opozīcijas represijas. Pēdējais piliens pacietībā bija lēmums pacelt komunālo pakalpojumu maksu. Tika opozīcijas gāzta 2010.gada aprīļa sākumā. Bakijevs patvērās savā dzimtajā pilsētā Ošā valsts dienvidos. Pie varas nāca Kurmanbeka Bakijeva valdība.
Pēdējā revolūcija. Opozīcija gāza Bakijeva valdību 2010.gada aprīļa sākumā. 84 kritušie un 400 ievainotie.
Nemieri sākās ziemeļu pilsētā Talasā. Opozīcijas vadone – Roza Otunbajeva (bijusī PSRS diplomāte un strādājusi ANO struktūrās). Iesākumā specvienības atklāja uguni uz dumpiniekiem. Pēc tam prezidente sieviete - Roza Otumbajeva.
Pirmie 3Kirgīzijas rezidenti nav notiesāti tikai u vienīgi tādēļ, ka nemieru laikā bija paspējuši pamest valsti - divi no tiem sobrīd mīt krievijā, bet viens - Baltkrievijā.
Almazbeka Atambajeva prezidentūra (2011.-2017.g.). Ceturtais Kirgīzijas prezidents. Viņu kā eksprezidentu notiesāja 2019.gadā ar 11 gadu ieslodzījumu par korupciju, pilnvaru pārsniegšanu un līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos. 2020.gada nemieru laikā gan viņu atbrīvoja no cietuma, taču jau pēc dažām nedēļām atkal apcietināja, jo jaunā vara viņu apsūdzēja nemieru organizēšanā. 
Soronbaja Žeenbekova prezidentūra (?-2020.g.). Piektais Kirgīzijas prezidents. Atkāpās no amata 2020.gada oktobrī, kad pēc vēlēšanām valstī atkal izcēlās nemieri. protestētāji no cietuma atbrīvoja eksprezidentu Atambajevu un līdzgaitniekus, kas ķērās pie varas pārņemšana. Žeenbekova atrašanās vieta nav zināma. 2021.gada janvārī viņš kā svētceļnieks bija ieradies Saūda Arābijā, iespējams, palicis tur, vai tomēr slējas Krievijā.
Politiskās nestabilitātes problēma ir tajā, ka valsts strikti sadalīta starp dienvidu (Ošas) un ziemeļu (Biškekas) klaniem, starp kuriem rit nebeidzama cīņa par varu. Dienvidnieku (pārstāvēja Žeenbekovs) ir vairāk, tādēļ paredzami ir arī balsošanas reultāti.

Aplūkojamie objekti.
Biškeka.
Isikula ezers. Tas ir otrs lielākais augstkalnu ezers pasaulē (pēc Titikaka Peru/Bolīvijā). Pazīstams arī kā NLO novērošanas vieta (Иссык-Кульская котловина).
Čolponata (Cholpon-Ata) klinšu māksla. Antīkie grebumi klintīs.
Septiņi buļļi. Dīvaini sarkanu klinšu veidojumi. Atrodas klinšu aizā Jeti-Oguz.
Barskauna ūdenskritums.

Karakola.
      Prževaļska māja un atdusas vieta.
      Koka katedrāle. Pareizticīgo.
      Dungan. Koka mošeja, celta bez nevienas naglas.

Balasaguna. Senā Karakanīdu valsts galvaspilsēta. No tās palicis tikai Buranas tornis un Akmens karavīri. Valsts noriets sākās līdz ar Čingizhana iebrukumu.

Isikkula apgabals. (Иссык-Кульская область)
      Alaarčas Nacionālais parks. Alaarčas ieleja. Tjanšaņa kalnos. Tur ir alpīnistu bāze ("Зона полетов НЛО" Ала-Арч), kur ārkārtīgi bieži novēro NLO.
      Isikula ieplaka. (Иссык-Кульская котловина) Tās lielākā daļa.
      Velna kaps.

Čuiskas apgabals. (Чуйская область) 
      Daļēji Isikula ieplaka. (Иссык-Кульская котловина)

Oša. 3000 gadu sena pilsēta, caur kuru veda viens no Zīda ceļa atzariem.
Alajas ieleja. Ceļā uz Pamiru. Kirgīzu lopkopji.
Šahimardāna. Uzbekijas anklāvs Kirgīzijas teritorijā.
Sokha. Vēl viens Uzbekijas anklāvs Kirgīzijas teritorijā. Tas ir īpaši absurds, jo to apdzīvo tadžiki.
Sarezas ezera AZ. Anomāls ezera rajons kalnos.
Kenkolas kapulauks. Klejotāju apbedījuma kurgāni.
Akmens sievas. Stepju iedzīvotāju akmens veidoli.
Sarimogula ciems. Sary Mogul. No šī kirgīzu ciema paveras lieliski skati uz Pamira kalnu grēdu un 7134 m augsto Ļeņina smaili.
Boāmas aiza. 1500 m dziļa.

Saites.
Kirgīzi.