Kirgīzi
Pašnosaukums - kirgiz, agrāk - karakirgīzi.
Viena no tjurku tautām, Kirgīzijas pamatiedzīvotāji.
Skaits. Kopskaits PSRS - 1 452 000. (1970.g.)
Kirgīzijā - 1 285 000, t.i. 43,8% no visiem valsts iedzīvotājiem.
Uzbekijā - 92 700.
Ķīnas rieteņos - ap 75 000.
Tadžikijā - 25 700.
Afganistānas ZA - 25 000.
Kazahijā - 9 600.
Antropoloģija. Lai gan nav tipiski Centrālāzijas apakšrases pārstāvji, tomēr kirgīziem ir tās pazīmju komplekss.
Etnoģenēze. Antropoloģiskā ziņā kirgīzi pieder pie Dienvidsibīrijas (apakš)rases.
Kirgīzu etnoģenēzē piedalījušās Centrālāzijas ciltis, vēlāk dažādos vēsturiskos periodos ieplūduši senie saki, huņņi, dinlini, usuņi, kipčaki u.c. tjurku un mongoļu ciltis.
XVI gs. sākumā kirgīzi veidoja sarežģītu cilšu sistēmu:
"labais spārns" ar trim zariem - tagaji, adigini, munguši;
"kreisais spārns" - ičkiliku grupa.
Vēsture. 1990.gadā savukārt uzliesmoja Ošas rajons. Uzbeki, kuri Kirgīzijā ir ap 13,8%, bija neapmierināti ar zemes piešķiršanu kirgīziem, pieprasīja autonomiju, valsts (Kirgīzijas PSR) valodas statusa piešķiršanu uzbeku valodai, bet to nesaņēmuši, centās problēmu atrisināt ar spēka palīdzību. Pat pēc PSRS oficiālajiem datiem no 4.-7. jūnijam, kad kontroli pār Ošas apgabalu pārņēma padomju armijas daļas, tika nogalināti 1200 cilvēki (citur minēts, ka vairāki simti cilvēku). Vairāku vēsturnieku aplēses gan liecina, ka toreiz upuru skaits sasniedzis vismaz 10 000.
Neatkarības iegūšana. 1991.gadā pēc PSRS sabrukuma.
Kurmanbeka Bakijeva valdība. Nāca pie varas Tulpju revolūcijas rezultātā 2005.g., kad gāza pirmo Kirgīzijas pēcpadomju prezidentu Askaru Akajevu.
Bakijevam ar laiku sāka pārmest to pašu ko Akajevam – korupciju, iedzīvošanos, opozīcijas represijas. Pēdējais piliens pacietībā bija lēmums pacelt komunālo pakalpojumu maksu.
Tika opozīcijas gāzta 2010.gada aprīļa sākumā. Bakijevs patvērās savā dzimtajā pilsētā Ošā valsts dienvidos.
Pēdējā revolūcija. Opozīcija gāza Bakijeva valdību 2010.gada aprīļa sākumā. 84 kritušie un 400 ievainotie.
Nemieri sākās ziemeļu pilsētā Talasā. Opozīcijas vadone – Roza Otunbajeva (bijusī PSRS diplomāte un strādājusi ANO struktūrās). Iesākumā specvienības atklāja uguni uz dumpiniekiem.
2010.gada karš ar uzbekiem. 200 000 lielajā pilsētā Ošā. Džalalabadā 19.maijā tika nogalināti 2 un ievainoti 74 cilvēki.
Valoda. Pieder pie tjurku grupas valodām.
Literārā valoda izveidota pēc Oktobra apvērsuma. bagāta folklora, tautas eps "Manass."
Rakstība sākumā uz arābu alfabēta bāzes, no 1926.gada - latīņu, no 1940.gada - krievu alfabēta bāzes.
Reliģija. Musulmaņu sunnīti.
Agrāk bijis stipri izplatīts senču kults u.c. seno ticējumu paliekas.
Kultūra. Tradicionālā nodarbība - nomadu un pusnomadu lopkopība, retumis zemkopība.
Tradīcijas.
Jaunais gads / Novruza svētki. Par godu Navrūza svētkiem rīko „kazas” mešanas sacensības Kok Boru. Ar šiem svētkiem tiek atzīmēta astronomiskā pavasara iestāšanās. Spēles dalībniekiem, jājot ar zirgu, no zemes jāpaceļ pildīta kazas āda un jānogādā visādi traucējošās pretinieku komandas grozā.
Tie ir seni persiešu svētki, ar ko tie atzīmēja pavasara pirmo dienu.
Tradicionālie ēdieni.
Sumaļaks - Navruza ēdiens no diedzētiem graudiem.
Saites.
Kirgīzija.
