Aliens

Biškeka

Kirgīzijas galvaspilsēta.

Atrašanās vieta. Kirgīzijas grēdas ziemeļu piekājē, Ču (Čuiskas) ielejā.

Iedzīvotāji. 6615 (1897.g.); ap 17 000 (1913.g.); 36 600 (1926.g.); 92 700 (1939.g.); 220 000 (1959.g.); 452 000 (1972.g.); 474 000 (1974.g. 1.janvārī); 498 000 (1976.g.).

Vēsture. Šai vietā kokandiešu armija 1825.gadā dibināja Pišpekas cietoksni, un izmantoja kā atbalsta punktu cīņā pret kirgīziem.
1860.gadā krievu armija pirmo reizi ieņēma kokandiešu cietoksni.
1862.gadā krievu armija ar kirgīzu vienību atbalstu otru reizi ieņēma Piškekas cietoksni.
1862.gadā krievi šeit nodibināja militāru posteni/apmetni, kas kalpoja kā krievu imperiālistu atbalsts punkts reģiona pakļaušanā. 
1878.gadā Piškekai piešķīra pilsētas tiesības Semirečinskas apgabalā.
1913.gadā Piškekas rūpniecība sastāvēja no divām alusdarītavām un trim nelieliem ādas apstrādes uzņēmumiem, kuros bija nodarbināti 100 strādājošie. Galvenais iedzīvotāju rūpals - tirdzniecība un kravu pārvadāšana, kā arī labības audzēšana, dārzniecība.
Pēc Oktobra apvērsuma padomu varu Pišpekā pasludināja 1918.gada 14.janvārī. Pilsētā un apkārtnē 1918.gada decembrī izvērtās cīņa pret padomju varas pretiniekiem - bajiem, zemes īpašniekiem. 
No 1924.gadā izveidoja Karakirgīzijas Autonomo apgabalu - Pišpeka kļuva par šī apgabala centru.
Līdz ar autonomā apgabala pārveidošanu par Kirgīzijas Autonomo padomju sociālistisko republiku 1926.gadā - par Kirgīzijas APSR centru.
1926.gadā pārsaukta par Frunzi, par godu lieliniekam M.Frunzem, kas dzimis pilsētā.
No 1936.gada par jaundibinātās Kirgīzijas PSR galvaspilsētu.
II Pasaules kara gados pilsēta pieņēma desmitiem evakuēto uzņēmumu, kas sāka ražot jau 1941.gada beigās.

Aplūkojamie objekti.
M.Frunzes memoriālais muzejs.
Vēstures muzejs.
Tēlotājmākslu muzejs.
Dabas muzejs.

Saites.
Kirgīzija.