Aliens

Kenedijs, Džons Fidžeralds (1961.-1963.g.)

John F.Kennedy.
ASV 35.prezidents no 1961. līdz 1963.gadam, gājis bojā atentāta laikā 1963.gada 22.novembrī Dalasā.

Radniecība. Māsa – Jūnisa Kenedija-Šraivere. Mirusi 2009.gada augustā 88 gadu vecumā. Dibinājusi īpašas olimpiskās spēles garīgi atpalikušajiem. Švarcneigera sievasmāte.
Viņam bija 3 brāļi.
Džo Kenedijs gāja bojā kā pilots II Pasaules karā.
Roberts Kenedijs tika nāvīgi sašauts 1968.gadā demokrātu prezidenta nominācijas kampaņas gaitā.
Edvards Kenedijs – vienīgais no brāļiem Kenedijiem, kas mira dabiskā nāvē 2009.gadā 77 gadu vecumā. Pazīstams ASV senators, Senātā pārstāvēja Masačūsetsas pavalsti. Izplatījās baumas, ka Kenediju ģimeni vajā lāsts. Tādējādi arī Edvards ir bijis divas reizes par mata tiesu no nāves: 1964.gadā cieta aviokatastrofā, bet 1969.gadā autoavārijā, kurā gan izdzīvoja, bet bojā gāja viņa blakussēdētāja.
Dēls – Džons Kenedijs juniors 1999.gadā ar savu paša vadīto lidmašīnu iekrita Atlantijas okeānā. Bojā gāja arī viņa sieva un sievas māsa.
Sieva – Žaklīna Kenedija (Džekija?). Pēc vīra nāves apprecēja grieķu kuģu magnātu Aristoteli Onasi, un centās dzīvot mierīgu dzīvi. Nomira 1994.gadā, neatstājot nekādus pierakstus.
Mīļākās. Baltā nama praktikante Mimi Alforda vēsta, ka Dž.Kenedijs viņu ievilcis laulības gultā un tā viņa zaudējusi nevainību 19 gadu vecumā. Kenedijam bijusi arī kopēja mīļākā ar vienu no Čikāgas mafijas bosiem, kā arī tika baumots par viņa romānu ar aktrisi Merilinu Monro. 

Dzīvesgājums. Dzimis 1917.gadā bagātā katoļu ģimenē.
Beidzis Londonas Ekonomikas skolu un Hārvarda universitāti.

II Pasaules kara laikā 91941.-1845.g.). Bija flotes virsnieks, cīņās guva ievainojumu.
Pēc atvaļināšanās no armijas neilgu laiku pastrādāja par žurnālistu - atspoguļoja Potsdamas konferences norisi 1945.gada jūlijā.

Politiskā darbība. ASV Kongresa Pārstāvju palātas loceklis 1947.-1953.gados.
1953.-1961.gados cenators no Masačūsetsas pavalsts.

Prezidentūras laiks (1961.-1963.g.). Kļuva par ASV prezidentu 1961.gadā, visjaunākais prezidents ASV vēsturē.
1961.gadā nodibināja „ASV Starptautiskās attīstības aģentūru” (USAID), kas iejaucas valstu iekšējās lietās un propagandē amerikāņu tipa demokrātiju.
1962.gada 19.maijā Ņujorkā notika Kenedija dzimšanas dienas svinības. Šai pasākumā Merilina Monro nodziedāja savu slaveno Happy Birthday, Mr.President.

Kenedijs Kubas raķešu krīzes laikā (1962.gada oktobris-novembris). Vēsturiski sanāca tā, ka laika ziņā Kubas raķešu krīze iekrita Kenedija īsās prezidentūras laikā. Amerikāņu vēsturnieces Barbaras Tukmanes darbā "Augusta lielgabali" pausts, ka Dž.F.Kenedijs izmantojis I Pasaules kara pieredzi, kad valstu līderi nesarunājās un tāpēc saskatīja pretinieku tur, kur tā nemaz nebija, vai arī izveidojās savstarpēja aizdomu un naida atmosfēra, kuras rezultātā nejauša kara izcelšanās kļuva iespējama. Izmantojot šo pieredzi Kenedijs esot novērsis 1962.gada krīzi, nevis sekojis ģenerāļu padomam tūdaļ dot triecienu krieviem.
Satraukts par ASV aktīvo kodolbruņošanos, PSRS līderis Ņ.Hruščovs 1962.gada maijā nolēma nosūtīt uz Fidela Kastro pārvaldīto Kubu karavīrus un kodolraķetes. Tas notika slepenībā no ASV, kurām Hruščovs visu laiku meloja, ka Kubā netiks izvietoti uzbrukuma ieroči.
1962.gada 14.oktobrī ASV izlūklidmašīna U-2 noskaidroja, ka krievi Kubā slepus sākuši izvietot savu karaspēku un arī kodolraķetes, vēl 26 padomju kuģi ar kodolieročiem kravās dodas Kubas virzienā. Kenedijs saņēma atbilstošu CIP ziņojumu, amerikāņu varas iestādes par šādu notikumu pavērsienu bija burtiski satriektas, jo sava deguna galā nebija pamanījušas tādus nopietnus sagatavošanās darbus, lai gan tika saņemta informācija par Kubas ostās pienākušām aizdomīgām kravām.
Par notikušo ārkārtīgi saniknotā ASV nosūtīja PSRS ultimātu raķetes nekavējoši aizvākt. Pretējā gadījumā piedraudēja uzsākt militāru ofensīvu pret Kubu, kas varētu pāraugt atomsadursmē. 22.oktobrī Kenedijs parakstīja pavēli sākt Kubas militāru jūras blokādi, lai novērstu jaunu padomju kuģu ierašanos ar militārām kravām. Tomēr viņš nesekoja augstāko militārpersonu ieteikumam veikt uzlidojumus Kubas militārajiem objektiem ar sekojošu sauszemes spēku izsēšanos.
Amerikāņu striktajām darbībām bija rezultāti. 26.oktobrī Hruščovs paziņoja, ka ir gatavs sarunām un piedāvāja izvest kodolieročus no Kubas apmaiņā pret neuzbrukšanas garantijām Kubas režīmam. 27.oktobrī Hruščovs izvirzīja vēl papildus prasību - izvākt raķetes no Turcijas.
ASV arvien uzstājīgākas kļuva prasības pēc iebrukuma Kubā, tomēr kopumā Vašingtona un Maskava izrādīja pietiekamu savaldību, kā rezultātā 28.oktobrī tika panākta mutiska vienošanās par raķešu krīzes izbeigšanu. Novembrī Hruščovs pavēlēja padomju kara kuģiem doties atpakaļ uz PSRS, kā arī paziņoja par gatavību demontēt Kubā uzstādītās kodoliekārtas. Savukārt ASV nosolījās neiebrukt Kubā un izvākt kodolraķetes no Turcijas. 

Kenedijs un sankcijas pret Kubu. Kenedijs 1962.gada 3.februārī parakstīja rīkojumu par embargo noteikšanu savstarpējai tirdzniecībai ar Kubu. , un tas stājās spekā pēc 4 dienām. Jauno laiku leģenda vēsta, ka pirms parakstīt tirdzniecības ierobežojumus ar Kubu, Kenedijs esot palīgiem lūdzis papildināt viņa personiskos krājumus ar 1200 iemīļotākajiem Kubas cigāriem.

1963.gadā ASV prezidents Džons F.Kenedijs apmeklēja Berlīni un teica savu slaveno: ”Es esmu berlīnietis!”

Džons Kenedijs uzaicināja uz tikšanos Baltajā namā arī nacistu laiku aviācijas zvaigzni Hannu Raiču. 

Dž.Kenedijs un kosmosa izpēte. Sakarā ar pirmā amerikāņa Alana Šeparda uzšaušanu kosmosā 5.maijā Kenedijs 1961.gada 25.maijā uzrunā kongresam teica: "...esmu pārliecināts, ka šai valstij vajadzētu apņemties (...), pirms šī desmitgade ir beigusies, nogādāt cilvēku uz Mēness un droši atvest atpakaļ uz Zemes."

Atentāts. Kenedijs tika nāvīgi ievainots ar šāvienu no šautenes ar optisko tēmekli, kad limuzīnā kopā ar sievu Žaklīnu ļaužu sveikts brauca pa Dalasas ielām 1963.gada 22.novembrī.
Osvalds tika apcietināts jau pēc dažām stundām.Slepkavība nav atklāta līdz pat šai dienai, jo drīzi pēc tas aizsaulē aizgāja arī iespējamais slepkava. Slepkavas slepkava, kā arī liels daudzums svarīgu liecinieku, kas, kaut nedaudz, bet varētu izgaismot dažādas notikumu detaļas.

Oficiālā teorija - slepkava Osvalds. Saskaņā ar izveidotās Vorena komisijas oficiālo versiju slepkava bija 24 gdu vecs „vientuļais vilks” Lī Hārvijs Osvalds, kurš darbojies pilnīgi viens.
Bijušais ASV jūras kājnieks. Garīgi nenosvērts, vairākkārt mēģinājis veikt pašnāvību. Aizrāvies ar marksismu. Viņš gribēja atteikties no ASV pilsonības, no 1959.gada oktobra līdz 1962.gada jūnijam dzīvojis PSRS - vairākus gadus dzīvojis Minskā (tolaik PSRS) un apprecēja krievieti Marinu. 1962.gadā viņš ar sievu un bērnu atgriezās ASV un apmetās uz dzīvi Dalasā (Teksasas pavalsts).
2021.gadā atslepenotie dokumenti parāda, ka amerikāņu rezidentūra Helsinkos norādījusi - osvaldam arkārtīgi ātri piešķirta padomju vīza. Parasti šis process ilga vairākas nedēļas, reizēm pat mēnešus, bet šai gadījumā - tikai 3 dienas. Tas rada aizdomas, ka viņu jau iepriekš savervējuši padomju specdienesti.
Pēc atgriešanās ASV iekārtojās darbā Teksasas mācību grāmatu noliktavā, no kurienes arī šāva uz prezidentu - izšāva 3 lodes.
Vēl 2021.gadā atslepenotie dokumenti vēsta par osvalda došanos uz Meksiku 1963.gada septembrī. Tās laikā viņš sazinājies ar PSRS vēstniecību par vīzas saņemšanas iespējām un atgriešanos PSRS. Tāpat viņš apmeklējis Kubas vēstniecību un interesējies par iespējām te saņemt tūrisma vīzu, lai no turienes nokļūtu PSRS. Anonīmi avoti vēsta, ka Osvaldam Meksikas vizītes laikā bijusi saruna ar kādu čekas virsnieku.
No Austrālijas sūtīta telegramma parāda, ka 2 dienas pēc atentāta ar ASV vēstniecību sazinājies kāds "PSRS vēstniecībā strādājošs poļu šoferis," kurš apgalvojis, ka viņa rīcībā esot pierādījumi par Maskavas saistību ar slepkavību.
Citi atslepenotie dokumenti liecina ka pētīts, vai slepkavību nav organizējis Kubas līderis F.kastro.
Tomēr oficiālā slepkavības versija nav pārliecinājusi daudzus kriminālistus un vēsturniekus, jo izskatās pārlieku primitīva - kā sliktā detektīvā. 
Osvalds nodzīvoja tikai divas dienas ilgāk nekā viņa upuris, līdz ar to viņš nepaspēja atklāt patiesību. Drīz pēc slepkavības policija viņu arestēja. 24.novembrī, kad Osvaldu vajadzēja pārvest uz cietumu, Dalasas policijas iecirkņa pagrabstāvā no žurnālistu pūļa iznāca vietējā striptīzkluba īpašnieks (saistīts ar organizēto noziedzību) Džeks Rūbijs un aukstasinīgi nošāva Osvaldu. Oficiālā versija gan apgalvo, ka Rūbija vienīgā motivācija bijusi atriebt Kenedija nāvi, bet daudzi uzskata savādāk - tā bijusi pēdu slēpšana un svarīga avota apklusināšana. Pats Rūbijs nomira 1967.gadā.
Drošības mēri gan bija ārkārtīgi vāji. Apsardze bija vāja, Kenedijs pārvietojās vaļējā limuzīnā (1961.gada Lincoln Continental), kam nebija gandrīz nekādu drošības līdzekļi. Neviens pat nebija domājis pārbaudīt ēkas gar eskorta maršrutu.
Slepkavības izmeklēšana. Tādam mērķim tika izveidota Augstākās tiesas komisija, ko vadīja tiesnesis Ērls Vorens. Tika meklēti pierādījumi, ka atentāts gatavots PSRS, Kubā vai kādā no Āfrikas valstīm, kas bija pievienojusies PSRS organizētajai sociālisma nometnei. Tā secināja, ka Osvalds bijis vienīgais šāvējs, jo tam esot bijis ārkārtīgi daudz pierādījumu. Lielākā daļa amerikāņu tam tomēr netic (1976.gada aptaujā 81%. 2014.gada aptaujā 61%).
Uzskata arī, ka šāvējs bijis vēl viens, kas šāvis no kāda zālaina pakalna.
1979.gadā ASV Kongress izveidoja vēl vienu komisiju, kas arī nespēja atrast pierādījumus par kādu plašāku sazvērestību.
Tomēr turpināja izplatīties dažādas sazvērestības teoriju versijas un 1992.gadā ASV Kongress nosprieda, ka 25 gadu laikā atklātībai jānodod visi ar slepkavību saistītie dokumenti.
2017.gadā ASV prezidents D.Tramps tikai daļēji izpildīja Kongresa lēmumu, arī nākamais prezidents Dž.Baidens īpaši nesteidzas.
ASV arhīvos joprojām atrodas 10-15 tūkstoši dokumentu, kas saistīti ar šī atentāta izmeklēšanu. To atslepenošana sākotnēji bija paredzēta 2017.gadā, bet notika 2021.gada beigās.
Oligarhisko aprindu sazvērestība. Alternatīvo versiju piekritēji nosaukuši 42 grupas, 82 slepkavas un kopumā iesaistīti 214 cilvēki, kas it kā varētu būt iesaistīti slepkavībā (to apgalvo rakstnieks Vinsents Buljozi). Līdz pat 75% amerikāņu uzskata, ka valsts vara slēpj īstos slepkavības apstākļus. Viņi uzskata, ka atentāts pret Dž.F.Kenediju ir bijis ASV augstāko politisko un finanšu aprindu daudzslāņainas sazvērestības rezultāts.
Pie līdzīga secinājuma 1979.gadā nonāca arī ASV Pārstāvju palātas komisija.
Par sazvērestības dalībniekiem gan versijas ir visdažādākās:
      - izlaižot ASV Valsts kases biļetes Dž.F.Kenedijs esot apdraudējis valsts Federālo rezervju fondu, kas esot Zemes "neredzamo valdnieku" ietekmes instruments. Tam par labu liecina, ka vēlāk viceprezidents Lindons Džonsons atgriezās pie federālajām rezervēm;
      - nogalināja par viņa mafijai pieteikto karu. Mafijas krusttēvi esot snieguši tam atbalstu 1960.gada vēlēšanās, bet pēc ievēlēšanas nostājies pret mafiju. Atceramies, ka kampaņu vadīja viņa brālis Roberts, kas pats kļuva par atentāta upuri 1968.gadā;
      - par viņa nevēlēšanos no spēka pozīcijām  risināt "Vjetnamas problēmu." jau tikai dažas dienas pēc slepkavības viceprezidents Lindons Džonsons anulēja Kenedija direktīvu par amerikāņu karaspēka izvešanu no Vjetnamas. Kļuvis par prezidentu, palielināja armijas klātbūtni Vjetnamā;
      - aizdomās tika turēts arī iepriekšējais viceprezidents un nākamais prezidents Lindons Džonsons, ko atbalstīja Vjetnamas kara kurinātāji. Viņš bijis nobažījies, ka 1964.gada vēlēšanās Kenedijs viņu vairāk neizvirzīs viceprezidenta amatam;
      - militārais rūpniecības kompekss. Ieroču ražotāji uzskatīja Kenediju par pārlieku miermīlīgu Vjetnamas kara jautājumā;
      - CIP. Kenedijam bija saspringtas attiecības ar šo iestādi. Tās līderi bažījās, ka varētu tikt izformēti;
      - padomjkrievi. Pēc Kubas raķešu krīzes (1962.g.) vēl vairāk saasinājās Aukstā kara attiecības ar sarkankrieviem. Būtībā abas lielvalstis nonāca uz atomkara sliekšņa. Osvalds kādu laiku bija dzīvojis PSRS, varbūt Ņikita Hruščovs vēlējās atriebties?
      - Fidels Kastro. Paši amerikāņi centās viņu nogalināt, 1961.gadā atbalstīja Kastro pretinieku iebrukumu Kubā Cūku līcī. Ja nu Kastro būtu atbildējis ar to pašu?
      - Kastro pretinieki. Uz viņu bija dusmīga Kubas emigrācija, jo tā uzskatīja, ka Kenedija vilcināšanās izgāzusi 1961.gada iebrukumu Kubā;
      - žīdi. Izraēla bija ļoti neapmierināta ar Kenedija nevēlēšanos atbalstīt Izraēlas tieksmes attīstīt savu kodolprogrammu. Pēc atentāta pāctecis Džonsons aši nostājās žīdu pusē;
      - interesējoties par NLO un citām AP, vēlējies iegūt slepenas ziņas no NASA un CIP, kā arī grasījies ar šīm ziņām dalīties ar PSRS. Uz tādām domām uzvedinājis amerikāņu rakstnieks Viljams Lesters, kas arhīvos atradis attiecīgus dokumentus. Tuvāk par šo tēmu šķirklī Nezināmais Kenedijs;
      - miesassargs. Mazticama versija, kas vēsta, ka viens no prezidenta miesassargiem, izdzirdis šāvienu troksni, paķēris savu šaujamo un nejauši iešāvis prezidentam galvā.

Vienu no daudzajām Kenedija slepkavības versijām savas jaunās grāmatas "11/22/63" lappaspusēs izklāstījis pasaulē pazīstamais šausmu grāmatu autors Stīvens Kings. 

Dokumentu atslepenošana. ASV Valsts arhīvs ar Kenedija slepkavību saistītos dokumentus sāka atslepenot 2021.gada novembrī (15.novembrī atklātībā nonāca 1500 dokumenti), kā galējo atslepenošanas termiņu prezidents Dž.Baidens noteicis 2022.gada nogali. Vēsturnieki gan ir vīlušies, jo uzskata, ka neko jaunu atklātie dokumenti nepavēsta un pauduši bažas, ka visi dokumenti tomēr publiskoti netiks.
Daļa no dokumentiem atjklāj, ka amerikāņu drošibas dienesti jau labu laiku pirms slepkavības pievērsuši uzmanību L.H.Osvalda komunistiskajiem uzskatiem un darbībai.

Visu laiku populārākais amerikāņu prezidents – 2010.gadā par tādu viņu atzina 85%.

Žaklīnas ieraksti. 2011.gada publiskoja audioierakstus, kuri tapuši dažus mēnešus pēc Kenedija nāves. Tajos Žaklīna dalās atmiņās ar vēsturnieku Artūru Šlesingeru, un neglaimojoši izsakās par dažādiem pasaules politiskajiem darboņiem – Šarlu de Gollu, Indiru Gandiju, Martinu Luteru Kingu. Atraitne vienojusies, ka ieraksti nonaks atklatība tikai vairakus gadus pēc viņas nāves, tos publiskoja par godu piecdesmitgadei, kops amata stājas Kenedijs. 2011.gada ASV nāca klajā grāmata „Žaklīna Kenedija: Vēsturiskas sarunas par dzīvi ar Džonu F.Kenediju.”

Nospiedums kultūrā.
Prezidenta vārdā nosaukts Kenedija Kosmisko lidojumu centrs Floridas pavalstī.

Teicieni.
1963.gadā ASV prezidents Džons F.Kenedijs apmeklēja Berlīni un teica savu slaveno: ”Es esmu berlīnietis!” (Ich bin ein Berliner!)
Kenedijs jautājis kādam vēsturniekam par atentātā nogalināto Ābramu Linkolnu un teicis: "Ja kāds vēlas mani nogalināt, labāk lai pasteidzas."

Saites.
ASV prezidenti.
ASV vēsture.
Kubas raķešu krīze (1962.g. oktobris).
Nezināmais Kenedijs.