Aliens

Potsdamas konference

Sabiedroto konference Vācijas Brandenburgas federālās zemes galvaspilsētā Potsdamā 1945.gada jūlijā pēc nacistu kapitulācijas, kurā tie noteica pēckara kārtību Eiropā.

Te tikās PSRS līderis Josifs Staļins, ASV prezidents Harijs Trumens un britu premjers un leiboristu līderis Klements Etlijs. Tikšanās notika Cecīlijas pilī (Cecilienhof), kura šodien izvedota par apskates vietu. 

Politiskā un militārā situācija pirms konferences. Vācija bij akapitulējusi un bija skaidrs, ka II Pasaules karš faktiski ir beidzies. Bija atlicis tikai sagraut ķeizarisko Japānu. Tomēr anglosakšu priekšā iezīmējās jauna problēma - PSRS, kas bija krasi palielinājusi savu militāro varenību un paplašinājusi savu ietekmi, pat neraugoties uz pieciestajiem milzīgajiem postījumiem.
Interesanti, ka amerikāņi aktīvi izstrādāja savu kodolbumbas projektu "Manhetena," un tās sekmīgs izmēģinājums bija noticis tieši pirms konferences - 16.jūlijā.

Konferences uzdevumi. Noteikt jauno politisko kartību pasaulē pēc nacistiskās Vācijas un tās sabiedroto sakāves.
Bija jānoregulē politiskie procesi ar valstīm, kas bija Trešā reiha sabiedrotās.

Konferences norise. Tā sākās 1945.gada 17.jūlijā.
Konferencē uzvarētāji Sabiedrotie koordinēja savas darbības attiecībā pret Japānu, Vācijas likteni, vācu kara noziedzniekiem un iespēju likt Vācijai maksāt kompensācijas par nodarīto kaitējumu.
Bez tam tika spriests arī par bijušajiem Vācijas sabiedrotajiem - Bulgāriju, Rumāniju, Somiju, Ungāriju un Itāliju.
Atšķirībā no iepriekšējām tikšanās reizēm Jaltā un Teherānā, tikšanās Podsdamā bija skarbāka. Daļa vēsturnieku uzskata, ka Trumens un Čerčils konferences laikā esot uzvedušies "atklāti izaicinoši," mēģinājuši ietekmēt Staļinu, tomēr laikam velti.
Tieši šai konferencē Trumens devis Staļinam mājienu par amerikāņu kodolizmēģinājumiem (Manhetenas projekts), pieminot "patiesi briesmīga un navējoša ieroča izmēģinājumus." Tomēr Staļins laikam nav sapratis, par ko ir runa, vai arī noturējis to par blefošanu, un tādēļ nekādi uz to nereaģējis, tā apbēdinot Trumenu.

Baltija Potsdamas konferencē. 1945.gada jūlijā neilgi pirms konferences Baltijas valstu sūtņi Londonā lūdza britu Ārlietu ministriju atbalstīt Baltijas valstu prasību pēc neatkarības, taču neatrada dzirdīgas ausis.

Interesanti, ka Potsdamas konferenci toreiz kā žurnālists atspoguļoja nākamais ASV prezidents Džons Kenedijs.
14.augustā Potsdamas deklarāciju parakstīja arī japāna, taču tas nekavēja PSRS tai uzbrukt un atņemt teritorijas.

Konferences nozīme. Pēc vēsturnieku un politologu domām tā noteica pēckara pasaules funkcionēšanu, iedibināja politisko un militāro līdzsvaru vairākas desmitgades tālā nākotnē. Faktiski, šīs līdzsvars darbojās līdz Padomju Savienības sabrukumam.

Saites.
II Pasaules karš (1939.-1945.g.).