Kuba
Sala un valsts Karību jūrā Centrālamerikā.
Pēc formas salas kontūras atgādinot krokodilu.
Galvaspilsēta - Havana.
Iedzīvotāji - spāņu konkistadoru un melno Āfrikas vergu pēcteči. Vēl tagad varot pastāstīt no kurām Spānijas vai Āfrikas vietām nākuši viņu senči.
Nauda - moneda nacional (MN) un konvertējamie peso (CUC). 1 CUC = 1 ASV dolārs. 1:25 = MN:CUC
Tūristam! Ceļotājiem, kas dodas safari uz Āfrikas valstīm, piemēram, Zimbabvi vai Zambiju, ir jāzina, ka šajās valstīs, kā arī Ēģiptē un Kubā, ir jāizvairās arī no militārām vajadzībām paredzēta aprīkojuma izmantošanas. Piemēram, binokļiem, it īpaši, ja tiem ir nakts redzamības funkcija. Šādi priekšmeti drīkst atrasties tikai militāru darbinieku rokās.
Vēsture. Kubu XV gs. atklāja Kolumba ekspedīcija. Salu apdzīvoja arovaku valodā runājošie tainu indiāņi, kas spāņu ierašanos neuztvēra draudzīgi.
Indiāņu iznīcināšana. XVI gs. vidū spāņi laikā no 1511.-1514.gadam pieveica vietējos tainu indiāņus. 1514.gadā nodibināja Havanu. Nākamo 40 gadu laikā tainu indiāņi un viņu kultūra tika gandrīz pilnībā iznīcināti.
Spāņu saimniekošana. Līdz ar vietējo iedzīvotāju iznīcināšanu Kubā sākās cukurniedru plantāciju posms. Darbam tajās XVI gs. sāka ievest nēģeru vergus no Āfrikas.
Turpmākos gadsimtus salā par ietekmi cīnījās spāņi un briti.
Amerikāņu laiki. Amerikāņu-spāņu kara rezultātā Kubu no Spānijas ieguva ASV. Tā tika pasludināta ka neatkarīga valsts, lai gan de facto bija ASV pārvaldīta.
1952.gadā Kubas prezidentu Karlosu Prio Sokarrasu gāza proamerikāniskais Fulhensio Batista.
Pēc tam interese par salu parādījās ASV. Kubā ieplūda amerikāņu nauda, tika celtas greznas ēkas. Kuba piedzīvoja ekonomisko uzplaukumu, tomēr 1/3 iedzīvotāju dzīvoja nabadzībā.
Pirmais Kastro dumpinieku uzbrukums (1953.g.). 1953.gadā F.Kastro vadītie revolucionāri mēģināja gāzt proamerikāniskā Fulhensio Batistas režīmu, taču uzbrukums Monkadas kazarmām beidzās neveiksmīgi. Dumpiniekus apcietināja, bet 1955.gada maijā ārvalstu spiediena rezultātā apžēloja revolucionārus un izraidīja no valsts.
F.Kastro, viņa brālis Rauls ar vairākiem desmitiem piekritēju no "26.jūlija kustības" apmetās Meksikā, kur atkal sāka perināt režīma gāšanas plānus. Te šai kompānijai pievienojās marksistiskinoskaņotais argentīniešu ārsts Gevara.
Gatavošanās iebrukumam Kubā notika Verakrusas pavalstī. Sākotnēji Fidels vēlējās nopirkt lidlaivu Catalina vai vismaz kādu lietotu amerikaū krasta apsardzes kuģi, tomēr tam nepietika naudas.
Revolucionāriem finansiālu atbalstu sniedza Floridā dzīvojošais bijušais Kubas prezidents Karloss Prio Sokarrass, taču viņš nebija bagāts. Eksprezidents dumpiniekiem atvēlēja 15 000 amerikāņu dolāru (mūsdienu ekvivalentā ap 150 000) un Kastro iespēja nopirkt ar Meksikā jau sen dzīvojoša kubiešu kontrabandista Antonio del Kondes starpniecību 18 m garo 1943.gadā Bruklinā būvēto jahtu Granma.
1956.gada rudenī jahtas īpašnieka Roberta Ēriksona bizness bija paputējis un Granma atradās uz sēkļa. Jahtai bija jāremontē abi dzinēji un ķīlis. Tomēr remontdarbus īsti veikt nebija laika, jo Meksikas varas iestādes bija vērsušās pret kubiešu buntavniekiem, daži vīri jau bija apcietināti.
Kastro revolūcija. 1958.gadā Kubā notika Fidela Kastro vadītā sociālistiska revolūcija, un Kubas ārlietu ministrs pēdējo reizi viesojās ASV.
25.novembrī Granma atstāja Tuspanas ostu Meksikā un uzņēma kursu uz Kubu. Kuģītis bija stipri pārlādēts - uz tā atradās 82 cilvēki, bruņojums, pārtika, municija,dzeramais ūdens un degvielas krājumi, jo priekšā bija vairāk kā 2200 km ceļa. Kuģīša ātrums bija mazāks par iecerēto, tādēļ kļuva skaidrs, ka plānotajā 30.novembrī Kubas DR piekrasti tomēr nesasniegt. Tas apdraudēja visu uzbrukuma plānu, jo 30.novembrī viņa piekritējiem Kubā bijaparedzēti vairāki uzbrukumi Batistas spēkiem, lai novērstu to uzmanību no krasta apsardzes.
Brauciens bija uz goda - dumpinieki cieta no jūras slimības, 5.dienā beidzās dzeramais ūdens un pārtika. Pār bortu pārkrita stūrmaņa palīgs un nācās to meklēt - viņš vienīgais pārzināja desanta operācijai izvēlētā Krusas zemesraga apkārtni. Arī kartes izrādījās neprecīzas.
Tomēr 2.decembra rītā neilgi pirms saullēkta viņi atskārta, ka ir pie Krusas zemesraga, tomēr ne tajā pludmalē, kuru vajadzēja. revolucionāri aši devās uz krastu, tomēr nogrima ar ložmetējiem un mīnmetējiem piekrautā gumijas laiva. Vīri brida krastā virs galvas turēdami strēlnieku ieročus: "Šajā brīdī mēs pavisam noteikti izskatījāmies nevispēc desantniekiem, bet gan kuģa katastrofā cietušajiem." (Čegevaras dienasgramata).
Kastro komanda nonāca krastā pēdējā brīdī, jau pēc brīža virs pamestās jahtas sāka riņķot lidmašīnas. Nebija runas par kādu koordinētu darbību - katrs glābās kā varēja. 82 vīru lielā komanda sadalījās nelielās grupiņās, pirms tam vienojoties, ka centīsies izlauzties līdz Maestras kalniem, kuros kaut ko līdzīgu bāzēm bija ierīkojuši Batistas režīma pretinieki.
Pēc 72 stundām dzīvi bija pailkuši kādi 20 vīri, tos nodeva arī vietējie zemnieki. Kubas varasiestādes nekavējās paziņot par desantējušos sakaušanu, vēsti mēdiji izplatīja visā pasaulē. Aģentūra UPI pat rakstīja, ka brāļi Kastro ir nogalināti.
Tomēr īstā cīņa tikai sākās. Brāļi Kastro ar domubiedriem sasniedza kalnus, sāka partizāņu karu un ieguva vietējo iedzīvotāju atbalstu. Revolucionari,kuru skaits nekad nepārsniedza tūkstoti, spēja sekmīgi pretoties desmitiem tūkstošu lielajai Batistas armijai un policijai.
1958.gada decembrī Batista bija spiests bēgt no Kubas un jau pēc pāris dienām uzvaroši Havannā iesoļoja bārdām noaugušie kastro partizāņi.
Sociālisms. Kastro 1961.gada 2.decembrī (zīmīgajā datumā!) pirmo reizi oficiāli paziņoja, ka ir marksisma-ļeņinisma piekritējs un Kuba izvēlējusies sociālistisko attīstības ceļu.
Tai laikā bija bezmaksas izglītība un bezmaksas veselības aprūpe. Vidējais dzīves ilgums – 77 gadi. Tomēr vidējā alga tikai 20 ASV dolāri. Tūkstošie kubiešu ik gadus mēģināja aizbēgt uz ASV, tur dzīvo jau vairāk par miljonu kubiešu emigrantu. Lielākā daļa no tiem apmetušies Floridā un ar nepacietību gaida Kastro nāvi, lai varētu atgriezties.
1961.gadā tika pārtrauktas Kubas un ASV diplomātiskās attiecības.
1962.gada oktobrī izraisījas Kubas raķešu krīze, kas turpinājās divas nedēļas.
Kenedijs 1962.gada 3.februārī parakstīja rīkojumu par embargo noteikšanu savstarpējai tirdzniecībai ar Kubu. , un tas stājās spekā pēc 4 dienām.
1976.gada 2.decembrī (atkal zīmīgajā datumā!) F.Kastro uzņēmās Kubas prezidenta pienākumus
Kastro atkāpšanās no varas. Veselības problēmu dēļ viņš atkāpās 2007.gadā 81 gadu vecumā. Varu pārnēma viņa 76 gadu vecais brālis Rauls Kastro. Uzskata, ka lielu izmaiņu nebūs, lai gan jaunais vadonis ieviesis jau šādus tādus atvieglojumus, piemēram, atļāvis kubiešiem lietot mobils tālruņus.
Period especial. Tā saucas Kubas vēstures periods pēc PSRS sabrukuma. Bada un trūkuma laiks, neregulāra elektrības padeve. Šai posmā esot pazuduši daudzi Havannas zoodārza iemītnieki, tika zagts viss, ko vien varēja.
Kubai jāveic ekonomiskās reforma, jo patlaban tā ir atkarīga no tūrisma un lētās naftas, ko tai piegādā Fidela draugs Ugo Čavess no Venecuēlas.
Kubā Hemingvejs sarakstījis grāmatu "Sirmgalvis un jūra."
2015.gada jūlijā Kuba un ASV atjaunoja diplomātiskās attiecības, tikās Kubas ārlietu ministrs Bruno Rodrigess un ASV valsts sekretārs Džons Kerijs. Tomēr tirdzniecības embargo vēl palika spēkā.
Obamas laikā attiecības uzlabojās, bet D.Trampa laikā pret Kubu atkal tika ieviestas sankcijas.
Pārejas posms no sociālisma uz kapitālismu. 2008.gada 24.aprīlī R.Kastro oficiāli pārņēma 2 no 3 galvenajiem amatiem Kubā. Pilnībā varas ndošana noslēdzās 2011.gada 19.aprīlī, kad R.Kastro KKP VI kongresā tika ievēlets par KKP CK pirmo sekretāru. Līdz pat Fidela Kastro nāvei 2016.gadā R.Kastro turpināja rēķināties ar vecākā brāļa viedokli.
Uzreiz pēc ievēlēšanas R.Kastro sāka realizēt Kubāmērenas reformas. Tika reorganizēta finanšu sistēma, kurā pastāvēja divu veidu peso - parastais (CUP) un konvertējamais (CUC). Tika mīkstinātas komunistiskās dogmas - atļauts privātīpašums, atļauts mazais, dažos gadījumos arī vidējais, bizness. Valstī beidzot likumīgi var pirkt automašīnas, dzīvokļus. Tādejādi valstī atvēries liels skaits dažādu ēdinātavu, nelieli ražojoši uzņēmumi.
Tagad kubiešiem pieejams tīmeklis (joprojām ar dažādiem ierobežojumiem), mobilie tālruņi, drīkst lietot mikroviļņu krāsnis. Iedzīvotāji drīkst apmesties viesnīcās, nomāt auto. Zemnieki paši var lemt kā izmantot savas lauksaminiecības zemes.
2021.gada 19.aprīlī Havannā noslēdzās Kubas KP kongress, kurā ievēlēja 89 gadu vecā atkāpušās Raula Kastro pēcteci - Migelu Diasu Kanelu (60 g.v.), kurš jau no 2018.gada pilda Kubas prezidenta pienākumus. R.Kastro par atkāpšanos paziņoja jau kongresa pirmajā dienā. Pašlaik Kuba pārdzīvo pamatīgu ekonomisko krīzi, bet mobilā tīmekļa ieviešana pastiprinājusi brīvdomību.
Kuba sāka piesaistīt ārzemju investīcijas, nepilnas desmitgadeslaikā Kubai izdevās tā realizēt ap 500 projektiem. 2014gadāKubā izveidoja brīvo ekonomisko zonu Mariela. KKP VIII kongresā tika pasludināts jauns ekonomiskais kurss.
politiskā sistēma arī piedzīvo pārmaiņas. Komunistu partijai gan tiek saglabāta vadošā loma, tomēr kubiešiu atteikušies no ilgajām sapulcēm un mītiņiem, kurām nebija racionālas jēgas. 2016.gadā augstākām amatpersonām tika liegts ieņemt vienu un to pašu amatu vairāk kā 1 termiņu pēc kārtas. Tagad tiek pieļauta arī zināma viedokļu dažādība, domājams, piemērs tiek ņemts no Ķīnas.
Aplūkojamie objekti.
Havana.
Pinar del Rio. Tā varētu būt gleznainākā Kubas province. Kalnainās ielejas iekļautas UNESCO sarakstā. Uz viena no pakalniem esot uzzīmēts lielākais āra gleznojums pasaulē. Te var redzēt kā gatavo slavenos Kubas cigārus.
1966.gadā arheologi bija uzgājuši kaut kādas akmens celtņu aliekas, kolonnas tika datētas ar laiku 2000.g.pmē., ja ne vēl vecākas. Šīs celtņu paliekas atrodas Kubas salas rieteņu galā vietā ar nosaukumu Pinadelrio (Pina del Rio), kur netālu jūrā atrodas 2001.gadā Zelickas uzietās zemūdens pilsētas drupas.
Cigāru fabrikas.
Vinales ieleja. Brauciens ar laivu La Cueva del Indio.
Kafijas plantācijas.
Mākslas muzejs.
XVI gs. cietoksnis.
Citadele. XVIII gs. Te ir sardzes maiņa.
Katedrāles laukums. Te ir 1787.gadā celta baznīca. Bruģēto laukumu ieskauj 300 gadu atpakaļ būvētās turīgo spāņu mājas un pilis.
Koloniālisma muzejs. Iekārtots savrupmājā.
Trinidada. Dibināta 1514.gadā. Ārkārtīgi skaista koloniālo laiku pilsēta. Tās centrs izskatās kā muzejs.
La Canchanchara bārs. Tradicionālie kubiešu kokteiļi.
Manaca Iznaga tornis.
Cukurniedru audzēšanas ieleja.
Krokodilu audzētava.
Dārgumu lagūna. (Laguna del Tesoro) Brauciens ar laivu. Tās krastos saglabājušās liecības par indiāņu dzīvošanas laiku.
Cienfuegos. Franču kolonistu dibināta pilsēta.
Varadero.
Varadero kūrorts. Tūristu iecienīts. Slēgtā zona priekš kubiešiem.
Kaburni. Lielākais Kubas ūdenskritums. Jākāpj lejā pa stāvu kalnu 50 minūtes.
Cueva del Indio. Te gan neviens indiānis nav dzīvojis. Cauri alai var izbraukt ar laivu.
Cūku līcis. Playa Giron vai Bahia de Cochinos. Līcis, kurā krastā izkāpa F.Kastro revolucionāri. Te esot daudz odu.
Lursonas izlūkošanas bāze. Krievu karabāze Kubā, tikai 250 km attālumā no ASV krasta. Tā tikusi izveidota 1964.gadā pēc Kubas raķešu krīzes. Bāzē strādāja ap 3000 darbinieku un tā bija lielākais PSRS slepenais militārais priekšpostenis ārzemēs.
2014.gada jūlijā Putina režīms atjaunoja klātieni šai bāzē.
Bermuda trijstūris. Netālu jūrā.
Gvantanamas kara bāze. Amerikāņiem piederoša kara bāze Kubas teritorijā, kuru tie pārtaisījuši par cietumu un kopš 2002.gada 11.janvāra tajā iesloga pavisam niknos islāmistu kaujiniekus.
Tradīcijas.
Kubas cigāri. Vieni no labākajiem pasaulē.
Salsas, rumbas un ča-ča-ča deju dzimtene.
Saites.
Fidels Kastro.
Kubas raķešu krīze (1962.g. oktobris).
