Karavelas
Carabela (spāņu val.).
Viduslaikos trīs vai četru mastu jūras burukuģis ar sarežģītu buru sistēmu un labu manevrēšanas spēju. XIII-XVII gs. šie kuģi bija izplatīti Itālijā, Spānijā un Portugālē.
XII gs. karavellas izmantoja portugāļu zvejnieki.
Portugāļi XV gs. sāka būvēt vieglus un ātrus tirdzniecības burukuģus – karavelas („laiva ar burām” tulkojumā). Tiem bija 3 (2-4) masti ar taisnām un slīpām burām (latīņu burām) un tie varēja braukt uz priekšu neatkarīgi no vēja virziena. Šie kuģi bija ļoti kustīgi un ietilpīgi – varēja sasniegt ātrumu 14-15 mezgli, bija stabili, ar tiem varēja teicami manevrēt.
Ar šādiem kuģiem portugāļi veica savus lielākos ģeogrāfiskos atklājumus.
Šos kuģus reti izmantoja karadarbībā, jo to galvenais klajs bija pārlieku šaurs dižgabaliem.
Šos kuģus Vidusjūras baseina valstis izmantoja līdz pat XVII gadsimtam.
Ar trim karavelām Kolumbs devās pāri Atlantijas okeānam un atklāja Ameriku.
Saites.
Kuģniecība.
