Kuģu katastrofas, lielākās
Šai šķirklī apkopotas lielākāspasaules kuģu katastrofas. Atsevišķā šķirklī apkopotas mistiskās un neizskaidrotās kuģu katastrofas.
Titanic, 1912.gada aprīlis. Kanāda, 1523 bojā gājušie.
The Empress of Ireland, 1914.gada maijs. Kanāda, 1012 bojā gājušie.
Britāniks, 1916.g. 21.novembris. "Titānika" dvīņubrālis, kas gāja bojā I Pasaules karā, kad to netālu no Atēnām nogremdēja torpēda. 30 bojāgājušo.
SS MontBlanc, 1917.g. Lielākais cilvēka izraisītais sprādziens pirmsatomu laikmetā. Kanādas ostā Halifaksā pēc neveikla manevra sadūrās ar sprāgstvielām piekrautais kuģis ar citu kuģi. Sprādziens teju vai noslaucīja no zemes virsas pašu Halifaksu, un bez bojā gājušajiem 2000 cilvēkiem vēl tika ievainoti 9000.
Principessa Mafalda, 1927.gada oktobris. Itālija, 300 bojā gājušie.
Armēnija, 1941.gada 7.novembris. Ar šo kuģi, krievpadomju armijai atkāpjoties no Krimas, tika evakuēti ievainotie un vairāku slimnīcu medicīniskais personāls - kopskaitā ap 7000 cilvēku. Neraugoties uz Sarkanā krusta marķējumu, to nogremdēja vācu lidmašīnas. Izglābās tikai 8 cilvēki.
1941.gada 7.novembrī vācu torpēdnesēja lidmašīna "Heinkel He-111" netālu no Jaltas uzbruka un nogremdēja krievu tvaikoni "Armēnija," kas pēc II Pasaules kara sākuma tika pārtaisīts par sanitāro kuģi. Līdz pat šim brīdim nav skaidra notikumu norise. Ārmēnija" bija bruņota ar 4 zenītlielgabaliem. Savā pēdējā kuģojumā kapteiņa Vladimira Plauševska (Владимир Плаушевский) vadībā tvaikonis devās 6.novembrī no Sevastopoles. Uz tā klāja atradās vairāki tūkstoši ievainoto sarkanarmiešu,pilsētas hospitāļu personāls, daži Krimas partijnieki un pionieru nometnes "Arteks" darbinieki. Iekraušana notika haotiski,precīzs uz borta esošo cilvēku skaits nav zināms vēl šodien.
Tad tvaikonis devās uz Jaltu, kur uz klāja uzņēma vēl vairākus simtus cilvēku. Tvaikonis bija spiests doties ceļā no rīta, nevis sagaidīt tumsas aizsegu, jo Jaltā kuru katru brīdi varēja ienākt vācieši. Arī ostā nebija droši, jo to viegli varētu sašaut artilērija. 8:00 tveikonis izgāja no ostas (Jaltas???) un to pavadīja divi bruņoti kuteri un divi iznīcinātāji И-153. Uzbrukums notika apmēram pēc 3,5 stundām. Vācietis ielaida ūdenī divas torpēdas, viena no kurām trāpīja tvaikoņa priekšgalā. Kuģis nogrima pēc 4 minūtēm. Padomju laikā bojāgājušo skaitu minēja kā 5000, mūsdienās min 7 vai pat 10 tūkstošus. Gan pavadošie iznīcinātāji, gan tvaikoņa ekipāža nespēja novērst vācu uzbrukumu. Tika pieļauta iespēja, ka uzbrucēji varētu būt pikējoši bumbvedēji, tādēļ pavadošie iznīcinātāji lidojuši 3000 m augstumā.Tomēr "henkelis" pielidojis tvaikonim no Krimas puses tikai 600 m augstumā.izvairīties no uzbrukuma ar manevrēšanas palīdzību tvaikoņa ekipāža arī neiespēja.
Šī kuga bojāeja ir ierakstīta pasaules lielākokuģu katastrofu sarakstā. Izglābties spēja tikai 8 cilvēki.
Vilhelm Gustlof, 1945.gada janvāris. Lielākā katastrofa kuģniecības vēsturē. Vācu kuģi no Karaļaučiem ar 10 600 cilvēkiem uz borta (8956 civilie, no tiem 4000 bērnu) torpedēja krievpadomju zemūdene, kuras komanda par to saņēma Sarkanā karoga ordeni. Torpedēšanas fakts tika noliegts līdz pat PSRS sabrukumam. 1990.gadā M.Gorbačovs šīs zemūdenes kapteini pēc nāves apbalvoja ar Padomju savienības varoņa zvaigzni.
95. Majakovskis, 1950.g. 13.augusts. Avārijai piešķirts 95.numurs. Plkst. 12:00, paguvis nobraukt vien dažus metrus no Daugavmalas piestātnes, apgāzās bērnu un vecāku pārpildītais izpriecu tvaikonītis. 147 bojā gājušie.
Princess Victoria, 1953.gada janvāris. Lielbritānija, 133 bojā gājušie.
Novorosijsk, 1955.gada oktobris. PSRS, 608 bojā gājušie.
Andrea Doria un Stocholm, 1956.gada jūlijā. Divu kuģu – Itālijas un Zviedrijas, sadursme. 50 bojā gājušo.
"Igara" 1973.gadā nogrimušais “Igara” savulaik bija kuģis ar dārgāko jūras apdrošināšanu. Tā nogrimšana radīja milzīgus zaudējumus, jo tvaikoņa vērtība sasniedza teju 22 miljonus eiro. Brīdī, kad tas uzskrēja uz klints, kuģī bija iekrautas 127 718 tonnas Brazīlijas dzelzsrūdas. Kuģis kopā ar uz tā esošo kravu nogrima Dienvidķīnas jūras dibenā, un tur atrodas jau vairāk nekā 50 gadu. Zināms, ka tas ir ļoti iecienīts ūdenslīdēju galamērķis, jo “Igaras” atliekas dzelmē klāj jūras koraļļi, un tajās mīt bruņurupuči. Tomēr ir jābūt uzmanīgiem, jo straume šajā vietā ir ļoti spēcīga, bet redzamība - slikta.
Don Juan, 1980.gada aprīlis. Filipīnas, 1000 bojā gājušo.
Admiral Nahimov un Pjotr Vasev, 1986.gada augusts. Divu krievu kuģu sadursme, 423 bojā gājušie.
Herald of Free Enterprise, 1987.gada marts. Lielbritānija, 193 bojā gājušie.
Dona Paz, 1987.gada decembris. Filipīnas. Lielākā kuģu katastrofa miera laikā. Prāmis pusnaktī sadūrās ar tankuģi. Prāmis bija paredzēts tikai 1518 pasažieriem, taču sakāpuši bija gandrīz trīstik. Pēc avārijas dega abi kuģi un nafta uz ūdens, tādēļ izglābās tikai 26 cilvēki. 4375 bojā gājušie.
Mobi Prince, 1991.gada aprīlis. Itālija, 140 bojā gājušo.
Salem Express, 1991.gada decembris. Ēģipte, 464 bojā gājušie.
Estonia. 1994.gada 28.septembra naktī. 852 bojāgājušie.
Achille Lauro, 1994.gada decembris. Itālija, 2 bojā gājušie.
Kursk. 2000.g. Krievu zemūdene, kuras bojāejas apstākļi joprojām ir nezināmi.
Al Salam Bocaccio 98, 2006.gada februāris. Ēģipte, 1026 bojā gājušie.
Princess of the Stars, 2008.gada jūnijs. Filipīnas, 773 bojā gājušie.
Costa Concordia, 2012.gada 13.janvāris. Itālija. Kuģis bija garāks par "Titāniku." Ar 4252 cilvēkiem uz klāja (no tiem 3229 pasažieri) tas piebraucis pārāk tuvu Džulio salai, lai kuģa stjuarts varētu pamāt savam brālēnam uz saliņas (nav droši apstiprināts!). 32 bojā gājušie.
