Eliņš

Hellen - "slīdēt" (holandiešu val.).
Īpaša celtne, kurā būvē, remontē, glabā kuģus, jahtas un laivas , ka arī dirizabļus un aerostatus.

Sākumā par eliņu sauca vietu jūras, upes vai ezera kratā, kur uz attiecīgi ierīkota slīpa pamata (stāpeļa) būvēja un nolaida ūdenī kuģus. Vēlāk par eliņu sāka saukt ēku, kas bija uzcelta pāri stāpelim, arī stāpeli vai kuģu būvētavu.