Jānis XXII (1316.-1334.g.)
196.Romas katoļu pāvests no 1316. līdz 1334.gadam.
Dzīvesgājums. Dzimis Kaorā (Francija), tādēļ turienes "melno vīnu" padarīja par baznīcas sakramenta dzērienu, kas simbolizē Kristus asinis.
1316.gadā izdeva bullu, ar kuru aizliedza nodarboties ar alķīmiju.
1319.gadā atzina Kristus ordeni Portugālē, kas būtībā bija atdzimusi templiešu organizācija. Ar viņa svētību uz Etiopiju devās neliela dominikāņu mūku misionāru vienība.
1322.gadā atmeta Nikolaja III kompromisa interpretāciju Franciskāņu ordeņa īpašumu sakarā, un paziņoja, ka visi ir ķeceri, kas apgalvo, ka Kristum un apustuļiem neesot bijis īpašuma.
1324.gada 10.februārī pāvests Jānis XXII ar bullu draudēja Livonijas ordenim uzlikt Baznīcas lāstu, ja tas turpinās kaitēt dominikāņiem un jaunkristītajiem, neatdos arhibīskapam atņemtos īpašumus un Rīgai - Daugavgrīvu.
Viduslaiku filozofs mistiķis un dominikāņu mūks J.Ekharts sava mūža beigās tika apsūdzēts ķecerībā, jau pēc viņa nāves 1329.gadā ar pāvesta Jāņa XXII bullu J.Ekharta mācības 28 tēzes tika nolādētas.
Jānis XXII un alķīmija. Pat tad, kad pāvests Jānis XXII izdeva bullu pret alķīmiķiem - monētu viltotājiem, alķīmija turpināja attīstīties aristokrātu un karaļu pilīs. Vēl vairāk - Tridentas koncilā tika paziņots, ka alķīmijas eksperimenti drīkst notikt, ja tie vērsti uz vielu dabas izzināšanu un neiet pretrunā ar kristietības principiem un tikumību.
1357.gadā pāvests Jānis XXII izdeva traktātu "Transmutācijas māksla."
Pāvests Jānis XXII pēc sevis atstājis Vatikāna kasi ar 25 miljoniem florīnu - tiem laikiem grandiozu summu. Klīda baumas, ka pēc pāvesta nāves pāvesta rezidences pagrabos esot atrasts liels "alķīmiskā zelta" daudzums.
