Ekharts, Johans (~1260.-1327./1328.g.)
Johann Eckhart, arī Meistars Ekeharts (Meister Eckehart).
Vācu filozofs, dominikāņu mūks, ievērojams viduslaiku mistiskās filozofijas pārstāvis.
Dzīvesgājums. Dzimis ap 1260.gadu.
Mācījies Parīzes universitātē.
1300.-1303. un 1312.-1314.gados mācījis filozofiju Parīzes universitātē, kā arī Strasburgā un Ķelnē.
Ieņēmis augstus dominikāņu ordeņa amatus.
J.Ekharta mācība ir panteistiska, tās galvenā tēma ir dievība - bezpersonisks un bezkvalitātes absolūts, Dieva un visas esamības pirmsākums. Viņš atzina, ka Dievs izpaužas kā radošs spēks dabā un cilvēkos.
Mūža beigās J.Ekharts tika apsūdzēts ķecerībā. 1329.gadā ar pāvesta Jāņa XXII bullu J.Ekharta mācības 28 tēzes tika nolādētas.
J.Ekharta idejas ietekmēja turpmāko vācu filozofijas attīstību, viņa sprediķi un traktāti - vācu literārās valodas veidošanos.
Miris 1327.gadā vai 1328.gada sākumā.
Saites.
Dominikāņu ordenis un dominikāņi.
Filozofija un filozofi.
Vācija.
