Jānis IV (1872.-1889.g.)
Yohaness IV jeb John.
Abesīnijas imperators no 1872. līdz 1889.gadam.
Radniecība. Dēli - Araja Silass (Araya Sillase), kas apprecējās ar Menelika II meitu Zavditu, un rass Mangašs (Rass Mangash).
Dzīvesgājums. Abesīnijas imperators no 1872.-1889.g.
1889.gadā te ieradās kazaku atamans Nikolajs Ašinovs ar vienību, kas krievu uzdevumā gribēja Etiopijā ievest ieročus, lai izsargātu etiopus no itāļu intervences. Neguss tikās ar viņu un pārrunāja jautājumus par armijas reorganizāciju un apbruņošanu.
Iekšpolitika. Pirms valdīšanas bija Tigrajas kass.
Viņš bija palīdzējis britu Napīra militārajai ekspedīcijai cīņā pret Tevodrosu II, un tādēļ 1868.gadā saņēmis no tiem kādu daudzumu muskešu.
Kļūšana par imperatoru. Nebija ar mieru ka Amhāras un Lastas valdnieks Gobazijs pasludināja sevi par imperatoru Tekla Giorgis II 1868.gadā.
1871.gada decembrī netālu no Aksūmas Tigrajas kass sakāva Tekla Giorga II armiju, pats imperators krita gūstā. Pēc tam 1872.gada janvārī abuna to kronēja kā imperatoru Jāni IV.
Pēc kronēšanas devās uz Begemederu un Gojamu, 1878.gadā uz Šoa pie Menelika II, kur visus piespieda atzīt viņa imperatora varu. Meneliks II tika piespiests atdot Jānim IV "karaļu karaļa" titulu, ko negribīgi arī izdarīja, bet pretim tika apstiprināts kā Šoas neguss.
Iekšpolitika. Savu varu balstīja uz armijas spēku un Tigrajas valdnieciņu atbalstu, attiecībā pret kuriem tas nebija autokrātisks. Viņa lielākais konkurents cīņā par varu bija Meneliks II un arī citi prinči, kuru vietējo brīvību imperators respektēja. Viņš nelabprāt piekrita Menelikam II piešķirt "karaļu karaļa" titulu, tomēr izdarīja to 1878.gadā. Tāpat Tekle Haimanotam no Gojamas (Tekle Haymanot of Gojjam) 1881.gadā atzina kā negusu. Tādējādi viņš realizēja ļoti atšķirīgu politiku no Tevodrosa II.
Ārpolitika.
Cīņa ar ēģiptiešiem. Ēģipte 1821.gadā pakļāva Sudānu (iebruka tajā sākot jau ar 1814.gadu), kad ēģiptieši mēģināja noteikt arī jaunu robežu ar Etiopiju. Tomēr šai ziņā aktivizējās tikai Ēģiptes hedīvs Ismaīls 1872.gadā, tātad līdz ar Jāņa IV kļūšanu par imperatoru. Viņš pierunāja Masavas gubernatoru Muncingeru (ēģiptiešu dienestā esošs šveicietis) uzņemties ziemeļu Etiopijas iekarošanu. Turku Sarkanās jūras ostas Masava un Suakima tika atdotas ēģiptiešu lietošānā 1865.gadā. Muncingers virzījās no Masavas iekšzemē, un ar Volda Mikaela (Ras Wolde Michael) palīdzību okupēja Kerenu (Keren) un Bogosu (Bogos) zemi 1814.gadā, tā savienoja Masavu ar ēģiptiešu Sudānas īpašumiem.
1875.gadā tika mēģināts Etiopiju ieskaut no visām pusēm, pārņemt tirdzniecības ceļu kontroli. Vairākas militārās kampaņas norisa jau tieši Etiopijas teritorijā. Tika okupētas Tadžura, Berbera, Zeila, mazliet vēlāk Harāra - visas 1875.gadā. Muncingers pats vadīja karagājienu pret Ausas sultanātu 1875.gada novembrī, bet viņa spēki tika pilnīgi sakauti un viņš pats nogalināts. Tai pašā mēnesī Etiopijas imperators Jānis IV pie Gundetas sakāva armiju no Masavas.
1876.gada martā svaiga armija virzījās no Masavas. Jānis IV tikās ar to pie Guras, un atkal sakāva.
Lai gan ēģiptieši turpināja paturēt Kerenu, Masavu, Zeilu un Harāri līdz pat 1884.-85.gadiem, tie tomēr vairs neveica nopietnus militārās sagrābšanas mēģinājumus. Tie tikai iejaucās tirdzniecībā, īpaši strēlnieku ieroču tirdzniecībā - arestēja etiopu delegāciju, kas 1877.gadā meklēja jaunu abunu.
Vēlāk Jānis IV kļuva aizdomīgs pret Meneliku II, ka tas būtu vienojies ar itāļiem pēc tam, kad tie ieņēma Masavu. 1888.gadā Meneliks II dibināja savienību ar Gojamas negusu Teklu Haimanotu, arī pret Jāni IV. Kad 1888.gadā nomira Jāņa IV dēls, attiecības starp imperatoru un Meneliku II kļuva pavisam saspringtas. Izcēlās pilsoņu karš, kurā 1888.gada beigās tika izpostīta Gojama. Tomēr Jānis IV nolēma vispirms sodīt mahdistus.
Sadursmes ar itāļiem. 1885.gadā britiem nebija iebildumu, ka itāļi pārņēma ēģiptiešu atstāto Masavu - par lielu nepatiku Jānim IV. No Masavas itāļi virzījās tālāk.
1887.gada janvārī neliela itāļu vienība pastiprināja Sātas (Saati) šahtu okupāciju, kuras bija sagrāvis rass Alula no Dogalas (Dogali). Iepriekš Sāta bija tukša teritorija starp Jāņa IV Etiopiju un ēģiptiešiem. Jānis IV 1888.gada martā iebruka Sātā un itāļi pastiprināja Masavu. Tomēr svarīgākas lietas lika atteikties Jānim IV no šī jautājuma risināšanas.
Attiecības ar mahdistiem. Etiopiem izlīdzēja Sudānas Mahdi sacelšanās, kas padzina ēģiptiešus no Sudānas 1882.gadā un no Etiopijas pierobežas 1885.gadā. Tomēr kopš 1882.gada tika apdraudētas arī pašas Etiopijas ziemeļu un rieteņu robežas. Virkne uzbrukumu un pretuzbrukumu noveda pie Gonderas izlaupīšanas 1888.gadā. 1889.gadā kaujā uz ziemeļiem no Metemas (Metemma jeb Gallabat) imperators Jānis IV sakāva mahdistus, taču pats gāja bojā 9.martā.
Pēc viņa politiski varenākā figūra valstī palika Meneliks II.
Reliģiskā darbība. Ļoti dievbijīgs un dedzīgs kristietis. Viņš vajāja musulmaņus - 1875.gadā izdeva dekrētu, ka visi musulmaņi jāpievērš kristietībai. Tāpat kristietībai pievērsa Austreņu gallas un pagānus.
Viņam arī nepatika ārzemju misionāri.
Paziņoja par kristietības atdzimšanu. Tās nodrošināšanai no Ēģiptes ieaicināja 4 bīskapus.
Aplūkojamie objekti.
Pils Mekelē. Tigrajas provinces administratīvajā centrā. Eklektikas stilā, plus arābu austrumi. Nedrīkst no ārpuses filmēt.
