Šoas ķēniņvalsts
Vietējas nozīmes feodāli valstisks veidojums Jauno laiku Etiopijā.
Neatkarīgas Šoas valsts nodibināšanās notika XVIII gadsimtā. Bagāta zemesīpašnieka dēls Nagassi, kas pēc uzvarām pār gallām pasludināja sevi par Šoas princi. Viņa titulu atzina Ijass I Lielais Gonderas vizītes laikā ap 1700.gadu.
Šoas prinči turējās savrup no Gonderas valdniekiem un izturējās ļoti piesardzīgi pret abesīņu imperatoriem. Kad Ijasu II ieradās Šoā, tad princis Abbiye izturējās pret to ar lielu cieņu.
Atkal, kad Šoā ieradās Tekle Giorgis I, Šoas princis Asfa Wossen piekrita tam maksāt meslus. Šis pats Asfa Vosens pārkārtoja valsti 4 provincēs, kas vēl tika iedalītas 39 rajonos. Tika uzlaboti likumi un nodokļu iekasēšanas sistēma.
Asfa Vosens apprecēja sievieti, kas bija radniecīga negusa ģimenei un kurai bija lieli īpašumi Vollo reģionā. Droši vien tas kalpoja par iemeslu kādēļ viņa dēls Vosens Sageds (Wossen Saged) pasludināja sevi par rasu (kņazs) un uzprasījās uz kašķi ar Gonderu. Pēc tam viņš tika nonāvēts un Šoas valstiņā izcēlās neilgs anarhijas periods kā arī gallu cilšu invāzija. Tas turpinājās kamēr jaunākais dēls Sahle Selasijs (Sahle Selassie) neuzņēmās karalistes vadīšanu un atkalapvienošanu.
Sahle Selasijs valdīja no 1813.-1847.gadam, viņš bija visspēcīgākais Šoas valdnieks. Viņa laikā patiesi pieauga Šoas valstiņas spēks. Viņš uzskatīja par svarīgu būt bruņotam ar moderniem ieročiem, tādēļ kontaktējās ar Eiropu. Pēc viņa lūguma valstī ieradās divas eiropiešu misijas: 1841.gadā no Anglijas un 1843.gadā no Francijas. Tās abas bija saistītas ar bruņojumu. Viņam nepatika reliģiskie misionāri, kurus viņš izraidīja. Toties viņam bija nepieciešami speciālisti un amatnieki. Savas valdīšanas laikā pieņēma negusa (nagus) titulu.
Pēc Sahles Selasija pie varas nāca viņa dēls Hailemelekots (Hailemelekot), kurš bija pirmais Šoas valdnieks, kas iejaucās Mesafinta (?) cīņās. Viņš provēja uzbrukt Kasas nometnei Vollo reģionā 1854.gadā, bet tas neizdevās un viņš bija spiests atkāpties. Nākamajā gadā Kasa (Kassa) (pēc kronēšanas – Tevodross) iekaroja Šoa un sagūstīja Meneliku (Hailemelekots jau tad bija miris no drudža). Meneliks izbēga no gūsta 1865.gadā un bija par Šoas ķēniņu līdz kļuva par imperatoru pēc Johanisa IV nāves.
Saites:
Abesīnija.
