Mahdi, Sudānas (?-1885.g.)
Muhameds Ahmeds ibn Seīds Abdallahs - harizmātisks islāmistu līderis Sudānā un Sudānas neatkarības cīnītājs. Rietumos pazīstams kā Sudānas Mahdi.
Dzīvesgājums. 1881.gadā Sudānā harizmātiskais islāmistu līderis Muhameds Ahmeds ibn Seīds Abdallahs nodibināja Sudānas impēriju, kas pretimstāvēja Ēģiptei, un sacēla musulmaņus 17 gadu ilga karā pret britiem un ēģiptiešiem.
1882.gadā Kairā izsēdās malā britu armija, kas bija ieradusies aizstāvēt savas intereses. Tā sakāva ēģiptiešu Ahmeda Arabi armiju pie Tel al Kabiras un restaurēja hedīva Tevfika varu Ēģiptē.
Būtībā, tagad Ēģipte kļuva par Lielbritānijas protektoriātu. Notika ekonomikas stabilizācija. No šejienes britu armija devās karagājienā pret Sudānas Mahdi - tā apslāpējot nēģeru vergu tirdzniecību.
1885.gada 26.janvārī Sudānas Mahdi ieņēma Hartūmu un lika sodīt ar nāvi britu garnizona kareivjus, kurus komandēja ģenerālis Čārlzs Gordons. Mahdi paziņoja par islāma valsts izveidošanu ar galvaspilsētu Omdurmanā.
1885.gada jūnijā Mahdi Omdurmanā nomira. Mahdistu priekšgalā stājās Halifs Abdalla, sudānieši turpināja karot ar britiem un ēģiptiešiem.
1898.gada 2.septembrī mahdisti tika sakauti kaujā pie Omdurmanas. Britu karaspēku vadīja lords Kitčeners. Britu izbrīnu izraisīja mahdistu bēgšana no Maksima ložmetēju uguns, kuru efektivitāte nebija diez ko liela.
„Tā bija pēdējā un lielākā mahdisma diena. Mahdisti pietuvoties nespēja, bet atkāpties atteicās. Šodien aiz mums atrodas balta siena no mirušo līķiem. Šauteņu stobri nokaita sarkani. Kareivji ķēra tās aiz siksnām un švitināja atpakaļ, lai apmainītu tās pret aukstām. Tā nebija kauja, bet gan nonāvēšana.” (Džordža Vašingtona Stīvensa „Ar Kitčeneru uz Hartūmu,” 1898.g.)
Objekti.
Mahdi kapenes Hartūmā.
Saites.
Sudāna.
