Inokents IV (1243.-1254.g.)
Innocentius IV.
Romas pāvests no 1243. līdz 1254.gadam.
Dzīvesgājums. Atbrīvoja Tempļa ordeni no pienākuma atskaitīties vietējiem bīskapiem. No šī brīža templieši pakļāvās tikai lielmestram un caur to pašam pāvestam.
1245.gadā sasauca Lionas I koncilu.
Pēc tam, kad bija miris Austrijas hercogs Vladislavs, pie lietas ķērās Ungārijas karalis Bela IV un Romas pāvests Inokents IV. Sākumā viņi darbojās kā sabiedrotie, bet tad pāvests pierunāja hercoga atraitni Ģertrūdi apprecēties ar Bādenes markgrāfu Hermani VI. Pēc viņu kāzām abi ar aktīvu Inokenta IV atbalstu tika pasludināti par Austrijas hercogu un hercogieni.
1253.gadā Austrijas hercogiem Romānam un Ģertrūdei piedzima meita Marija. Tobrīd atkal iejaucās pāvests Inokents IV, kas atbalstīja Čehijas karaļa pretenzijas uz Austriju. Romāns kopā ar sievu tika ielenkts Himbergas pilī. Negaidot atrisinājumu, Romāns bēga, pametot sievu un meitu. Drīzumā laulība ar Ģertrūdi tika šķirta. Drīzumā Bela IV atzina Pržemislu Otokāru II par Austrijas hercogu par dažu zemju saņemšanu. Tās, starp citu, Čehijas karalis pēc dažiem gadiem tāpat atkaroja ungāriem.
Mindauga Lietuvas atzīšana. 1251.gada 17.jūlijā pāvests Inokents IV atzina par Lietuvas ķēniņu Mindaugu, kas 1242.gadā bija veicis Lietuvas apvienošanu un pieņēmis kristietību. 1253.gada 6.jūlijā šis Romas pāvests izdeva bullu, ar kuru Mindaugs tika kronēts par karali. Faktiski, tajos laikos tas nozīmēja Lietuvas kā kristīgas valsts atzīšanu.
Turpināja savu priekšteču pāvestu cīņu ar Frīdrihu II. Inokents IV viņu pasludināja par atceltu no troņa un uzaicināja vācu feodāļus vēlēt jaunu karali. Daudzi firsti no Frīdriha II atkrita un viņš ar tiem turpināja cīnīties līdz pat mirstamdienai 1250.gadā.
Inokents IV un Latvija. 1245.gadā Rīgas bīskaps Nikolajs savam domkapitulam uzdāvinājis 200 arklus (1800 ha) zemes tagadējās Dundagas vietā. 1246.gada 14.jūlijā dāvinājumu apstiprināja pāvests Inokents IV.
