Hēfests
Uguns un kalēja amata dievība sengrieķu mitoloģijā.
Analogi un sinonīmi. Senajiem Romiešiem - Vulkāns.
Raksturojums. Kalēju dievs. Sengrieķi uzskatīja, ka Hēfests pats strādāja pazemes smēdē. Viņu parasti attēloja varenu,platiem pleciem, ļoti neglītu un klibu ar abām kājām. Viņš esot valkājis vienkāršu amatnieka apģērbu, rokas un seja bijusi notrieptas ar sodrējiem.
Radniecība. Zeva un Hēras otrs, jaunākais dēls.
Viņa vecākais brālis – Aress un divas māsas. Dievu vidū klīda baumas par Hēras neuzticību, tādēļ Hēfesta tēvs varēja būt arī kāds cits.
Sieva - skaistuma un mīlas dieve Afrodīte (pēc Homēra) vai harita Aglaja (pēc Hēsioda). Hēfests esot izdomājis burvju tīklu, kas aptin gultu, ja parādās mīļākais.
Dzīvesgājums. Atšķirībā no sava vecākā brāļa, Hēfestam bija jāiekļūst Olimpā saviem spēkiem. Tiek uzskatīts par radošo mākslu – metalurģijas – aizbildni. Viņš bija amatnieks un gatavoja gan burvju, gan parastus priekšmetus dieviem un cilvēkiem. Piemēram, no Amaltejai piederošās kazas ādas izgatavojis Zeva vairogu - egīdu.
Kāda leģenda saka, ka viņš dzimis klibs un māte no viņa atteicās. Vēl cita – ka viņu padzinis Zevs neskaidrās paternitātes dēļ. Taču ar viltību piespieda tēvu uzņemt sevi Olimpā.
„Iliādā” teikts, ka mikēniešu varonim Ahillejam Hēfests pagatavojis bruņas.
Vulkāna tīkli — pēc grieķu teikas, uguns un kalēju dievs Hēfaists (Vulkāns) izkalis brīnišķīgu slazdu, lai notvertu savu sievu Afrodīti (Venēru) laulības pārkāpšanā ar kara dievu Arēju (Marsu).
Saites.
Sengrieķu mitoloģija.
