Aliens

Haile Selasijs I (1930.-1974.g.)

Amāriski - ኃይለ፡ ሥላሴ ("Trīsvienības spēks"), īstajā vārdā Lijs Tafari Makonens (Tafari Makonen).
Etiopijas pēdējais un 225.imperators, kas valdīja no 1930. līdz 1974.gadam.

Radniecība. Tēvs - rass Makonens, sabiedrisks darbinieks un karavadonis.

Dzīvesgājums. Etiopijas pēdējais monarhs, 225.valdnieks tiešā līnijā no Menelika I.
Dzimis 1892.gada 23.jūlijā rasa Makonena ģimenē.
Sākumskolas izglītību guvis Menelika vārdā nosauktajā skolā Adisabebā. Pēc tam nodarbojās ar privātu pasniegšanu.
1908.-1916.gados Sidāmas, pēc tam Harāras provinču gubernators.

Reģenta amatā. 1916.-1930.gados reģents imperatores Zauditas valdīšanas laikā, faktiski vadīja valsti.
Pirms Fitavrara Habta Giorga nāves rass Tafars devās uz Adenu 1923.gadā un Eiropu 1925.gadā, lai nodibinātu kontaktus. Uzlaboja ārlietas un Harāres pārvaldi.
1923.gadā viņš nosūtīja Etiopijas iesniegumu uzņemšanai Tautu savienībā. Lielbritānija un vēl 3 citas valstis bija pret tūlītēju uzņemšanu dēļ vergu un ieroču tirdzniecības. Itālija un Francija uzstājās par uzņemšanu, un to viedoklis tika ņemts vērā. Šī starptautiskā atzīšana izrādījās noderīga, kad 1925.gadā Itālija un Lielbritānija vienojās par to, kā iegūt koncesijas no Etiopijas. Tas izsauca lielu Francijas nepatiku, taču vēl lielāku Etiopijas nepatiku. Šo jautājumu virzīja izšķiršanai Tautu savienībā, un Lielbritānija un Itālija atkāpās.
1928.gadā tika noslēgts 20 gadu draudzības līgums (Asabas brīvā zona un šoseja uz Desiju).
1929.gadā beļģu militārā misija sāka sagatavos miesassargus.
1930.gadā vienojās par Valsts bankas izveidošanu, un izsludināja būvniecības darbus aizsprosta celšanai uz Zilās Nīlas. Viņš tikās ar jauno patriarhu, un valstī ieradās pat patriarhs no Aleksandrijas. 1930.gada augustā viņš parakstīja Ieroču tirdzniecības līgumu ar Lielbritāniju, Franciju un Itāliju, kas tam ļāva iegūt jebkuru ieroču veidu, kā arī izbeigt ieroču kontrabandu.

Valdīšana. Kāpa tronī 1930.gada 2.novembrī pēc tam, kad nomira imperatore Zaudita.
Savas valdīšanas laikā turpināja politiku, ko bija iesācis kā reģents. Jaunā imperatora mērķi bija valsts modernizācija un feodālo zemes īpašnieku varas laušana, palielināt centrālās varas nozīmību un civilo servisu.
Īsi pēc savas kronēšanas 1931.gadā pieņēma pirmo Etiopijas konstitūciju, kas bija pirmais solis imperatora varas mazināšanā.
Likumdošanas ceļā atcēla feodālās klaušas, tās aizvietojot ar kontrolētu nodokli. Tika izmainīta arī vecā pārvaldes sistēma, šai ziņā pionieris bija rass Imru Harārē un vēlāk arī Gojamā. Šādas pārmaiņas radīja nemieru rasos. Leuls Rass Hails (Leul Ras Hailu), kas uzturēja sakarus ar itāļiem un bija iesaistīts Lija Ijasa bēgšanā no Fičes (Fiche), 1933.gadā tika izraidīts uz Arusu (Arrusi).
1932.gadā tika veikti nopietni mēģinājumi ierobežot vergu tirdzniecību, tādēļ visā valstī tika iekārtoti 62 posteņi.
Beļģi tika pieņemti imperatora apsardzes apmācīšanā, tika nodibināta Svedes (Swede) karaskola pie Holetas. 1935.gadā tādu vai citādu militāro sagatavotību bija ieguvuši ~7000 militārpersonu.

Izglītības reforma. Izglītība tika paplašināta. Sākumskolas tika atvērtas visā valstī. 1931.gadā tika atvērta meiteņu skola Adisabebā, 1934.gadā tika atvērta Medhane Alem skola. 1936.gadā valstī un ārzemēs jau bija ~200 ārzemēs studējušu un studējošu etiopu.

Karš ar itāļiem (1935.-1936.g.). 1934.gada septembrī tika pārskatīts 20 gadu ilgušais līgums ar Itāliju par spīti robežnesaskaņām. Taču bija skaidrs, ka Musolīni Itālija uzskatīja Etiopiju par savu ietekmes sfēru un varbūt pat nākamo koloniju. Bez tam itāļu fašisti vēlējās revanšēties par sakāvi pie Advas un izveidot Itālijas impēriju.
Valvalas incidents. Etiopijai bija dabā slikti iezīmēta robeža ar itāļu Somalilendu, un šis apvidus stipri cieta no pierobežas sirojumiem. 1934.gada decembrī še notika Valvalas (Wal-wal) robežincidents, tas notika uzreiz pēc tam, kad dažiem itāļiem tika uzbrukts Gonderā. 1934.gada novembrī un decembrī britu un etiopu komisija 600 etiopu kareivju pavadībā staigāja garām itāļu Valvalas garnizonam. Šis garnizons bija pāris gadu iepriekš ieperinājies Etiopijas teritorijā. 5.decembrī izvērsās militārs konflikts, un etiopi ar bruņumašīnu un lidmašīnu palīdzību tika piespiesti atkāpties.
Haile Selasijs I prasīja strīda izšķiršanu arbitrāžā saskaņā ar septembra līgumu. Itāļi to noraidīja un izvirzīja pilnīgi nepieņemamus izlīguma noteikumus - 200 000 dolāru kompensāciju un publisku Harāres gubernatora atvainošanos.
1935.gada janvārī iesniedza prasību Tautu savienībā. Tas diez ko nepalīdzēja, lai gan tur Itāliju noteica kā agresoru, noteica dažas sankcijas. Briti mēģināja uzstāties kā starpnieki. Tikām Itālija izmantoja šo laiku, lai savilktu savus spēkus Eritrejā un Itāļu Somalilendā.
Haile Selasijs I ieradās Parīzē un uzstājās Nāciju līgā ar runu, kurā prasīja palīdzību pret itāļu agresiju.
1935.gada 3.oktobrī tie iebruka Etiopijā. Tamdēļ Tautu savienībā notika jauna sanāksme. Tajā Itāliju atkal nosauca par agresoru, ieviesa atkal dažas nenozīmīgas sankcijas, bet naftas importa aizliegumu neviens pat nemēģināja noteikt. Franči un briti mēģināja ieviest mieru apmaiņā pret lielām etiopu teritorijām, bet sabiedrība bija sašutusi un britu ārlietu ministrs bija spiests atkāpties. Debates Nāciju līgā ilga līdz pat 1936.gada martam, kad Hitlers okupēja zemes pie Reinas un tas novērsa Eiropas uzmanību no Etiopijas.
Pēc etiopu armijas vairākkārtējām sakāvēm ziemeļu frontē pats imperators Haile Selasijs I nāca no Desijas (Dessie) ziemeļos un pārņēma ziemeļu armiju atliekas savā komandēšanā. 31.martā sākās kauja pie Maičevas (Maichew). Itāļu frontes līnija tika pārrauta, taču 11 dienu ilgā etiopu armijas kavēšanās neļāva izmantot šos militāros panākumus un itāļi spēja organizēt jaunu aizsardzību. Tādejādi etiopu armija tika atspiesta atpakaļ. Aviācijas bumbošanas un pēdējais jaunums - Gonderas krišana, demoralizēja armiju.

Haile Selasijs I trimdā. Imperators atgriezās Fičes (Fiche) kalnos, vēlāk 30.aprīlī viņš ieradās Adisabebā. Valdības ietvaros tika diskutēts ko imperatoram iesākt - doties uz Gori (Gore) vai pamest valsti. Ministru padome nobalsoja ar 21 balsi pret 3, ka monarham valsts jāpamet.
2.maijā Haile Selasijs I ar vilcienu devās uz Džibutu (tikai dažas dienas vēlāk šo dzelzceļa līniju pārgrieza itāļu maršals Graziani, kas nāca no dienvidiem). 1936.gada 8.maijā itāļi iegāja Adisabebā.
28.jūnijā etiopu monarhs uzrunāja Tautu savienību ar kvēlu runu, lai izslēgtu Itāliju no organizācijas par agresiju pret Etiopiju: "Es aizsargāju cik spēju savu tautu, kas cieta no agresijas... Dievs un Vēsture atcerēsies jūsu spriedumu!"
1936.gadā, pēc tam, kad itāļi okupēja Etiopiju, izbrauca uz Angliju, kur atradās līdz pat 1940.gadam. 1940.gada jūlijā ieradās Hartūmā (Sudāna), uzņēma sakarus ar partizāņu vienību vadītājiem Etiopijā.

Haile Selasija I valdīšana pēc itāļu padzīšanas (1941.-1974.g.).
Imperators atgriezās valstī 1941.gada 20.janvārī 2000 karavīru galvgalī.
Britu armijas un etiopu neatkarības karotāji visai raiti dzina ārā itāļus. Imperators Haile Selasijs I sasniedza Debramarkosu (Debra Markos) 6.aprīlī. Tai pat dienā ģenerāļa Kuninghema (Cunningham) spēki, kas nāca no Harāras, iegāja Adisabebā. 5.maijā, kad lielākā daļa Etiopijas jau no itāļiem bija atbrīvota arī Haile Selasijs I ieradās Adisabebā.

Darbība pēc kara. 40.-50.gados veica dažus pasākumus ekonomikas, tautas izglītības, veselības aizsardzības un kultūras attīstīšanai, kas tomēr neskāra feodālās uzbūves pamatus.
1955.gadā pieņēma otro Etiopijas konstitūciju, kas vēl vairāk palielināja parlamenta varu.
60.-70.gados sākās dažādu sociālo slāņu politiska aktivizēšanās.
1960.gadā virsnieki mēģināja veikt valsts apvērsumu, bet cieta neveiksmi.
Viens no iniciatoriem Āfrikas Vienības organizācijas izveidošanai 1963.gadā.
Uzstājās par Etiopijas ekonomiskajiem, tirdzniecības un kultūras sakariem ar citām valstīm.
1966.gadā veica izmaiņas konstitūcijā.
Bijis vizītē Jamaikā, apmeklēja Padomju Savienību 1959., 1967., 1970. un 1973.gados.
Savas dzīves pēdējos gados esot bijis jau marasmātisks večuks.
1973.gadā Etiopija pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Izraēlu. 

Gāšana no troņa. Neatrisinātā agrārā jautājuma, sausuma un neražas dēļ 1973.gadā bada nāvē nomira simtiem tūkstošu Etiopijas iedzīvotāju. Pastiprinājās feodālmonarhistiskās iekārtas sociālekonomiskā un politiskā krīze.
1974.gada februārī notika streiki un demonstrācijas Adisabebā. 1974.gadā studenti, zemnieki un strādnieki organizēja sacelšanos. Piedalījās arī bruņoto spēku pārstāvji, kas izveidoja Koordinācijas komiteju un 1974.gada 12.septembrī Haile Selasijs I tika gāzts. 

Nāve. 1975.gadā viņu nosmacēja ar spilvenu pēc jaunā Etiopijas līdera H.M.Mengistu pavēles. Viņa līķis tika norakts kaut kur turpat Mengistu rezidencē. Runā, ka M.H.Mengistu pats norāvis no mirušā imperatora rokas Zālamana gredzenu un tagad to nēsā, cerēdams uz tā spēku.
Tā 1875.gadā tika izbeigta viena no senākajām pasaules monarhijām.

Atradumi.
Valdnieka Hailes Selasija I koka tronis. Atrodas Valsts muzejā Adisabebā.

Aplūkojamie objekti.
Imperatora Haile Selassija I pils. Tagad te iekārtots Etnogrāfijas muzejs, ir vēl saglabājušies valdnieka apartamenti, pat vannasistaba ar tualeti. Vizīte sākas ar mītiem veltītu ekspozīciju, arī par Sābas ķēniņieni.

Apbedījums. Pēc diktatora gāšanas 1995.gadā, Haile Selasija I un viņa sievas mirstīgās atliekas tika apglabātas Adisabebas Trīsvienības baznīcā lielos sarkofāgos.  

Saites.
Etiopijas ķēniņi (?-1974.g.).