Musolīni, Benito (1882.-1945.g.)
Itāliski - Benito Amilcare Andrea Mussolini.
Benito par godu Meksikas prezidentam Benito Huaresam, Andrea un Amilkare par godu sociālistiem Andrea Kostam un Amilkarem Čipriani.
Skolotājs un avīžnieks. Fašisma kustības dibinātājs Itālijā 1919.gadā, viens no fašisma ideoloģijas izstrādātājiem, pirmās fašistu valsts izveidotājs.
Dzīvesgājums. 1922.gadā Itālijā veica "bezasiņu revolūcju" un tika nozīmēts par premjerministru.
No 1926. (1925.?) gada Itālijas diktators – pieņēma titulu "Vadonis" (Il Duce).
Kopā ar pirmo Polijas maršalu Jozefu Pilsudski bija pēdējie, kas saņēma Lāčplēša Kara ordeni.
Pāvesta valsts atjaunošana (1929.g.). 1929.gadā tika noslēgts Laterāna līgums starp pāvesta Pija XI vadīto Svēto krēslu un Musolīni vadīto Itāliju par Vatikāna nodibināšanu - tā bija neliela administratīvi politiska patstāvīga teritorija Romas pilsētā - viens Romas kvartāls. Pāvests kļuva par valstiņas teokrātisko monarhu.
Atentāts pret Musolīni. To Finks esot paredzējis 1926.gadā, un par to saņēmis Itālijas valdības atzinību.
Musolīni un Sicīlijas mafija. Mafijai ne īpaši simpatizēja fašistu partija. Tomēr, kad 1922.gadā "bezasiņu revolūcijas" rezultātā Benito Musolīni tika iecelts par premjerministru, mafijniekiem viņš tomēr visai imponēja ar savu apņēmību un vīrišķību.
1924.gada maija duče nolēma apmeklēt Sicīliju, devās uz salu ar kara kreiseri "Dante Aligjēri," to apsargāja aviācija un zemūdenes, kā arī liels karabinieru un militāristu pulks. Kad Musolīni korteža devās pa Palermas ielām, pilsētas mērs un pie viena arī mafijnieks dons Frančesko Kuča iečuksteja viņam ausī: "Jūs taču esat ar mani, esat zem manas aizsardzības," vienlaikus ar žestu norādot uz lieloapsargu skaitu. Musolīni par to apvainojies, ja saskatījis šai situācijā savu diktatora varas apdraudējumu, jo sanāca tā, ka Sicīlijā vara pieder nevis viņam,bet gan mafijas bosiem. Nesaskaņas saaināja arī tas, ka dons Čičo (Pjanadelgrečas mērs un viens no mafijas barvežiem) iekārtoja tā, ka uz kārtējo Musolīni ieradās tikai 20 cilvēku. Pārskaities Musolīni līdz ar to saprata, ka viņa vara Itālijā nebūs pilnīga, kamēr pastāvēs mafija.
Musolīni nācās atsaukt no atstādinājuma bijušo Palermas un Turīnas policijas priekšnieku Čezāri Mori, un nebija labākas kandidatūras Itālijā. Mori necieta fašistus, komunistus un visādus sociālistus, bija vajājis un arestējis gan tos, gan arī citus. Tomēr visvairāk viņš necieta mafiju un cīnījās ar to nikni. Tā nu Musolīni nācās nozīmēt savu bijušo ienaidnieku par Palermas policijas prefektu un apveltīt viņu gandrīz vai ar neierobežotām pilnvarām visā Sicīlijā. Diktatūras apstākļos līdzekļus varēja neizvēlēties, tādēļ Mori cīnījās ar mafiju efektīgi, protams, nežēlīgi un visai bieži arī nelikumīgi. Palīgā Musolīni izdeva rīkojumu, ka uzietos mafiozi drīkstēja nosūtīt trimdā uz 5 gadiem bez izmeklēšanas un tiesas. 3 gadu laikā Sicīlijā tika arestēti 11 000 ar mafiju saistīti cilvēki, tiesa gan, daudzi no tiem bija nevainīgi.
Pēc plašajiem arestiem sekoja tikpat grandiozi tiesu procesi. Viens no mafijas barvežiem - Kalderone, atzina, ka fašistu valdīšanas gadi bijuši vieni no grūtākajiem Sicīlijas mafijas vēsturē. Pēc 3 gadu cīņas Musolīni skaļi pavēstīja par pilnīgu uzvaru pār mafiju un visai drīzi Mori nosūtīja atpūtā.
Musolīni inspirēto darbību rezultātā mafija Sicīlijā aizgāja dzilā pagrīdē, bet apmēram 500 mafijnieku emigrēja uz ASV, kas mafijai kļuva par otro dzimteni.
II Pasaules kara laikā. Mafijas nepatiku pret Musolīni režīmu izmantoja amerikāņi laikā, kad 1943.gadā Sicīlijā izsēdās sabiedroto desants.
Musolīni nāve. 1945.gadā partizāņu noķerts, bēgot uz Šveici. Nošauts 28.aprīlī. Pēc tam Milānā viņa līķi pakāra aiz kājām apskatei.1945.gadā niknie itāļi Musolini piekāva līdz nāvei, bet līķi aiz kājām pakāra Romas laukumā.
Ielicis pamatakmeni Romas kinostudijai Cinecitta, jo kino uzskatīja par būtisku propagandas līdzekli.
Nospiedums civilizācijā.
Venēcijas kinofestivāla galvenā balva 1934.-1942.gadam bija Musolīni kauss (tagad - Zelta lauva).
Raksti.
Nikomēds. Siamo tutti fascisti.
Saites.
Itāļi.
