Ijass V (1913.-1916.g.)
Lijs Ijass.
Radniecība. Vectēvs - Meneliks II (iepriekšējais ķēniņš)
Tēvs - neguss Mikaels.
Māte - Menelika II meita, kas bija precējusies ar rasu Mihailu no Volo (Rass Michael of Wollo).
Sieva - Sudānas Mahdi ("Trakā mullas") meita.
Biogrāfija.
Nākšana pie varas. Iepriekšējais imperators Meneliks II jau 1909.gadā nosauca viņu par savu pēcteci. Tai pat laikā rass Tasama tika nozīmēts par reģentu. Tomēr viņa veselība bija vāja un princese Taita ņēma ļaunā viņa`nozīmē`šanu par reģentu, jo valdnieces statusā gribēja redzēt princesi Zavditu. 1910.gadā princeses Taitas varu ierobežoja Ministru padome un ietekmīgo rasu grupa.
Rass Tasama nomira 1911.gadā un Ministru padome premjera Fitavrara Habtas Giorga (Fitawrari Habte Giyorgis) vadībā piekrita Ijasa prasībai, ka viņš ir jau pietiekoši vecs valdīšanai, tomēr troni ieņemt vēl neļāva. Faktiski gan Ministru padome nebija tiesīga pieņemt lēmumu par troņa pārmantošanu. Ijasam trūka politiskās ietekmes. Viņš arī ņēma ļaunā padomes atteikumu - neieradās 1912.gada martā no Adisabebas un tā padarīja valdības darbu neiespējamu.
Valdīšana. 1913.gadā viņu kronēja par imperatoru abuna Matevs (abuna Matewos). Skaidri tapa redzamas jaunā imperatora vājās puses, galvenokārt viņa neapdomīgums un straujums.
1915.gadā viņš izdeva paziņojumu ka esot pravieša Muhameda pēctecis un publiski sāka nēsāt turbānu. Viņš vienojās ar "Trako mullu" un apprecēja tā meitu. Turku ģenerālkonsulam viņš demonstrēja Etiopijas karogu, papildinātu ar pusmēnesi un vārdiem: "nav cita Dieva kā vien Allahs."
Šāda politika, kā arī paziņotais atbalsts Turcijai un Vācijai Pirmajā pasaules karā, izsauca nemieru britos, frančos un itāļos. Tie pārsvieda karaspēku uz Berberu, Džibuti un Masavu, to sūtņi demonstrēja nepiekrišanu imperatoram.
1916.gadā Ijass V, par spīti iepriekšējiem solījumiem, atbrīvoja rasu Tafaru no Harāras guberntora amata. Tas lika viņam pieslieties Šoa rasu grupējumam, kas jau tīkoja pēc varas. Kad 1916.gada jūlijā-septembrī Ijasu devās uz Harāri runāt par somāļu palīdzību, rasi sāka aktīvi rīkoties.
27.septembrī abuna atbrīvoja rasus no to dotajiem uzticības solījumiem un tie pasludināja Ijasu V par gāztu. Abuna pasludināja bijušā imperatora ekskomunikāciju. Par jauno imperatori kļuva Menelika II meita Zavdita ar rasu Tafaru kā viņas reģentu.
Pēc varas zaudēšanas. Gāztais imperators bēga uz Danakilas rajonu. Viņa tēvs neguss Mikaels oktobrī devās karagājienā uz Adisabebu. Par spīti tikai daļējam rasu atbalstam premjers Fitavrars un rass Tafars sakāva Mikaelu pie Sagalas (Sagalle) pie Šenas (Sheno) un to sagūstīja. Galu galā 1921.gadā tika sagūstīts arī Lijs Ijass.
Lija Ijasa bēga no Fičes (Fiche) jau Hailes Selasija I valdīšanas laikā.
Gāztais imperators nomira 1935.gadā.
Imperatora politikas neveiksme. Ijass V centās radīt atbalsta grupu savas varas realizēšanai, lai līdzsvarotu rasu ietekmi armijā un bagātajā Šoas provincē ar Adisabebu centrā. Ijass V ar tēva negusa Mikaela palīdzību balstījās uz musulmaņiem un gallām. Viņa nosliekšanās uz islāmu izraisīja konfliktu ar baznīcu un atsvešināja cita svaīgas iedzīvotāju grupas.
Saites:
Etiopu ķēniņu saraksts.
Abesīnija.
