Māda
Atrašanās vieta. Ēģipte, Gīzas pretējā Nīlas krastā.
Atklāšana un izpēte. Izrakumus te veica no 1930.–1935.g., taču beigu ziņojums netika publicēts.
Vēsture. Datējama vismaz ar 3600.g.pmē., tātad senākā zināmā apdzīvotā vieta Ēģiptē. 45 akru liela teritorija. No izrakumiem tika zināms, ka liela nozīme šeit bija tirdzniecībai, bez tam šeit tika apstrādāts metāls. Ir hipotētiski iespējams, ka šeit dzīvojuši Sfinksas autori.
Arhitektūra. Pilsēta bija iedalīta divos rajonos: viens bija domāts kā uzglabāšanas vieta ar iespaidīga izmēra pagrabiem, bet otrā glabājās milzīgs tilpņu skaits, kuras bija ieraktas zemē līdz kaklam.
Objekti.
Noliktavas.
Ovālas mītnes – parastas ēģiptiešu mītnes.
Pazemes mītnes – norāda uz saistību ar Dienvidpalestīnu.
Atradumi.
Akmens siena – tika atrasta vienā no noliktavām, senākā akmens būve Ēģiptē.
Trauki – no bazalta, alebastra, kaļķakmens, granīta un diorīta.
Mādas kultūra. Šīs atradumu vietas vārds kļuvis par nosaukumu veselai kultūrai – Mādas kultūrai, jo līdzīgi artefakti uzieti vēl 12 līdzīgās apmetnēs, to skaitā arī Heliopoles kapsētā uz ZA no mūsdienu Kairas.
Mādas kultūra bija tā, kas pastāvēja Nīlas deltā Pirmsdinastiskajā periodā, tās uzplaukums iekrīt Bronzas laikmetā (~3900.-3200.g.pmē.).
Atradumi. Lielā skaitā tā ir Mādas kultūrai raksturīgā keramika lausku veidā un arī 4 veselie trauki, kas tika uzieti uz austrumiem no Sfinksas 1907.gadā. Pie ceļa, kas ved uz Mikerīna piramīdu tika uziets akmens darbarīks no vēlīnā neolīta. Bez tam, droši vien tam pašam laikam atbilst apstrādātas slānekļa plāksnes dažus simtus m uz DR no Mikerīna piramīdas.
Saites:
Senā Ēģipte.
