Sitčins, Zakarija (1920./22.-2010.g.)
- Detaļas
- 4629 skatījumi
Amerikas žīdu publicists, kas savās grāmatās par cilvēces antīko senatni pamato paleokontakta iespējamību, ko īpaši saistījis ar slēptu Saules sistēmas planētu Nibiru.
Dzīvesgājums. Dzimis 1920.gada 11.jūlijā, tolaik Azerbaidžānas PSR.
Uzaudzis Palestīnā.
Beidzis Londonas universitāti, kur ieguva grādu ekonomikā.
Pēc tam Sitčins kā žurnālists un redaktors strādājis Palestīnā.
No 1952.gada līdz pat savai nāvei 2010.gadā Sitčins dzīvoja Ņujorkā, kur kādā kuģu kompānijā strādājis par direktoru, vienlaikus studējot šumeru ķīļraksta tekstus un apmeklējot dažādas arheoloģiskas vietas.
Sitčina paleokontakta teorija. Z.Sitčins kļuvis slavens ar to, ka balstoties uz paša tulkotājiem seno šumeru tekstiem, rekonstruējis sarežģītu un līdz šim nezināmu Zemes un cilvēces rašanas vēsturi. Sitčins apgalvo, ka Saules sistēmā eksistē astronomiem vēl nezināma tā sauktā divpadsmitā vai desmitā planēta, kura senajos šumeru tekstos dēvēta par Nibiru.
Sitčinaprāt citplanētiešu astronauti anunaki nāk no Saules sistēmas desmitās (Plūtona jautājums!) planētas Nibiru. Sirmā senatnē tie nolaidušies uz Zemes Divupes rajonā, devuši ļaudīm civilizāciju un kultūru. Tad starp tiem izcēlušies Dievu kari, kuru rezultātā tie atstājuši cilvēci pašattīstībā un tagad seko norisēm no malas.
Ļoti populārs un lasīts rakstnieks ar interesantām, taču vāji pamatotām teorijām.
Darbi.
"Divpadsmitā planēta." u.d.c.
Latviski vēl nav tulkots.
Saites.
Ufologi.
Sitčins seno šumeru kultūras radīšanu piedēvē ārpuszemes rasei anunnakiem, no Nibiru planētas, kas ir Saules sistēmas tālākā planēta. Šī [hipotētiskā]planēta ir minēta seno šumeru mitoloģijā.
Sitčina spekulācijas ignorē profesionāli zinātnieki, vēsturnieki un arheologi, kuri pamanījuši daudzas problēmas ar viņa seno tekstu tulkojumiem un viņa materiālistisko uztveri(bet, kas tur slikts?). Sitčins ir viens no nedaudzajiem mūsdienu orientālistiem, kas spēj brīvi lasīt seno šumeru tekstus.
Biogrāfija. Zakarijis Sitčins dzimis 1922. gadā Baku, Azerbaidžānā(tā rakstīts wikipedia, citur vienkārši teikts, ka Sitčins dzimis Krievijā). Drīz pēc dzimšanas Sitčina ģimene pārcēlās uz Palestīnu, kur Sitčins arī uzauga. Šeit viņš ieguva dziļas zināšanas senajā un mūsdienu žīdu valodā, kā arī citās semītu valodās, Torā, Tuvo Austrumu vēsturē un arheoloģijā. Beidzis Londonas ekonomikas skolu vai Londonas universitāti, kur ieguvis zinātnisko grādu ekonomikas vēsturē. Pēc studijām atgriezies Palestīnā, kur strādājis par žurnālistu un redaktoru. Otra pasaules kara laikā(1939.- 1945.) kalpojis britu armijā. 20. gadsimta 50. gadu vidū pārcēlies uz ASV. Pašlaik Sitčins dzīvo Ņujorkā.
Sitčina grāmatas plaši tulkotas, pārveidotas Braila rakstā, tas ir neredzīgo rakstā, tās ir lasītas radio un televīzijā.
Neskaidrības ar Sitčina biogrāfijas datiem. Sitčins ir otra zināmāka figūra, kas darbojās Paleo SETI jomā. Atšķirībā no Dēnikena, kurš vienmēr uzsver, ka viņš nav eksperts, Sitčins tiek uzskatīts par slavenu vēsturnieku un seno austrumu valodu ekspertu. Bet vai tā ir taisnība?
Teksts uz viņa 1995. gadā iznākušas grāmatas ...und die Anunnaki erschufen den Menschen vāka par Sitčina biogrāfiju sniedz šādus datus: „Zakarijs Sitčins dzimis Krievijā un uzaudzis Palestīnā. Tur viņš ieguvis pamatīgas zināšanas senajā ebreju un citās semītu valodās. Savu diplomu viņš ieguva Londonas universitātē. Viņš pieder pie nedaudzajiem mūsdienu orientālistiem, kas spēj lasīt šumeru māla plāksnītes...”
Jā, tur tas ir. Valodas mācījies Palestīnā, diplomu dabūjis respektablā universitātē Lielbritānijā.
Šo informāciju izmanto Sitčins un viņa izdevēji, demonstrējot Sitčina kompetences- un tas ir akcentēts daudzās web lapās ar Sitčina tematiku.
Bet tas ir savādi, ka viņa vecākajās grāmatās minēti atšķirīgi biogrāfiski dati. Sitčina pirmajā grāmatā „12. planēta” rakstīts: „Zakarijs Sitčins dzimis USSR, uzaudzis Palestīnā, kur studējis seno- un jauno ebreju valodu un citas semītu valodas, kā arī eiropiešu valodas. Pēc studijām Londonas ekonomikas skolā, viņš daudzus gadus strādājis par žurnālistu Izraēlā.”
Tas skan atšķirīgi. Nav Londonas universitātes, tikai Ekonomikas skola. Ne vārda par diplomu vai pat grādu.
Sitčina teorija. 1970. gados Sitčina interese par Vidējo Austrumu arheoloģiju vainagojās ar grāmatu „12 planēta”, kas iznāca 1976. gadā(ar šo grāmatu viņš aizsāka sēriju „Zemes hronikas”). Tā parādījās diskusijas par seno astronautu tēmu kulminācijā, kuru bija izraisījušas Dēnikena tēzes, kurš bija atradis pierādījumus NLO un ārpuszemes būtņu klātbūtnei dažādu kultūru artefaktos. Sitčins ar savām seno valodu zināšanām, ierosināja jaunu senās vēstures skatījumu un pacēla diskusiju par senajiem astronautiem jaunā līmenī.
Dēnikens attēlos(zīmējumi, gleznojumi) senās vietās saskata būtnes, kas atgādina mūsdienu astronautus un objektus, kas atgādina mūsdienu ziņojumos aprakstītos NLO. Savukārt Sitčins sāka ar nedaudz atšķirīgu hipotēzi, ka senos mitoloģiskos tekstus vajadzētu lasīt kā vēsturiskus dokumentus un ziņojumus par aktuāliem notikumiem(par to arī Sitčins tiek kritizēts). Viņa sākuma punkts bija Genesī, 6. nodaļā atrodamie noslēpumainie norādījumi par dievu dēlu dzimumattiecībām ar cilvēku meitām, kā rezultātā uz Zemes parādījušies milži, saukti arī par nefilimiem. Šie notikumi risinājušies ērā pirms Bībelē aprakstītajiem plūdiem.
Izmantojot dažādus senus tekstus, galvenokārt jau babiloniešu eposu „Enum Eliš”, viņš izstrādāja hipotēzi, ka šumeru kosmoloģijā ir aprakstīta neatklāta planēta, kas iet pa garu, eliptisku orbītu, tā ienāk Saules sistēmās iekšienē aptuveni reizi 3600 gados. Šumeru rakstos šī planēta tiek saukta par Nibiru(babiloniešu kosmoloģijā šī planēta asociējās ar dievu Marduku). Sitčins rakstījis, ka Nibiru kolīzija ar Tiamatu, kas atradusies starp Marsu un Jupitēru, izraisījusi katastrofu Saules sistēmā. Šis kolīzijas rezultātā radusies Zeme, asteroīdu josla un komētas. Tiamata, kas aprakstīta babiloniešu kosmogoniskajā poēmā „Enum Elliš”, ir dieviete. Pēc Sitčina, no Tiamatas dzimusi Zeme. Kad viens no Nibiru mēnešiem sadurās, Tiamata sašķēlās divās daļās. Nākamajā reizē ienākot, Nibiru pats saduras ar iedragātajiem fragmentiem un viena daļa Tiamatas kļuva par asteroīdu joslu. Otra daļa, atkal sadūrusies ar vienu no Nibiru mēnešiem, ieņēma jaunu orbītu un mūsdienās mēs viņu zinām kā planētu Zemi, uz kuras mēs dzīvojam.
Sitčins raksta, ka Nibiru bija mājvieta tehnoloģiski augsti attīstītai civilizācijai, ārpuszemes rasei, kas šumeru mitoloģijā saukti par annunnakiem, bet Genesi viņi saukti par nefilimiem. Viņš arī apgalvoja, ka anunnaku pirmais apmeklējums noticis pirms 445 000 gadiem, kad viņi ieradās uz Zemes, meklējot vērtīgus minerālus, galvenokārt zeltu, kuru viņi atrada un ieguva Āfrikā. Iegūtais zelts tika nosūtīts uz Mezopotāmiju, kur kosmodromā tas tika iekrauts kosmosa kuģos un transportēts uz Nibiru. Zelts ticis izmantots Nibiru atmosfēras aizsardzībai. Šie dievi, gan augstāk stāvošie, gan ierindas koloniālas ekspedīcijas strādnieki, uz Zemes ieradās no planētas Nibiru. Sitčins uzskata, ka anunnaki ģenētiski konstruēja Homo sapiens, sakrustojot savus gēnus ar Homo erectus gēniem. Anunnaku radītais cilvēks tika izmantots zelta ieguves darbos Dienvidāfrikas raktuvēs un vēlāk arī citos darbos Mezopotāmijā. Vēlāk anunnaki stājas dzimumattiecības ar cilvēku meitām, kas nepavisam nepatika Enlilam, kurš vadīja un kontrolēja anunnaku darbību uz Zemes. Nibiru ienākšana 11 000. gadā pirms mūsu ēras izraisīja postošus plūdus, kas aprakstīti Genesī un citu tautu plūdu mītos. Pēc plūdiem anunnaki atjaunoja dzīvi uz Zemes.
Sitčins vēl norāda, ka senie teksti ziņo, ka cilvēku civilizācija Šumerā vai Mezopotāmijā atradās dievu pakļautībā un pārvaldībā. Valdnieku kārtā ievadītajiem cilvēkiem vajadzēja pildīt starpnieka lomu starp cilvēkiem un anunnakiem. Sitčins uzskata, ka Šumeru civilizāciju, tās pilsētas iznīcināja radioaktīvs mākonis, ko bija radījuši nukleāri ieroči, kurus ap 2024. gadu pirms mūsu ēras dievu karā izmantojuši anunnaki. Tas spilgti ir aprakstīts Ūras raudu dziesmā(skatīt eseju „Dievu kari”, kur citēts fragments no tās)un citos šumeru tekstos. Sitčins vēl saka, ka viņa pētījumi atbilst daudziem Bībeles tekstiem, un ka Bībeles teksti nāk no oriģinālajiem šumeru tekstiem.
Nesen publicētajā grāmatā 2012: Appointment With Marduk turku proponents Burak Eldem piedāvā jaunu skatījumu par Nibiru 3661 gadu orbitālo periodu un apgalvo, ka Nibiru atgriezīsies 2012. gadā. According to Eldem's theory, 3,661 is one-seventh of 25,627, which is the total time span of "Five World Ages" according to the Mayan Long Count Calendar. Viņš vēl piebilst, ka iepriekšējā Marduka(Nibiru) orbitālā pāreja bija 1649. g. p.m.ē. un izraisīja katastrofu uz Zemes, ieskaitot Santorinas vulkāna izvirdumu.
Un saldais ēdiens Golemam- Sitchin has also claimed that certain unusual human genes discovered in 2001 were not the result of horizontal gene transfer from bacteria as concluded by geneticists, but were instead inserted into the human genome by aliens.
Sitčina viedoklis par iepriekšējam civilizācijām. Sitčins uzskata, ka uz Zemes varēja būt senākas un iespējams vēl augstāk attīstītas civilizācijas. Viņš pat citē šumeru un asīriešu rakstu pieminekļus, kas liecina par labu šim viedoklim. Asīriešu ķēniņš Ašurbanipāls sacījis, ka viņš spējot izlasīt pirmsplūdu laika tekstus. Tāpat Sitčins nosaucis pilsētas un civilizācijas, kas eksistējušas pirms Lielajiem plūdiem, kas tās iznīcinājuši. Lai arī Sitčins atzīst, ka pirms šumeriem vai pat pirms plūdiem pastāvējusi senāka civilizācija, viņš vienalga aiz visiem cilvēces sasniegumiem redz vienīgi anunnaku iespaidu.
Tāpat Sitčins saka, ka Platona vēstījums par Atlantīdu ir jāuztver burtiski. Pēc Sitčina domām Platonam bijušas grūtības noteikt Atlantīdas atrašanās vietu: “vai tā bijusi zeme Atlantijas okeāna vidū vai Klusajā okeānā, kas vēlāk kļuva pazīstama kā Mu, vai arī Antarktīda; es nezinu, par ko īstenībā runāja Platons, taču man nav nekādu šaubu, ka viņam bijis priekšstats par to, ka reiz pastāvējusi civilizācija, kas gāja bojā jeb tika sagrauta milzu katastrofā,- tie varēja būt lieli plūdi vai kas tamlīdzīgs.”
Kritika. Sitčins savās grāmatās citē seno šumeru tekstu fragmentus, kurus pats ir tulkojis. Tikai speciālists var lasīt tekstus šumeru valodā, tāpēc ne, kurš katrs var kontrolēt un pārbaudīt viņa tulkojumus, izmantojot 2006. gada iznākušo grāmatu „Šumeru vārdnīca”( Sumerian Lexicon). Tāpēc viņa divu raksturīgo vārdu un lielas seno tekstu daļas tulkojumi tiek atzīti par nekorektiem. Seno valodu pratējs Maikls S. Heiser Sitčina tulkojumos esot atradis daudzas kļūdas.
Sitčina seno tekstu interpretācija radījusi iebildumus pat to pētnieku vidū, kuri uzdrošinās paust no akadēmiskās elites atšķirīgus viedokļus. Ričards Houglends pārmet Sitčinam, ka viņš mēģina “traktēt šumeru kīļraksta tekstus kā savdabīgu senlaiku New York Times”. Citi zinātnieki, kā piemēram, ēģiptologs, simbolists Džons Entonijs Vests uzskata, ka Sitčins nav ievērojis seno cilvēku gudrības smalkumus.
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Zakarijas Sitčina Zemes civilizācijas vēstures versija. Pirmo reizi publicēta 18.03.2010. Aliens.lv iepriekšējā versijā.
Materiālu sagatavojis Nibiru. Tālāk stipri izvērsta un papildināta ar Andra Kraševska palīdzību.
Visai pazīstamais žīdu pētnieks zakarija Sitčins sacēlis diezgan lielu šūmēšanos ar savu Nibiru-anunaku teoriju Zemes pirmvēstures sakarā. Savulaik arī es visai stipri ietekmējos no viņa uzskatiem. Visai talantīgi sarakstītas vairāk kā 10 grāmatas par šo tēmu. Ar laiku, protams, sāku apjausta arī tēmas vajās puses, taču Sitčins tomēr nav Muldaševs - viņa rakstīto der arī palasīt. Šo tekstiņu uzskatāmības labad uzmetu jau sen, nu sadūšojos to atrādīt arī www.aliens.lv lasītājiem ar laipnu Mazā Zaļā piekrišanu.
Nelamājiet dikti!
Nibiru.
Notikumi tālā Nibiru planētā.
450 000 uz vistālākās Saules sistēmas planētas Nibiru dzīvības eksistenci apdraudēja atmosfēras erozija(?). Anu gāztais Nibiru valdnieks Aralu aizbēga kosmosa kuģī un atrada patvērumu uz Zemes. Viņš uz Zemes atrada zeltu, kuru varētu izmantot Nibiru atmosfēras aizsardzībai (Andrim nav īsti skaidrs kādu iemeslu dēļ Nibiru atmosfēra bija apdraudēta).
1. Atnācēju ierašanās.
Atnācēju vadonis un Anu dēls Ea/Enki kopā ar 50 anunakiem pirmo reizi ieradās uz Zemes apmēram 445 000 gadu atpakaļ (Zivs ērā), pašā Otrā Ledus laikmeta vidū. Apmēram trešdaļa planētas virsmas bija klāta ar ledus vairogu. Ūdenslīmenis bija zemāks par 600–700 pēdām nekā šodien.
Atnācēji izraugoties apmešanās vietu vadījās no praktiskiem apsvērumiem: klimatam bija jābūt maigam, nepieciešami dzeramā ūdens krājumi un līdzens apvidus, lai būtu vieglāk veikt nosēšanos. Tādiem kritērijiem atbilda diezgan šaura ģeogrāfiskā josla – trīs upju ielejas: Divupe, Nīla un Inda. Tās visas pēc tam arī kļuva par civilizāciju centriem.
Pirmās leģendas (Berosa leģenda par dievu Oannesu un tās grieķu pārstāsti) vēsta, ka Atnācēji nolaidušies un parādījušies no Eritrejas jūras (Arābijas jūra šodien). Bijuši tērpti zvīņotā zivs tērpā, taču zem zivs galvas bijusi cilvēka un zem zivs astes – cilvēka kājas.
445 000 Anunnaki Anu dēla Enki vadībā nodibināja uz Zemes Eridu - pirmo anunnaku staciju uz Zemes, kur viņi ieguva zeltu no Persijas jūras līča ūdens.
430 000 Zemes klimats kļuva maigāks. Anunnaki ļoti bieži apmeklēja Zemi, viņu vidū bija Enki pusmāsa(?![citur teikts, ka Ninhursaga bija Enki māte]) Ninhursaga. Viņa bija vadošs medicīnas darbinieks.
416 000 zelta ieguve uz Zemes tomēr, neapmierināja Nibiru iedzīvotāju vajadzības, tāpēc uz Zemes vizītē ieradās Anu. Viņu pavadīja otrs viņa dēls Enlils, kas bija troņa mantinieks. Tika nolemts vitāli nepieciešamo zeltu iegūt raktuvēs Dienvidāfrikā. Enlils tika iecelts par Zemes misijas vadītāju; Enki tika nosūtīts uz Āfriku.
400 000 Dienvidmezopotāmijā funkcionēja septiņas apmetnes, ieskaitot kosmodromu(Sipar), kontroles centru (Nipur), metalurģijas centru(Šurupaka). Rūda tika vesta no Āfrikas; attīrīto metālu igigi nogādāja orbītā, pēc tam to pārkrāva kosmosa kuģi, kas periodiski pienāca no Nibiru.
380 000 Alalu mazdēls ar igigi atbalstu mēģināja pārņemt savā kontrolē Zemi. Enlils uzvarēja seno dievu karā.
2. Atnācēju saimnieciskā darbība.
Otrā Ledus laikmetā Persijas līča kā tāda nebija – tikai purvu un ezeru virtenes. Tādēļ, nolaidušies ūdenī, Atnācēji devās uz tuvāko krastu un nodibināja pirmo savu apmetni uz Zemes – E.RI.DU („māju, uzceltu tālumā”). Kā dibinātājs un Atnācēju vadonis tiek minēts EA („tas, kura mājas ir ūdens”), citā vārdā EN.KI. („zemes saimnieks”), kuru viņš dabūja jau kādu laiku strādājot uz Zemes.
Šumeru raksti (piemēram, „Enki un Eridu”) vēsta, ka neērtības Atnācējiem sagādāja purvi un mazie ezeri, tādēļ viņi bagarēja upes, susināja purvus un būvēja kanālus un dambjus. Tika iztīrītas lielās Tigras un Eifratas upes un savienotas ar kanālu. Upē pie vadoņa mājas tika uzbūvēta osta, kur piestāja laivas un niedru plosti. Arī Enki bieži pārvietojās savā laivā.
Ap 430 000 gadu atpakaļ ledāji atkāpās. Tuvo Austrumu teritorijā iestājās maigāks klimats. 415 000 gadu atpakaļ Atnācēji virzījās dziļāk sauszemē un nodibināja savu otro pilsētu – Larsu.
3. Atnācēju savstarpējās nesaskaņas.
Šumeru Valdnieku Sarakstā pavēstīts, ka Enki ar savu komandu pavadījis uz Zemes 28 800 gadu (8 šarus), iekāms neieradās jauns pavēlnieks. Tikmēr galvenais Atnācējs Anu un otrs viņa dēls Enlils vērojot Zemes kolonizāciju no 12.planētas Nibiru, uzskatīja ka Ea/Enkinetiek galā ar pienākumiem un Anu ieradās personīgi ar sievu Antu un troņmantnieku Enlilu. Enlils ieradās uz Zemes apmēram 400 000 gadu atpakaļ kopā ar jaunu anunaku komandu un viņa bāze bija Larsā. Tajā viņš palika 21 600 gadu (6 šarus), kamēr tika celta Nipūra. Nu kopējais anunaku skaits uz Zemes sasniedza jau 600. Cita anunaku grupa – IGI.GI („tie, kuri novēro un redz”) palika orbītā un uzpasēja tur atrodošos kuģus un orbitālās stacijas.
Enlils nebija izcils zinātnieks kā Ea, taču labs administrators. Starp brāļiem cēlās lielas nesaskaņas, kā rezultātā izcēlās Dievu Karš. Pamieru noslēdza ar lozēšanu un zemju un pienākumu sadalīšanu. Ea krita loze doties uz Āfriku – AB.ZU ar zelta atradnēm dienvidos un austrumos, un organizēt tur zelta ieguvi, bet Enlilam bija jāpaliek Edinā, jāpārvalda tur esošās pilsētas un jābūvē rūpnīcas, kas veiktu zelta rūdas attīrīšanu un nogādi uz Nibiru. Tad Anu devās prom.
Ap 360 000 gadu atpakaļ Atnācēji nodibina trešo pilsētu Badtibiru, kas ir metāla rūdu pārstrādes vieta. Tiek celta Sipara kā lidaparātu nolaišanās vieta un pārējās pilsētas – Laraka un Šurupaka (tātad kopumā 7).
4. Anunaku dumpis un Dievu sapulce.
Pēc 40 Nibiru gadiem (ap 173 000 Zemes gadu atpakaļ, bet pēc Sitčina 300 000 g. atpakaļ!) raktuvēs strādājošie anunaki sacēla dumpi sakarā ar smagajiem dzīves un darba apstākļiem, saņēma ķīlniekos Enlilu, kurš ieradās tos nomierināt (nav skaidrs - varbūt tomēr apspiest ar ieroču spēku!?).
Šie notikumi aprakstīti „Mītā par Atrahasi,” kas sarakstīts akādiešu valodā. Enlils pieprasīja, lai Anu ierastos uz Zemes, tāpat arī viņš vainoja visā notikušajā Enki. Anu arī ieradas, taču nenosodīja dumpiniekus un saprotoši izturējas pret notikušo. Viņš saprata, ka darbs raktuvēs ir smags, pilns rutīnas. Problēma bija jārisina citādā ceļā, nekā to grasījās darīt Enlils, kurš gribēja dumpi apspiest ar ieroču spēku. Tāpēc tika sasaukta anunnaku sapulce, visu klātesošo priekšā Enlils nosauca Ea par dumpinieku vadoni.
Sapulcē tika nolemts radīt vienkāršu strādnieku, kas atvieglotu anunnaku smago darbu raktuvēs. Ea piedāvāja radīt palīgu no primitīvā mežacilvēka. Pārsteigtie Dievi plānu atbalstīja.
4. Cilvēka radīšana.
Tā Ea kopā ar medicīnas daļas priekšnieci Nintu/Ninhursagu ķērās pie ši grūtā uzdevuma radīt LULU.AMELU („jaukto strādnieku”). Cilvēks netika radīts no nekā, par pamatu izmantoja primitīvo pērtiķcilvēku – jau evolūcijas gaitā radušos Homo erectus, kurš aprakstīts vairākos senajos tekstos. Procesā tika radīti daudz brāķi. Nintu radīja vīrieti, kurš nesaturēja urīnu, sievieti, kurai nevarēja būt pēcnācēju, radību bez dzimuma. Kopā viņa laida pasaulē sešas neizdevušās radības. Enki piedēvēja radītus cilvēkus ar vāju redzi, trīcošām rokām, slimām aknām un sirdi, kāds no radītajiem priekšlaicīgi novecoja un tā joprojām. Tādēļ Ea piedāvāja savu sievu Ninki par surogātmāti. Rezultātā dzima pirmais cilvēks, to nosauca par Adapu – „zemieti” (Bībelē saukts par Adamu – ´zemes pīšļi”). Radīšanā izmantoja maisījumu no „Zemes māliem” un viena no Dievu asinīm. Rezultāts bija ļoti labs, pat āda tiem bija kā Dieviem – bez apmatojuma.
Tā kā Ādamu dievi atzina par labu esam, tad turpmāk viņš tika izmantots par formu, no kuras gatavot citus cilvēkus, arī sievietes. Tika izmantotas 14 dieves – surogātmātes, kuras ķirurģiskas iejaukšanās ceļā apaugļoja ar „dievišķo maisījumu.” Pēc 9 mēnešiem ar ķeizargriezienu nāca pasaulē pirmā cilvēku paaudze – domājams, 7 vīrieši un 7 sievietes.
Enki un Ninhursaga radīja primitīvu strādnieku veicot ģenētiskas manipulācijas ar sieviešu dzimuma pērtiķi; anunnaku radītais cilvēks pārņēma anunnaku grūto, nepatīkamo darbu un strādāja viņu vietā. Tie anunnaki, kas līdz tam bija strādājuši raktuvēs Dienvidāfrikā, bija ļoti apmierināti ar jauno darbaspēku. Anunnakiem smagais darbs raktuvēs bija pagātnē. Taču brieda neapmierinātība to anunnaku vidū, kuri bija nodarbināti Mezopotāmijā. Viņiem jaunie strādnieki netika piešķirti, par viņiem nebija padomāts. Šī situācija nepavisam neapmierināja Enlilu. Tāpēc viņš iebrucis raktuvēs un atvedis uz Mezopotāmiju cilvēkus. Mezopotāmijā nodarbinātie anunnaki sveica Enlilu par šādu rīcību. Šeit homo sapiens sāka apzināties savu seksualitāti un līdz ar to ieguva spēju vairoties(domā, ka Ēdenes dārzs atradies Mezopotāmijā).
5. Dzīve uz Zemes pēc cilvēka radīšanas.
Pēc cilvēku radīšanas anunaku lietas strauji uzlabojās, jo Lejaszemes smagos raktuvju darbus uzvēla cilvēkiem. Taču Šumeras annunakiem no tā labuma nebija nekāda. Tas izraisīja militāru konfliktu kura rezultātā Enlils ar tankiem ieradās Abzu zemē, sagrāba daļu cilvēku un aizveda uz Divupi. Sagūstītos cilvēkus Enlils nometināja Ēdenes dārzā. Kādu samudžinātu darbību rezultātā (Bībeles stāsts par Paradīzes ābolu un čūsku) Enki slepus piešķir pirmajiem cilvēkiem spēju patstāvīgi vairoties. Tas stipri sadusmoja Enlilu, kurš padzina cilvēkus no Ēdenes. Tie apmetās netālajos kalnos uz austrumiem (Zagrosas kalnu grēda). Tā arī bija pirmā cilvēku civilizācija, kas pamatota ar arheoloģiskiem atradumiem. Pēc zināma laika Dievi cilvēkiem tomēr atļāva atgriezties Divupes līdzenumā uz dzīvi, strādāt Dievu labā. Ja ticēt Bībelei – tas noticis Sifa dēla Enosa laikā.
Tikmēr zelts tika iegūts pietiekami, septiņas nometnes pārvērtās par pilsētām. 600 anunaku dzīvoja uz Zemes un 300 – orbītā ap Zemi. Lai gan bija noliegts, tie ņēma Zemes meitas par sievām, un tiem dzima pēcnācēji. Taču Enlils juta nelaimes tuvošanos.
77 000 g. atpakaļ par Šurupakas ķēniņu kļuva cilvēks Ubartutu (Bībelē saukts par Lameksu). Apmēram 75 000 g.atpakaļ sākas Zemes „nolādējums” - nākošais Ledus laikmets, cilvēce degradējas. Pirms 49 000 g. Šurupakas tron ieņēma Ziusudra (Bībelē saukts par Noāsu). Pirms 38 000 gadu sākās galēji bargs klimats. Eiropā izzuda neandertālieši, izdzīvoja tikai Tuvo Austrumu kromaņjonieši. Enlils vīlās cilvēku dzimumā un negrasījās tos glābt no turpmākām nelaimēm.
6. Lielie plūdi (notika Zivs ērā 10 860–8700 g.pmē).
Visu mainīja Lielie plūdi. Zinātnieki jau sen bija brīdinājuši: kad Nibiru nākamreiz ies garām Zemei orbītā starp Jupiteru un Marsu, lielās planētas gravitācija var nostumt ledus cepures Zemes polos un milzīgs vilnis velsies pār planētu. Enlils izdeva pavēli sagatavot kosmosa kuģus avārijas evakuācijai no Zemes. Cilvēce ies bojā, Enlils sagatavošanos veica slepeni. Taču Ea tomēr brīdināja savu palīgu cilvēku Ziusudru (Bībelē saukts par Noāsu), un palīdzēja tam uzbūvēt Tibatu (zemūdens šķirstu). Tajā varēja paglābties tā ģimene un liels daudzums dzīvnieku, tādējādi atjaunojot populāciju pēc Lielajiem plūdiem. Tāpat viņš arī piešķīra navigācijas sistēmu, lai nokļūtu līdz Araratam – augstākajam Tuvo Austrumu kalnam.
Tolaik jau bija daudz pusdievu, kas dzimuši uz Zemes. Tie arī pievienojās „projektam Noāss,” jo cerēja, ka anunaki nepametīs Zemi pavisam, bet paliks orbītā un novēros. Un tiešām, kad vilnim pārveļoties, Enlils konstatēja, ka cilvēce ir izdzīvojusi, tas bija ļoti saniknots. Tomēr Enlils arī saprata, ka, ja anunaki grib palikt uz Zemes un atjaunot savu infrastruktūru, tad tiem jānodrošina cilvēces uzplaukums un jāizturas pret tiem kā partneriem, nevis kā kalpiem.
7. Cilvēkiem tika dāvāta civilizācija.
Pēc Plūdiem Dievu sapulcē tika nolemts, ka cilvēku pārvaldīšana turpmāk notiks netieši – ar vidutāju, Dievu iecelto ķēniņu palīdzību („Etanas lidojums”). Caur viņiem tad arī notiks zināšanu un likumu nodošana cilvēkiem. Un tā cilvēkiem tika dāvāta civilizācija.
Dievi cilvēkiem mācīja lopkopību un lauksaimniecību, amatniecību un zinātnes. Tā kā Divupes zemiene vēl nebija izžuvusi pēc Plūdiem, tad pirmās zemkopības aktivitātes norisinājās apkārtējos kalnos. Galveno kultūraugu sēklas tika atgādātas no Nibiru, cilvēki apmācīti rīkoties ar mālu un iegūt metālus.
Tika atjaunotas Atnācēju pilsētas to iepriekšējā izskatā – kā pirmā Eridu. Pēc tam Atnācēji palīdzēja cilvēkiem uzbūvēt viņu pirmo galvaspilsētu Kišu un svētīja to.
Trīs Noāsa dēlu pēcnācēji piepildīja pasauli. Sima pēcteči apmetās Tuvajos Austrumos un Divupē (semītu tautas), Hama pēcnācēji – Āfrikā un Arābijā (nēģeru tautas), bet no Nafeta pēcnācējiem izveidojās indoeiropiešu tautas Mazāzijā, Irānā, Indijā un Eiropā. Tas arī bija viens no Dievu sapulces uzdevumiem. Katram šim reģionam tika iecelts par uzraugu kāds no Atnācējiem.
Tādējādi 3200.g.pmē. uzplauka civilizācija Nīlas ielejā un ap 2800.g.pmē. – Indas ielejā. Radās arī trīs dažādas rakstības, kuru pirmvaloda bija šumeru. Tas varēja rasties arī dabiski laika gaitā, taču šumeru rakstos apgalvots, ka tā tas noticis Atnācēju apzinātas darbības rezultātā (Bābeles torņa celšanas stāsts Vecajā Derībā). Domājams, ka Atnācēji nevēlējās redzēt cilvēku rasi vienotu valodā, kultūrā un darbībā. Viņi izvēlējās „skaldi un valdi” politiku. Katru teritoriju kurēja kāds no Dieviem. Tās iedzīvotājiem vajadzēja pakļauties tam, un nevienam citam. (atcerieties - „Tev nebūs citus Dievus turēt manā priekšā!”). Tā iestājās elkdievības laiks.
8. Otrais Piramīdu karš (atvainojiet, kaut kā esmu nožavējis Pirmo).
Taču drīz pēc Anu aizbraukšanas, apmēram 3450.g.pmē. miers starp anunaku grupējumiem tika izjaukts. Iemesls bija Bābeles torņa incidents – Marduks/Ra vēlējās savu pilsētu padarīt par galveno Divupē, jo neatzina retējās puses tiesības uz šo reģionu. Torņa celtniecību pārtrauca Enlils kopā ar Ninurtu. Konfliktā Marduks zaudēja, tika nolemts viņu ieslodzīt Lielajā Gīzas piramīdā. Drīz gan viņam piedeva un sods tika nomainīts ar izsūtījumu. Šī konflikta rezultātā cilvēce tika sašķelta, valodas samaisītas. Pēc 350 gadu haosa apmēram 3 100.g.pmē. Nīlas krastos radās jauna civilizācija ar savu valodu un rakstību. Marduks/Ra ieradās brāļa Tota zemē Ēģiptē, atņēma tam varu. Tots, palicis bez valsts, bija spiests pārcelties uz Centrālameriku 3113.g.pmē. un veidot jaunu civilizāciju (maiju Garais Rēķins!).
2024.g.pmē. Ninurtas annunaki ar kodolieročiem iznīcināja kosmodromu Sinaja pussalā, lai tas nenonāktu Marduka un viņa piekritēju rokās. Kodolsprādziena mākonis neapturami virzījās Divupes virzienā, līdz iznīcināja Šumeru ar tās pēdējo galvaspilsētu Ūru. Taču nejaušības dēļ izglābās Bābele, jo mākonis pagriezās uz dienvidiem. Tad arī Marduks ar hannanītiem un amorītiem iegāja Bābelē un pasludināja to par savu valsti.
9. Civilizāciju rašanās Amerikā.
Tieši tad arī tika pieņemts lēmums dāvāt Tota/Ketcalkoatla afrikāņu sekotājiem civilizāciju Centrālamerikā.
200 000 uz Zemes sākās jauns leduslaikmets.
100 000 klimats atkal kļuva siltāks. Anunnakiem patika cilvēku meitas un viņi ar tām gulēja. Tas radīja īgnumu Enlilā. Viņam nepatika anunnaku izlaidība. Stādamies dzimumsakaros ar cilvēku meitām anunnaki pārkāpa reglamentu. Tas viss interesanti izklāstīts Enoha grāmatā.
75 000 „Zemes apsūdzība”, sākās jauns leduslaikmets. Regresīvi cilvēku tipi klaiņoja pa Zemi. Cro- Magnon(laikam jau kromajona) cilvēki izdzīvoja.
49 000 Enki un Ninhursaga paaugstināja anunnaku izcelsmes cilvēku pārvaldīto Šurupaku. Enlils, saniknots izstrādāja cilvēces iznīcināšanas plānu.
13 000 Saprotot, ka Nibiru tuvošanās Zemei izraisīs milzīgus paisuma un bēguma viļņus, Enlils lika anunnakiem zvērēt, ka viņi nebrīdinās cilvēkus par gaidāmo katastrofu.
Notikumi pēc plūdiem.
11 000 p.m.ē. Enki lauza zvērestu un nodeva Ziusudram/Noasam instrukcijas, kā būvēt lielu šķirstu. Plūdi noslaucīja visu no Zemes virsas. Anunnaki savos kosmosa kuģos orbīta ap Zemi novēroja totālās katastrofas norisi.
Enlis piekrita dāvāt izdzīvojošajiem cilvēkiem darbarīkus un sēklas: zemkopība sāka attīstīties kalnainos apvidos. Enki domestificēja dzīvniekus.
10 500 p.m.ē. Noasa pēctečiem tika piešķirti trīs reģioni. Ninurta, Enlila pirmais dēls, aizsprostoja kalnus un drenēja upes padarot Mezopotāmiju apdzīvojamu: Enki apguva Nīlas ieleju. Sinaja pussalā tika ierīkots post- diluviāls kosmodroms. Uz Moriah kalna(nākotnes Jeruzalemes) tika nodibināts kontroles centrs.
9 780 p.m.ē. Ra/Marduks, Enki pirmdzimtais dēls, sadalīja varu Ēģiptē starp Ozīrisu un Setu.
9 330 p.m.ē. Sets nogalināja un sadalīja gabalos Ozīrisu, uzurpējot varu Nīlas ielejā.
8 970 p.m.ē. Hors atriebjot savu tēvu Ozīrisu izraisīja pirmo piramīdu karu. Sets aizbēga uz Āziju, pie reizes sagrābjot Sinaja pussalu un Kanaanu.
8 670 p.m.ē. Otrais piramīdu karš. Uzvarām vainagotais Ninurta izvācis no Lielās piramīdas aparatūru.
Enki un Enlila pusmāsa Ninfursaga sasauca miera konferenci, kur tika Zemes sadalījums atjaunots. Vara par Ēģipti pārgāja no Ra/Marduka dinastijas uz Tota dinastiju.
8 500 p.m.ē. Anunnaki izveidoja priekšposteņus pie ieejas kosmodromā. Jērika ir viens no tiem.
7 400 p.m.ē. Tā kā miera ēra turpinājās, anunnaki atbalstīja cilvēces attīstību. Neolīta perioda sākums. Ēģiptē valdīja pusdievi.
3 800 p.m.ē. Pilsētu civilizācija sākums Šumera. Anunnaki atjaunoja vecākās pilsētas, sākot ar Eridu un Nipuru.
Anu vairākas reizes apmeklēja Zemi. Jaunā Ūrukas(Erech)pilsēta bija uzcelta par godu Anu. Viņš padarīja tās templi par savas mīļotās mazmeitas Inannas/Ištaras mājokli.
Valdnieka vara uz Zemes.
3 760. g. p.m.ē. Cilvēcei tiek dāvāta valdnieku kārta. Pirmā galvaspilsēta bija Kiša, kas atradās Ninurta aizgādībā. Laika skaitīšana sākās Nipura. Civilizācijas uzplaukums Šumera(Pirmais reģions).
3 450. g. p.m.ē. Šumera vara tika nodota Nannam/Sinam. Marduks dibināja Babiloniju- Dievu vārti. „Bābeles torņa incidents. Anunnaki sajauca valodas.
Marduks/ Ra atgriezies Ēģiptē, atņēmis valdnieka varu Totam un sagrābis viņa jaunāko brāli Dumūzi, kurš bija saderinājies ar Inannu. Dumūzis nejauši, gadījuma pēc tika nogalināts. Marduks tika ieslodzīts cietumā- Lielajā piramīdā, bet tika atbrīvots un viņš devās trimdā.
3100. g. p.m.ē. beidzās 350 gadus ilgais haosa periods un Ēģipti apvienoja viena valstī ar galvaspilsētu Memfisu faraons Meness. Otrais civilizācijas izcelsmes reģions.
2900. g. p.m.ē. karaļa kārta Šumerā pārgāja uz Ūruku(Erech). Inannai piešķīra varu pār trešo reģionu: Indas ielejas civilizācijas sākums.
2650. g. p.m.ē. Šumeru valdnieku galvaspilsētas pārvietojās apkārt. Karaļu kārta izvirta. Enlils zaudēja pacietību no nevaldāmajiem cilvēku pūļiem.
2371. g. p.m.ē. Inanna krīt mīlā pret Šarukinu(Sargonu). Viņš iekārto jaunu galvaspilsētu. Akādu.
2316. g. p.m.ē. Mēģinot iegūt varu par četriem reģioniem, Sargons pārvietoja svēto zemi no Babilonijas. No jauna uzliesmoja konflikts starp Marduku un Inannu. Tas beidzas tad, kad Marduka brālis Nergals, atbraucis no Dienvidāfrikas uz Babiloniju, pierunāja Marduku atstāt Mezopotāmiju.
2291. g. p.m.ē. Sargona mazdēls Naramsins kāpa tronī. Paklausot kareivīgās Inannas rīkojumam, viņš ieņēma Sinaja pussalu un iebruka Ēģiptē.
2255. g. p.m.ē. Inanna uzurpēja varu Mezopotāmijā; Naramsins izaicināja Nipuru. Anunnaki iznīcināja Akādu(kā, to nav iespējams pateikt, jo Akādas pilsēta līdz šim nav uzieta). Inanna bēga(uz kurieni?). Šumeru un Akādu okupēja Enlilam un Ninurtam lojālie svešzemju karapulki.
2220. g. p.m.ē. Šumeru civilizācija pacēlās jaunos augstumos valdot izglītotajiem Lagašas valdniekiem. Tots palīdzēja tās ķēniņam Gudea uzcelt Ninurtam veltītu zikurātu.
2193. g. p.m.ē. Nipūrā priestera- ķēniņa ģimenē piedzima Abraama tēvs Tera.
2180. g. Ēģipte tika sadalīta; Marduka/Ra sekotāji paturēja dienvidus.
2130. g. p.m.ē. Tā kā Enlils un Ninurta aizvien retāk uzturējās Mezopotāmijā, šajā reģionā sākās varas krīze, centralizēta pārvalde pārstāja funkcionēt. Inanna mēģināja atgūt valdnieka varu Ūra, bet šie mēģinājumi nebija ilgstoši.
Liktenīgais gadsimts.
2123. g. p.m.ē. Nipūra Teras ģimenē piedzima Abraams.
2113. g. p.m.ē. Enlils uzticēja Šema zemes Nannam; par jaunās impērijas galvaspilsētu pasludināja Ūru. Urnamu kāpšanu tronī noteica Nipūras pārstāvis. Nipuras priesteris, Abraama tēvs Tera pārcēlās uz Ūru.
2096. g. p.m.ē. Urnamu gāja bojā kādas kaujas laikā. Tauta sava valdnieka priekšlaicīgajā nāvē vainoja Anu un Enlila nodevību. Tera ar savu ģimeni aizgāja uz Harānu.
2095. g. p.m.ē. Šulģi kāpa troni. Viņš paplašināja impēriju. Impērijas plaukuma laikā Šuģi nespēja pretoties Inannas valdzinājumam un kļuva par viņas mīļāko.
2080. g. p.m.ē. Tēbu prinči, lojāli Ra/Mardukam, Mentuhotepa I vadībā spiežas ziemeļu virzienā. Ra/Marduka dēls Nabu ieguva sava tēva piekritējus Rietumāzijā.
2050. g. p.m.ē. Šulgi nosūtīja elamītu karaspēku apspiest sacelšanos Kanaānas pilsētās. Elamīti sasniedza ceļu uz Sinaja pussalu un tur esošo „Kosmosdromu”.
2048. gads. Šulgi nāve. Ra/Marduks pārvācas uz Hetu valsti. Abraamam tika dota pavēle doties uz Kanaānas dienvidiem ar elites jātnieku korpusu.
2047. g. p.m.ē. Amar- Sin kļuva par Ūras ķēniņu. Abraams devās uz Ēģipti, kur pavadīja piecus gadus, atgriezies ar daudz lielāku karaspēku.
2041. g. p.m.ē. Inannas vadībā Amar- Sin organizētā Austrumu ķēniņu koalīcija devās karagājienā uz Kanānu un Sīriju. Abraams apturēja uzbrukumu pie ieejas Sinajas kosmodromā.
2038. g. p.m.ē. Shu- Sin nomainīja Amar- Sin Ūras tronī, kad impērija sadalījās.
2029. g. p.m.ē. Ibbi- Sin nomainīja Shu- Sin. Rietumu rajoni arvien vairāk nonāca Marduka ietekmē.
2024. g. p.m.ē. Marduks ar saviem piekritējiem devās uz Šumeru, kur Babilonā uzcēla savu troni. Notika cīņa par ietekmi Centrālajā Mezopotāmijā. Nipūras svētums tika apgānīts. Enlils pieprasīja sodīt Marduku un Nabu; Enki tam pretojās, bet viņa dēls Nergals bija Enlila pusē.
Kad Nabu bija ar saviem kanāniešu piekritējiem ieguvis kosmodromu, anunnaki izlēma izmantot nukleārus ieročus. Nergals un Ninurta iznīcināja Kosmodromu un cieta arī kanaāniešu pilsētas.
2023. gadā vējš aiznesa radioaktīvo mākoni uz Šumeru. Cilvēki mira briesmīgā, drausmīgā nāve, gāja bojā dzīvnieki, ūdens bija saindēts, zeme bija kļuvusi neauglīga, tukša. Šumera un tās diža civilizācija ir gājusi bojā.
----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Sitčina darbi.
Arī no astronomu puses Sitčina teorija par planētu kolīziju ir izpelnījusies asu kritiku.
• The 12th Planet (“12. planēta”, 1. sērijas Earth Chronicles- Zemes hronikas grāmata,), New York: Harper, 1976, ISBN 038039362X
• The Stairway to Heaven (“Kāpnes uz debesīm,” 2.sērijas Earth Chronicles - Zemes hronikas grāmata), 1980, Avon Books (Bear & Company, 1992, ISBN 0939680890; Harper, 2007, ISBN 0061379204)
• The Wars of Gods and Men (“Dievu un cilvēku kari”, 3. sērijas Earth Chronicles- Zemes hronika grāmata), 1985, Avon Books (Bear & Company, 1992, ISBN 093968090)
• The Lost Realms (“Zudušas valstības”, 4. sērijas Earth Chronicles- Zemes hronika grāmata), AVON BOOKS, 1990, ISBN 0-380-75890-3
• Genesis Revisited: Is Modern Science Catching Up With Ancient Knowledge?, (AVON BOOKS, 1990, ISBN 0-380-76159-9)
• When Time Began (Kad sākas laiks, 5. sērijas Earth Chronicles- Zemes hronikas grāmata), 1993), (HARPER, 2007, ISBN-10:0061 37928X, ISBN-13:978-0061379284)
• Divine Encounters: A Guide to Visions, Angels and Other Emissaries, AVON BOOKS, 1995, ISBN 0-380-78076-3)
• The Cosmic Code (Kosmiskais Kods, 6. sērijas Earth Chronicles- Zemes hronikas grāmata), AVON BOOKS, 1998, ISBN 0-380-80157-4)
• The Lost Book of Enki: Memoirs and Prophecies of an Extraterrestrial god, Bear & Company, 2002, ISBN 1591430372
• The Earth Chronicles Expeditions: Journeys to the Mythical Past, Bear & Company, 2004, ISBN 1591430364
• The End of Days: Armageddon and Prophecies of the Return (Earth Chronicles, No 7), William Morrow, 2007, ISBN 978-0-06-123823-9
