Benbena akmens
- Detaļas
- 3413 skatījumi
Nezināmas funkcijas un izcelsmes piramidālas formas akmens vai akmeņi, kam bijusi svarīga nozīme senēģiptiešu mitoloģijā un, iespējams, tas bijis viens no paleovizīšu iespaida sekām. Tas kalpojis kā palīgs saules dievam Ra/Atonam nolaisties un pacelties debesīs.
Fonētika. Ēģiptiešu valodas vārdnīcā lietvārds bnbn ir atvasināts no darbības vārda vbn – „spīdēt.” Hieroglifs, kas apzīmē ben, attēlo konusveida priekšmetu, kas tiek pielūgts arī kā „pasaules naba.” Iespējams, ka vadoties tieši no benbena formas, tika izgatavoti arī piramīdu smaiļu akmeņi - piramidoni.
Hieroglifiskajā rakstībā benbenu attēlo kā trijstūri, tāpat kā Sīriusu.
Izskats. Benbens izskatījās kā četrskaldņains akmens stabs, kas galā bija koniski nosmailināts kā piramīda. Tieši no šīs formas vēlāk iedvesmojušies senie ēģiptieši obelisku izgatavošanā, ar kuriem tie iemūžīnāja varoņdarbus un notikumus.
Mitoloģija. Benbens tika uzskatīts par olas veida akmeni, kas simbolizē pasaules radīšanu. Tas minēts dažādos senēģiptiešu mītos.
Pēc senēģiptiešu leģendām, atkāpjoties haosa ūdeņiem, parādījās trīs sauszemes pleķi. Uz viena no tiem pirms daudziem tūkstošiem gadu no debesīm nokritis ben-ben. Tajā atradies saules dievs Ra. Saprotams, ka te runa nav par mums labi zināmo spīdekli. Zināms, ka Saule ir par Zemi daudzreiz lielāks debess ķermenis. Šeit attēlots pavisam kas cits. Ra piezemējās vietā, kur vēlāk izveidojās par Junu saukta pilsēta, kuru mēs labāk pazīstam ar grieķu doto nosaukumu - Heliopole. Šajā vietā benbena apkalpošanai tika uzcelts sava veida angārs - Benbena nams.
Šādā veidā nonācis pie cilvēkiem, Ra kļuva par pirmo Ēģiptes valdnieku (bet Ptahs?). Viņš kādu laiku valdīja un zeme pie Nīlas ne no kā radīja augsti attistītu kultūru. Senie ēģiptieši domāja, ka viņu lielākie dievi paši vairākas dinastijas valdīja Ēģiptē. Lai arī par ben-ben ir atsevišķa eseja, tomēr jāpiebilst, ka Ra saistība ar ben-ben parādās "Piramīdu tekstos": "Tu parādījies kā ben-ben."
Uzraksts uz XXV dinastijas faraona Pianha (751.g.pmē.) stēlas vēsta sekojošo: "Faraons Pianhi uzkāpa pa kāpnēm pie liela loga, lai aplūkotu dievu Re, kas atradās ben-ben iekšienē. Ķēniņš pats, vienatnē tur stāvot, atbultēja un atvēra abas vārtu puses. Tad viņš redzēja savu tēvu Re hut-benben spoži atvērtajā svētumā."
Vēsture. Benbena pielūgšana tiek atvedināta uz Ēģiptes agrīno vēsturi – Senās valsts pirmajām trim dinastijām, tātad aptuveni 2900.–2575.g.pmē.
Senās valsts laikā benbens tika glabāts Jumā (grieķiskais nosaukums - Heliopole, t.i. "saules pilsēta"). Te bija viena no senākajam benbena pielūgšanas/glabāšanas svētnīca, kas tika saukta par "Benbena māju" vai "Liesmu salu." Benbens atradies tempļa iekšpusē (laikam Fēniksa tempļa) un reizi gadā eksponēts vispārējai apskatei. To apkalpojušas divas dievu grupas. Astoņi dievi veikuši svētnīcas ārējo apsardzi, bet tikai trīs "glabājuši noslēpumu" un veikuši benbena aprūpi iekšienē. Pirmā dievu grupa tika dēvēta par "Ra debesu laivas airētājiem"
Arī vēlāk, piemēram, uz faraona Seta I (XIV gs.pmē.) kapa plāksnes attēlots koniskas formas priekšmets, kurš apzīmēts kā saziņas līdzeklis ar slepeno dievu Sekeru. Ar tā palīdzību „katru dienu tika runāts ar Sekeru.” Par Sekera saistību ar benbenu tiek runāts "Piramīdu tekstos," kuros tiek runāts par olas veida akmeni "Sekera mājoklī."
Benbens Jumas svētnīcā esot glabājies līdz pat faraona Pianha (~750.g.pmē.) laikiem. Pats tas nav saglabājies, taču uzieta tā kopija. Šis Benbens ticis uzskatīts par Ra Saules laivas daļu, ar kuru tas ieradies no "miljonu gadu planētas."
Plīnijs, senākais romiešu dabaszinātnieks, stāsta, ka uz Heliopoles „Saules akmens” ligzdojis Fēnikss – ēģiptiski "benu putns," kas pacēlies no liesmām un atdzimis no pelniem, bet pēc tam uz 500 gadiem pametis šo zemi.
Uzraksts uz Unasa – pēdējā V dinastijas valdnieka piramīdas, arī liecina par tāda akmeņa pastāvēšanu: „O, Atum, radītāj, tu biji liels debesīs, tu pacēlies no ben-ben akmens Benu templī Anu pilsētā.”
Konisko akmeni umbilicus jeb omfālu vēl IV gs. pielūdza Amona templī Sīvas oāzē. To 332.g.pmē. apmeklēja Maķedonijas Aleksandrs un lika pareģot savu nākotni pirms karagājiena uz Āziju.
Nezin no kurienes, bet ir izplatīta versija par to, ka šis akmens atradies Lielās piramīdas virsotnē. Tas esot spoži mirdzējis jūdzēm tālu, izstarojot dievišķīgu gaismu. Tiek nosaukti dažādi tā materiāli - dimants, zelts, slīpēts granīts. Daži apgalvo, ka tajā bijusi Hora acs (tā, kas attēlota uz ASV dolāra). Nostāsts vēsta, ka benbena akmeni lejā no piramīdas smailes nonesuši priesteri, kad sapratuši, ka senās reliģijas dienas tuvojas beigām. Tas ticis noslēpts.
Ticamība. Vēsturiskie avoti par benbena pastāvēšanu vēsta visai skaidri, un tā esība ir visai droša. Tomēr līdz mūsdienām nav saglabājies un aplūkojams neviens tāds akmens. Daži uzrādītie eksemplāri visi ir jaunlaiku viltojumi.
Ufologi mēdz atzīmēt, ka, iespējams, benbens kļuvis par paleovizīšu laikā novērotajiem kosmosa kuģiem. Pēc modernās interpretācijas, ko piedāvā Paleo-SETI hipotēze, benbens bija dievu lidaparāts.
Atradumi.
Benbens no Snofru piramīdas Dašūrā. Tas atrodas Kairas Senlietu muzejā.
Benbena kopija no Heliopoles tempļa.
Hipotēzes.
Daudzu grāmatu autors Roberts Bovāls žurnālā „Discussion in Egyptology” 1989.gadā publicētā rakstā bija izvirzījis pieņēmumu, ka Benbena akmens, iespējams, bijis dzelzs meteorīts. Henkoks, attīstot šo ideju tālāk, apgalvo, ka Heliopolē Ra templī Feniksa mājā pielūgtais Benbena akmens bija jaunākā driasa komētas atlūza, kas pirms 12 900 gadiem ietriecās Ēģiptes zemē.
