Ēnoha grāmatas
Statuss. Apokrifs visām kristiešu konfesijām. Halkidonas sapulcē nolēma izslēgt Ēnoha grāmatu no Bībeles. Tā palika tikai etiopu Bībelē. Tāpat ir saglabājies arī Ēnoha grāmatas slāviskais variants. Tiek uzskatīts par vienu no pašiem svarīgākajiem jūdu mistiskās literatūras sacerējumiem. Šī grāmata bija ļoti svarīga masoniem.
Veidi. Līdz mūsdienām atnākusi divos variantos:
1) Pirmā Ēnoha grāmata (vēlīns tulkojums etiopu valodā) jeb Ēnoha grāmata;
2) Otrā Ēnoha grāmata jeb Ēnoha noslēpumu grāmata (vēlīns tulkojums senslāvu valodā).
Valodas. Abu variantu kopijas tika uzietas lielākoties grieķu un latīņu tulkojumos, un balstās uz vecākiem avotiem. Senžīdu valodā tā nav saglabājusies. Grāmatas fragmenti ar iestarpinājumiem aramiešu valodā tika atrasti starp tā saucamajiem Nāves jūras rokrakstiem, Kumranas Ceturtajā alā. Izplatīta etiopu baznīcas vidū.
Atrašana. Līdz 18.gs. zinātnieki uzskatīja, ka grāmata nav saglabājusies. Viņa bija pazīstama tikai pēc dažiem fragmentiem citos darbos. Pirmais, kas Eiropā atveda pilnu šīs grāmatas teksta etiopu variantu, bija skotu ceļotājs, pētnieks un masons Džeimss Brjūss – trīs eksemplāros. Starp viņa atvestajiem manuskriptiem trīs bija tādi, kas saturēja tekstus, kas šodien pazīstami kā „Pirmā Ēnoha grāmata” vai „Etiopu Ēnoha grāmata.” Viens no rokrakstiem, kas tagad glabājas Oksfordas Bodleānas bibliotēkā, satur tikai „Pirmo Ēnoha grāmatu.” Otrajā manuskriptā, kas glabājas turpat, aiz „Pirmās Ēnoha grāmatas” seko Jova grāmata, Pravieša Jesajas grāmata, Divpadsmit patriarhu novēlējums, Gudrību grāmata, Zālamana gudrību grāmata, Eklesiasts, Augstā Dziesma un Pravieša Daniēla grāmata. Trešais rokraksts ir otrā rokraksta saraksts.
Vēlāk grāmatas fragmenti ar iestarpinājumiem aramiešu valodā tika atrasti starp tā saucamajiem Nāves jūras rokrakstiem Kumranas Ceturtajā alā.
Autors. Tradicionāli autorību mēģina pierakstīt jūdu pravietim Ēnoham. Sitčins raksta, ka autors varētu būt bijis žīds no Aleksandrijas.
Vecums. Varētu būt sarakstīts dažus gadsimtus pirms kristietības ēras sākšanās, dažkārt par tās rašanās laiku tiek nosaukts II gs.pmē.
Žīdu tradīcija apgalvo, ka sarakstīta pirms Lielajiem plūdiem un Noāss to pašrocīgi ienesis šķirstā. Zinātnieki uzskatīja, ka sarakstīta III vai IV gs. Taču Kumranā atrastie fragmenti atbilst grāmatas 7.nodaļai, tātad tā bijusi pazīstama jau II gs. Eiropā pazīstama jau no XIX gs. Tomēr, ejot vēl tālāk, konstatē, ka šīs grāmatas saturs ir visai līdzīgs ar šumerologa V.Lamberta publicētās 5000 gadu vecās plāksnītes tekstu. Tādējādi ir iegūts apstiprinājums žīdu tradīcijai, ka grāmata tapusi vēl pirms Lielajiem Plūdiem.
Jāatzīmē, ka ir zināma līdzība ar šumeru „Mītu par Adapu” kā arī nostāstiem par šumeru septīto ķēniņu Enmeduranki.
Ēnoha grāmatas izsauc īpašu interesi paleovizītes teorijas piekritējos. Daudz to analizējis Ēriks Dēnikens. Galvenais grāmatas motīvs vijās ap 200 "debesu sargiem" jeb "kritušajiem eņģeļiem," kas dzīvo ar cilvēku meitām.
Pirmā Ēnoha grāmata. Sīki apraksta pravieša divus lidojumus debesīs no 17.-36.pantiem. No pirmā tas atgriezās, uzzinājis Debesu noslēpumus, tālākie panti līdz pat 71. ieskaitot vēsta dažādus stāstiņus - dievu sniegtās zinības. Tās jānodod tālāk dēliem,. 72.-82.pantos stāstīts par Saules un Mēness orbītām, debesu mehāniku un zvaigznēm. bet otrajā – lai uz visiem laikiem paliktu dievu mājoklī. Iegūtās zināšanas skāra astronomiju un kalendāra sastādīšanu.
Par galvenajiem tās avotiem kalpojuši reti rokraksti, kurus izveda no Abesīnijas 1772.gadā, un kuri bija pazīstami ar nosaukumu Etiopu Ēnoha grāmata (Pirmā Ēnoha grāmata). To spīdoši pārtulkojis Čārlzs Kenons.
Ēnoha noslēpumu grāmata glabājoties pie īpaši izglītotiem Austrumeiropas rabīniem.
Otrā Ēnoha grāmata. Saukta arī par "Slāvu Ēnoha grāmatu," kas ir tradicionālās Ēnoha grāmatas slāvu traktējums. Tā satur materiālus, kuri atrasti Krievijā, iespējams tie tulkoti no zudušiem grieķu oriģināliem.
Viens no pirmajiem, kas pieļāva, ka grāmatā atainots paleokontakts, 1965.gadā bija Ļeņingradas universitātes Filoloģijas katedras docents Zaicevs (Зайцев).
Trešā Ēnoha grāmata. Pierakstījis slavenais rabīns Išmaēls.
Saites.
Ēnohs.
Apokrifi.
