Apokrifi
Termins cēlies no grieķu vārda apokryphos – „slēpts,” "apslēpts,” „slepens,” „tāds, par ko nezina,” „grūti saprotams.”
Dažādos laikos un dažādu autoru rakstu avoti, kas gan pretendējuši uz "svēto rakstu" statusu, taču dažādu iemeslu dēļ tomēr nav tiem pieskaitīti. Sākotnēji šim vārdam nebija nievājošas nozīmes. Gnostiķu aprindās par apokrifiem dēvēja grāmatas, kuras bija pārlieku svētas, lai tās rādītu visiem. Tā kā baznīca savā laikā ļoti nopūlējās, lai apokrifu grāmatas iznīcinātu, tad tās saglabājušās stipri nepilnīgā veidā, daudzām no tām zināmi vairs tikai nosaukumi.
Pavisam zināmi 115 Vecās derības apokrifi.
Vecās Derības apokrifi. Neviena apokrifu grāmata nav uzrakstīta senžīdu valodā, bet gan ir grieķu valodā, izņemot vienu, kas sarakstīta latīniski. Daudzi no agrīnajiem baznīcas tēviem uzstājās pret apokrifiem – Origens, Atanāsijs un Jeruzālemes Kirils. Luters un protestanti atteicās šos papildinājumus pieņemt kā kanoniskos rakstus. Daudzi katoļu priesteri atteicās no apokrifiem reformācijas laikā. Romas Katoļu baznīca līdz pat 1546.gadam un Trentas koncila pieņemtajam rīcības plānam pret protestantismu nebija piešķīrusi apokrifiem kanona statusu.
Apokrifu saraksts (tālu no pilnības):
Ābrama apokrifs.
Ādama un Ievas grāmata.
Baruha apokalipse.
Baruha grāmata.
Bels un pūķis.
Divpadsmit patriarhu novēlējumi.
Sīraha gudrības grāmata.
Esteres grāmatas pielikums.
Ezdras grāmatas.
Ēnoha grāmatas.
Ījaba derība.
Jeremijas vēstule.
Jesajas mocekļa gaita.
Jesajas pacelšanās.
Judītes grāmata.
Jūdas, ceturtā Jēkaba un Lijas dēla, testaments.
Manases lūgšana.
Mozus aizmigšana.
Mozus debesu ceļojums.
Mozus uzņemšana debesīs.
Noāsa grāmata.
Makabeju grāmatas. I, II un III.
Prieka svētku grāmata.
Sibillas grāmatas.
Stāsts par Zuzannu.
Svēto gadu grāmata.
Svinību grāmata.
Tabitas grāmata.
Trīs žīdu bērnu dziesmas.
Zālamana gudrības grāmata.
Zālamana psalmi.
Zīraka gudrības grāmata.
Apokrifiskie teksti. Bez apokrifiskajām grāmatām par apokrifiskiem (nekanoniskiem) uzskata arī dažus fragmentus, ko satur kanoniskās grāmatas: 151.psalmu, Daniēla grāmatas XIII un XIV nodaļu, vairākus fragmentus no Ēsteres grāmatas. Pēc sava satura un rakstura Bībeles nekanoniskās grāmatas un fragmenti neatšķiras no kanoniskajiem tekstiem. Galvenais motīvs, kāpēc baznīca atteikusies uzņemt visus šos tekstus kanonā, ir tas, kato nav Vecās derības senžīdu oriģinālā, tie ir tikai Septuagintā un Vulgātā.
Apokrifiskās grāmatas un tekstus atzīst pareizticīgā bznīca un katoļu baznīca, tomēr tos neatzīst protestantu baznīcas.
No apokrifiskajām grāmatām jānošķir tādas, ko baznīca noteikti uzskata par viltotām un melīgām, un neuzņem nekādos. Pēc sava satura un rakstura arī tās maz atšķiras no kanoniskajiem tekstiem.
Saites.
Vecā derība.
Kristietība.
Kristīgie apokrifi.
