Noāss
Noāh – „atelpa” (senžīdu val.).
Vecās derības pravietis, Lielo plūdu pārdzīvotājs žīdu Plūdu stāstā.
Sinonīmi un analogi. Ziusudra - šumeriem, Uitnapišti – akādiešiem, Teokipaktli vai Tezpi – actekiem, Baisbabats – no „Mahābharātas,” Jims – persiešiem, Deikalions – grieķiem.
Radniecība. Tēvs Lamekss. Dzimis ar nevainīgu ieņemšanu no Debesu Dēla. Pravietis, kurš uzbūvēja šķirstu un pārdzīvoja Lielos plūdus.
Dēli: Sims, Hams un Jafets.
Dzīvesgājums. Dzimis 600 gadus pirms Lielajiem plūdiem. Dievs Ea brīdināja viņu par drīzajiem Plūdiem tikai 7 dienas iepriekš. Taču Noāss ar Dievu palīdzību paspēja uzbūvēt šķirstu, nodarvot to un savākt tajā ģimeni un dzīvniekus. Plūdi notika „Noāsa 600.-jā dzīves gadā, otrā mēneša 17.dienā.” Lietus lija 150 dienas, līdz ūdeņi kritās un šķirsts piestāja pie Ararata kalna „septītā mēneša 17.dienā.” Ūdens pakāpeniski kritās līdz „desmitā mēneša 1.dienā” parādījās kalnu virsotnes. Noāss gaidīja vēl 40 dienas, tad izlaida kraukli un balodi. Trešajā mēģinājumā balodis atgriezās ar olīvkoka zarīņu knābī. Vēl pēc kāda brīža, balodis jau neatgriezās. 601.gada otrā mēneša 27.dienā Plūdi beidzās. Pārbaudījums ilga gadu un 10 dienas.
--------------------------------------------------------------------------------------
Tad Noāss izgāja no Šķirsta otrā mēneša divdesmit septītajā dienā, un viņa dēli, viņa sieva un viņa vedeklas kopā ar viņu. Un aiz viņa no Šķirsta iznāca divi zīloņi, divi lauvas, divi nīlzirgi un vēl vesels lērums dažādu radību...
Un, kur gadījušies, kur ne - saskrēja vecajam Noāsam riņķī priecīgu bērneļu pulciņš un, plaukstas sizdami, sauca: "Cirks atbraucis! Cirks atbraucis!"
Noāss - Noass, Noahs (senžīdu noāh - "atelpa") žīdu un kristietības mitoloģijā pasaules Plūdu mīta galvenais varonis.
Noāsa līdzinieki citu tautu pasaules plūdu mītos. Noāss tipoloģiski un ģenētiski ir tuvs šumeru-akadiešumitoloģiskajiem varoņiem Ziusudram, Atrahasim un Utnapištimam. Vienīgi Noāss atšķirībā no viņiem pēc Plūdiem neiemantoja nemirstību.
Tāpat viņa analoģiju var uziet arī tālākās kultūrtautās: Teokipaktli vai Tezpi - actekiem, Baisbabats - varonis no "Mahābharatas," Jima - persiešiem un Deikalions - grieķiem.
Radniecība. Pēc Mozus pirmās grāmatas Noāss bija Lameha dēls, Metuzāla mazdēls, Ēnoha mazmazdēls.
Bībelē minēti ir arī Noāsa dēli: Sems (Sims), Hams un Jafets.
Slāvu Ēnoha grāmatā minēts Noāsa brālis Ners.
Noāsa dzimšana. Dzimis 600 gadu pirms Lielajiem plūdiem.
Kumranas tekstos, kas uzrakstīti II gs.pmē., un kurus 1947.gadā uzgāja kalnu nogāžu alās, ir atrodams pārsteidzošs stāsts par Noāsa dzimšanu. Noāsa neparastā dzimšana ir aprakstītā tā sauktajā „Lameha grāmatā.”
„Lameha grāmatā” stāstīts, ka Lamehs, Noāsa tēvs, kādu dienu atgriezies mājās pēc vairāk nekā deviņu mēnešu gara ceļojuma. Viņš bija dikti pārsteigts, mājās atrodot mazu zēnu, kas nekādā gadījumā nevarēja būt viņa dēls un kura ārējas pazīmes neiederējās viņa dzimtā. Saprotams, ka Lamehs sarīkoja īstu scēnu, kuras laikā viņš savai sievai Batenošai izteica visļaunākos pārmetumus un apgalvoja, ka šis bērns nav viņa radīts. Sieva gan taisnojās un zvērēja pie visa, kas viņai bija svēts, ka puika esot viņa, Lameha sēkla, ka viņa nav pārgulējusi ne ar zaldātu, ne svešinieku un nepavisam jau nu ne ar kādu „debesu dēlu”:
„Ak, mans kungs..., es tev zvēru..., ka no tevis bija šī sēkla, no tevis tas bija ieņemts, no tevis šis auglis, ne no kāda svešinieka vai sarga, vai debesu dēla...”
Lamehs neticēja tam, ko teica sieva un nekavējoties devās pie sava tēva Metuzāla pēc padoma. Metuzāls uzklausīja Lameha stāstu par svešo bērnu un šķietamo sievas neuzticību, ilgi pārdomāja dzirdēto, bet nenonāca ne pie kāda slēdziena. Viņš nolēma uzmeklēt gudro Ēnohu. Savādais puisēns, kurš mīklainā veidā uzradies tikumīgajā ģimenē, lika vecajam Metuzālam uzņemties tālā ceļa grūtības, jo viņam bija jāparūpējas par skaidrību šajā jautājumā. Runa bija par tikumīgās ģimenes reputāciju un godu. Un, ko gan domās cilvēki?
Ēnohs uzmanīgi noklausījās Metuzāla stāstu, par to, ka no nez no kurienes uzradies mazs zēns, kas mazāk izskatās pēc cilvēka, bet vairāk pēc debesu dēla, ka zēna acis, mati, āda, pilnīgi neviena pazīme neiederas viņu ģimenē.
Ēnohs laikam bija labi informēts par svešo būtņu biotehnoloģijām. Viņš nebija pārsteigts par dzirdēto. Ēnohs sūtījis Metuzālu uz mājām ar satraucošu ziņu, ka cilvēci uz zemes piemeklēšot bargs sods; viss dzīvais tikšot iznīdēts, jo tas esot netīrs un samaitāts. Bet svešais puisēns Lameham jāaudzina kā paša dēls, un jānosauc par Noāsu; mazais Noāss esot izredzēts būt par ciltstēvu visiem, tiem, kas pārdzīvos lielo pasaules tiesu. Ēnohs vēl pateica, ka tas „kungs” Lameha sievas klēpi ielicis sēklu.
Pārsteidzoši secinājumi izriet no šī ģimenes stāsta: jau Noāsa vecāki tika informēti par gaidāmajiem grēku plūdiem, un pat vectētiņš Metuzāls, kurš to uzzināja no paša Ēnoha. Pats galvenais šajā stāstā ir nepārprotamais norādījums uz debesu būtņu veikto mākslīgo apaugļošanu, kuras rezultātā Lameha sieva dzemdējusi Noāsu, kas pēc Kumranas tekstiem nemaz nebija Lameha dēls. Tas acīmredzot tika darīts ar gudru ziņu. No „Lameha grāmatas” izriet šāds secinājums: Elohims jau pirms Noasa dzimšanas bija pieņēmis lēmumu iznīcināt cilvēci pasaules plūdos, lai dotu vietu jaunam cilvēku dzimumam, kas sāksies ar Noasu. Tāpēc jau tika veikta šī manipulācija ar mākslīgo apaugļošanu.
Noāss Vecajā derībā raksturots kā pirmais žūpa pasaulē.
Grēku plūdi. 1.Mozus grāmatas 6.- 9.nodaļās ir izlasāms stāsts par grēku plūdiem. Šajās nodaļās vēstīts, ka Dievs, vērojot cilvēku rosīšanos, nolēma, ka cilvēce ir jāiznīcina, jo tā pārkāpa viņa likumus un bija aizmirsusi viņu. Tikai viens cilvēks vārdā Noāss dzīvoja saskaņā ar Dieva likumiem. Dievs (pēc šumeru-akadiešu analoģijas - Ea/Enki) viņu uzrunāja tikai 7 dienas iepriekš un pavēlēja viņam uzbūvēt lielu šķirstu, uzņemt tajā no visiem dzīvniekiem, no visām radībām pa pārim (1.Mozus grāmata, 6:13-19).
Plūdi notika „Noāsa 600.-jā dzīves gadā, otrā mēneša 17. dienā.” Kopumā tie ilga 150 dienas. Ūdens pārklāja visu zemi un kalnus. Visi cilvēki un dzīvnieki, kuriem neatradās vieta šķirstā, aizgāja bojā. Tikai tad grēku plūdi mitējās un ūdens līmenis sāka kristies (1. Mozus grāmata, 8:2-3). Noāsa šķirsts piestāja pie Ararata kalniem (1.Mozus grāmata, 8:4) 7.mēneša 17.dienā.
Ūdens pakāpeniski kritās līdz „desmitā mēneša 1.dienā” parādījās kalnu virsotnes. Noāss gaidīja vēl 40 dienas, tad izlaida kraukli un balodi. Trešajā mēģinājumā balodis atgriezās ar olīvkoka zarīņu knābī. Vēl pēc kāda brīža, balodis jau neatgriezās. 601.gada otrā mēneša 27.dienā Plūdi beidzās. Pārbaudījums ilga gadu un 10 dienas.
Noāss atstāja šķirstu kopā ar visām radībām. Viņš no akmeņiem uzcēla altāri un pateicībā dažus dzīvniekus un putnus upurēja Dievam. Dievam upuris bija tīkami un viņš noslēdza ar Noāsu pirmo derību, kuras zīme ir varavīksne; saskaņā ar šo derību Dievs apsolīja, ka neviena dzīva radība netiks iznīcināta ūdens plūdos, ja vien Noāss un viņa pēcteči ievēros vienu noteikumu - neēdis cilvēku gaļu un neizlies cilvēku asinis (1.Mozus grāmata, 9).
Pēc grēku plūdiem. Pēc plūdiem Noāss „sāka zemi kopt un vīnogulājus stādīt” (1. Mozus grāmata, 9:20). Reiz viņš, vīna piedzēries, gulēja kails savā teltī (1.Mozus grāmata, 9:21). Teltī nejauši ienāca Noāsa vidējais dēls Hams un redzēja tēvu pilnīgi kailu guļam diendusu, bet viņš neapsedza tēvu, kā pienāktos darīt. Tā vietā viņš uzmeklēja brāļus un pastāstīja viņiem par to, ko viņš redzējis ieejot teltī (1.Mozus grāmata, 9:22). Brāļi paņēmuši tēva virsvalku, uzmetuši to sev uz pleciem, atmuguriski iegāja teltī un neskatīdamies uzmeta to tēvam virsū, apsedzot viņa kailumu (1. Mozus grāmata, 9:23). Vēlāk Noāss, uzzinājis par šo negadījumu, nolādēja Hama dēlu Kānaānu, un svētīja Semu (Šemu) un Jafetu (1.Mozus grāmata, 9:24-27).
Noāss pēc grēku plūdiem nodzīvoja 350 gadus un viss viņa mūžs bija 950 gadi (1.Mozus grāmata, 9:28-29).
Noāss bija savienotājposms starp plūdos iznīcināto pirmscilvēci un pēcplūdu īsteno cilvēci, starp priekšvēsturi un vēsturi. No Noāsa un viņa dēliem cēlusies pašreizējā cilvēce - tā vēsta 1.Mozus grāmata.
Noāsa tēls sekundārajā ebreju mitogrāfijā. Talmūda hagadiskajā tradīcijā Noāss bija galvenokārt kultūrvaronis, kas izgudrojis arklu un aizsācis vīnkopību. Cita tradīcija lika uzsvaru uz Noāsa dievišķo izredzētību un vēstīja, ka ap jaundzimušo Noāsu spīdējusi gaisma. Pie tam Noāss esot brīdinājis cilvēkus par gaidāmajiem pasaules plūdiem, pat kavējies ar šķirsta būvi, lai dotu cilvēkiem laiku un iespēju nožēlot savus grēkus, un izglābties.
Noāss Korānā. Par Noāsu Korānā ir nostāsti - te viņš dēvēts par Nuhu.
