Dēcijs (249.–251.g.)
Latīniski - Gaius Messius Quintus Traianus Decius. Decijs Gajs Mesijs Kvints Trajāns.
Romas imperators no 249.līdz 251.gadam.
Dzīvesgājums. Romas imperators no 249.–251.gadam.
Viņš dzimis ~200 gadu Panonijā, vienā no Ilīrijas provincēm, šodien Serbijas rajonā.
249.gadā Donavas leģioni viņu pasludināja par imperatoru, un pie Veronas cīņā nogalināja iepriekšējo imperatoru Filipu Arābu.
Dēcijs un kristieši. Pēc imperatora Filipa Arāba nāves 249.gadā pie varas nāca imperators Dēcijs, un attieksme pret kristiešiem krasi pasliktinājās.
250.gadā Dēcijs veica pirmo vispārējo kristiešu vajāšanu impērijā. Dēcijs īstenoja plašākas akcijas pret kristiešiem, galvenokārt vēršoties pret Baznīcas vadītājiem.
250.gada janvārī jaunais imperators pavēlēja kristiešu kopienu vadītājiem izrādīt goddevību Romai ar romiešu dievēkļu godināšanu. Liela daļa atteicās to darīt, un viņu vidū bija arī Romas bīskaps Fābijs.
Par nepaklausību 250.gada 20.janvārī Fābijam ar zobenu nocirta galvu.
Cīnījās pret gotiem, kas bija iebrukuši Trāķijā un Maķedonijā.
251.gadā krita kaujā pret gotiem pie Abritas, Lejasmēzijā.
Dēcijs un Sv.Kristofors. Saskaņā ar kristīgo mitoloģiju Kristofors miris mocekļa nāvē ap 250.gadu Līķijā (Mazāzija) imperatora Dēcija Trajāna (201.-251.g.) valdīšanas laikā. Imperators pirms nāves esot mēģinājis piespiest viņu atteikties no Kristus un upurēt romiešu dieviem. Kristofors atteicies un tad pēc imperatora gribas moceklis ievietots nokaitētā vara kastē. Tomēr Kristofors izdzīvojis - saniknotais imperators licis tam nocirst galvu.
Dēcijs un septiņi gulētāji. Saskaņā ar kādu leģendu imperators Dēcijs, licis ap 250.gadu iemūrēt alā septiņus kristiešus, kad 478.gadu alu atvēruši, tie esot pamodušies.
Avoti.
250.gada edikts, kura teksts līdz mūsdienām nav nonācis.