Filips Arābs (244.-249.g.)
Marks Jūlijs Pāvils.
Marcus Iulius Philippus Arabs.
Romas imperators no 244. līdz 249.gadam.
Radniecība. Cēlies no Bostras (Akmeņainā Arābija).
/Portrait_of_Philip_the_Arab__Saint-Petersburg_The_State_Hermitage_Museum_cropped.jpg "Filipa Arāba marmora biste. III gs. vidus, Pēterpils Ermitāža")
Dzīvesgājums. Būdams romiešu armijas karavadonis, viņš no imperatora Jordāna III saņēma prefekta pretorija amatu, kā arī pasludināšanu par līdzvaldītāju.
244.gadā nogalināja Jordānu III karagājiena laikā pret Persiju, un kļuva par imperatoru (viņu pasludināja sīriešu leģioni).
Viņa valdīšanas laikā romieši atraidīja persiešu un gotu uzbrukumus.
248.gada 6.aprīlī krāšņi atzīmēja Romas tūkstošgadi.
Gāja bojā 249.gadā pie Veronas cīņā ar sadumpojušiem Donavas leģioniem, kas bija pasludinājuši par imperatoru Dēciju.
Filips Arābs un kristieši. Viņa darbības laikā gandrīz pilnīgi tika pārtrauktas kristiešu vajāšanas, jo Romas bīskapam Fābijam bija labas attiecības ar imperatora Filipa I Arāba galmu. Nostāsts vēsta, ka, pateicoties Fābijam, virs kristiešu mocekļu kapiem tika uzceltas baznīcas.
Aplūkojamie objekti.
Kapene Maltepes kurgānā. Bulgārijā, laikam Plovdivas tuvumā. Pašreiz to pēta bulgāru arheologi, ir pamats uzskatīt, ka te apglabāts Filips Arābs.
