Aliens

Ziemeļsudānā atklāta nekropole ar 35 piramīdām

Franču arheoloģiskā misija Sudānā, apkopojot 2009.-2012.gadu pētījumu rezultātus, paziņojusi par vismaz 35 nelielu piramīdu atklāšanu Sedeingas senvietā pie Nīlas valsts ziemeļos. Jaunatklāto piramīdu vecumu pētnieki lēš uz aptuveni 2000 gadiem, tās saistot ar trešo (merojiešu) Kušas valsti, kas, ar galvaspilsētu Merojā, pastāvēja no aptuveni 300.g.pmē. līdz mūsu ēras 350.gadam.

Skatīt Melnās Āfrikas civilizācijas un kultūras lielākā kartē

{groups:Abonents}Līdz šim Kušā piramīdas bija zināmas tikai četrās vietās - El-Kurrā, Jebel-Barkalā, Nuri un Merojā. Visas šīs vietas ir pazīstamas kā valdnieku kapenes. Sedeingas piramīdas, no kurām šodien atlikušas tikai pamatnes, izmēros nav bijušas īpaši izcilas - sānu malas garums lielākajām, kā vairumam šo būvju Kušas valstī, nepārsniedz 7 metrus. Piramīdas izvietotas cieši viena pie otras, nepilnu kvadrātkilometru lielā platībā, bet starp tām atrodas apbedījumi, kuru vairums izlaupīti jau senatnē.

Preses relīzes formātā izplatītajā informācijā diemžēl nav pateikts, vai apbedījumi konstatēti arī pašās piramīdās. Ja arī tie nav saglabājušies līdz mūsdienām, kas ir vairāk nekā saprotams, ņemot vērā, ka senvieta atrodas karavānu ceļa malā, tad senatnē mirušos visdrīzāk tur ievietoja. Par to liecina arī pētnieku piezīme, ka mazākā Sedeingas piramīdveida konstrukcija, kuras sānu mala ir tikai 75cm gara, iespējams veidota bērna apbedījumam.

Iekļāva savas tradīcijas

Otrās un trešās kušītu valsts kultūra, tai skaitā reliģija un apbedījumu vietu arhitektoniskās formas lielā mērā veidojās Ēģiptes ietekmē. Jāatzīmē gan, ka pirmo Kušas piramīdu būvniecības laikā ēģiptieši tās bija pārstājuši celt jau pirms vairāk nekā 500 gadiem. Tomēr pārņemšana nenotika pilnībā kopējot savu izcilo ziemeļu kaimiņu paraugus, bet tos pielāgojot vietējām tradīcijām. Tā, daļai Sedeingas piramīdu pamatnes četrstūra vidū atrodas apļveida konstrukcija, kuru ar stūriem savieno četras sienas. Konstrukcija visdrīzāk bijusi kupolveida un, iekļauta pabeigtā piramīdā, pēc arheologu vērtējuma, tai nav devusi ne papildu stiprību ne arī kādu vizuālu efektu. Citām piramīdām, kā var redzēt Sedeingas aerofoto uzņēmumā, iekšpusē atradušās tikai divas, viena otru taisnā leņķi krusteniski pārdalošas sienas, bez apaļās konstrukcijas.

Ārpus Sedeingas šāda piramīda senās Nūbijas zemē esot zināma tikai vēl vienā vietā. Vadoties pēc zināmas līdzības ar nūbiešu uzkalniņkapiem, kuru virszemes daļu veido no akmeņiem sakrauta apaļa siena, zinātnieki secina, ka Sedeingas piramīdu cēlāji, pārņemot šo apbedījumu būvju veidu, tajā strukturāli iekļāvuši iepriekš izmantotās kapu konstrukcijas. Sedeingas piramīdas, domājams, tāpat kā citviet Kušas valstī, bijušas ar krietni stāvākām sienām nekā Ēģiptē. Ja Ēģiptes piramīdu slīpnes pacēlās 40 līdz 45 grādu leņķī, tad kušītu celtās, kā to labi var redzēt, piemēram Merojā, parasti bija būvētas vidēji 70 grādu (variācijās no 65 līdz 77 grādiem) slīpumā. Piramīdu virsotnes Kušā tika rotātas vai nu ar akmens putnu vai Saules un lotosa ziedu atveidojošām figūrām.

Veltījums vecmāmiņai

Starp izrakumos iegūtajiem priekšmetiem kā vienu no interesantākajiem pētnieki min pie kādas piramīdas atrasto plāksni - ziedojumu galdiņu, kurā iegriezti, domājams, dievietes Izīdas un dieva Anubisa atveidi, kā arī uzraksts izmirušajā merojiešu valodā. Uzraksts veltīts sievietei, kas nosaukta par "Aba-la," ko varot tulkot kā mīļvārdiņu "vecmāmiņas" apzīmēšanai. Teksta tulkojums skan:

O Izīda! O Ozīriss!
Tā ir Aba-la.
Dodiet viņai dzert ūdeni;
Dodiet viņai maizi;
Lai viņa vienmēr saņem labu ēdienu.

Attēli: Franču arheoloģiskās misijas Sudānā publicitātes foto.

Avots:
http://rt.com/art-and-culture/news/ancient-pyramids-discovered-sudan-707/