Ziemeļitālijā atklāta zem katoļu baznīcas grīdas apslēpta pagāniska mozaīka
- Detaļas
- Publicēts 18 Marts 2016
- Autors Aliens.lv
- 3784 skatījumi
Discovery news ziņo par priekškristīgā laika mozaīkas grīdas ar pagānisku dievību un simbolu atveidiem atklājumu Ziemeļitālijas Reggio Emilia pilsētas katedrālē.
13 kvadrātmetru plašo grīdu arheologi uzgāja aptuveni 4 metrus zem zemes līmeņa, veicot izpētes darbus baznīcas katakombās.
"Mozaīkas bruģējuma izmēri un dizains ļauj spriest, ka tā bijusi kādas lielas telpas grīda. Mēs domājam, ka šeit atradās kāda bagāta romieša rezidence," Discovery žurnālistam pastāstīja izrakumu vadītāja Renata Kurina (Renata Curina).
Mozaīkas grīdas atklāšana baznīcas pamatos nav nekas īpašs, līdzīgu praksi, kad jaunas celtnes tika būvētas tieši virsū vecajām, mēs varam novērot daudzviet Reggio Emilia senākās apbūves slāņos, teica Kurina. Īpaši ir tieši atrastie attēli, kuros redzam ģeometriskas formas rotājošos rakstus, mazu dejotāju, dzīvnieku un putnu atveidus, dažādus simbolus un, pašu intriģējošāko, - trīs lielas mitoloģiska rakstura cilvēku figūras.
Redzamās ainas nelīdzinās mākslas vēsturē pazīstamajiem Romas impērijas vēlā posma gleznojumu sižetiem un zinātniece pagaidām nevar pateikt, ko tās nozīmē. Vienā vērojams kails vīrietis, kas krīt kādas pretī pastieptās rokās, otrā attēlotas divu kailu cilvēku - vīrieša un sievietes figūras. Sieviete tur tikko noķertu zivi, bet vīrietim rokā divas dzīvas pīles.
Trešajā ainā attēlotajam kailajam vīrietim galvu rotā efeju vainags. Labajā rokā viņš tur lotosa ziedu, bet kreisajā senās Romas savulaik varenākās priesteru kārtas - auguru - amata zizli ar spirālē savīto galu. Auguri bija pareģi, kas centās izzināt dievu gribu, vērojot dažādas dabas zīmes un zīlējot dzīvnieku iekšās.
Savukārt efeju vainags un lotosa zieds liecina par saistību ar kādām sinkrētiskām ar Tuvo Austrumu cilmes reliģiskajām praksēm, ar kurām visdrīzāk nodarbojās kādreizējais villas īpašnieks.
Pēc Reggio Emilia arheoloģijas mantojuma pārziņa Luidži Malnati teiktā, līdzīgas pagāniskas ainas nevar būt vēlākas par IV gs. beigām, kad imperators Teodosijs I 380.gadā izsludināja kristietību par Romas valsts reliģiju, bet 391.-392.gados izdeva virkni dekrētu, kas aizliedza pagānisko kultu kopšanu visā impērijas teritorijā.
"Šī ir viena no nozīmīgākajām un interesantākajām mozaīkām Ziemeļitālijā," Malnati vērtē. "Tā izceļas ar izmēriem, sižetu un smalko darinājuma tehniku."
Pēc pilnas izpētes un restaurācijas interesenti mozaīku varēs aplūkot vietējā muzeja ekspozīcijā.
Avots: Discovery news
Publikācijas datums: 2009.gada februāris.
