Aliens

'Ziloņa kaps' Karmonā, Spānijā, iespējams, bijis Mitras templis

Karmonā, Seviļjā atrodas Romiešu nekropole, kur citu celtņu vidū izceļas par Ziloņa kapu nodēvēta būve. Jauns spāņu zinātnieku pētījums, vadoties pēc struktūras formas un loga, pa kuru ekvinokcijās iespīd Saules stari, atklāj, ka celtne sākotnēji, iespējams, tikusi būvēta kā Romas impērijā populārās reliģijas - mitraisma - templis. Papildu ticamību šai versijai piešķir Vērša un Skorpiona zvaigznāju novietojums pie debesīm saulstāvjos.

Skatīt Eiropas civilizācijas un kultūras lielākā kartē

Romiešu perioda nekropole Karmonā pastāvējusi no I gs.pmē. līdz mūsu ēras II gadsimtam. Celtne par "Ziloņa kapu" nodēvēta pēc dzīvnieka statujas, kas atrasta pie tās ieejas. Par būves sākotnējo mērķi laika gaitā izvirzītas dažādas hipotēzes. Jaunākā no tām tapusi izdevuma "Archivo Español de Arqueología" nesen publicētā Pablo de Olavīda universitātes pētījuma rezultātā un pierāda, ka būve celta nevis kā apbedījumu vieta, bet, kā Romas impērijā plašu izplatību guvušās indoāriešu dievības - Mitras - mistēriju templis.

Pētnieki noteica, ka Ziloņa kaps būvēts četros piegājienos, līdz ar pārbūvi celtnei mainot arī funkcionalitāti. "Vēlākos posmos tas ticis izmantots apbedījumiem, taču konstrukcijas forma un arheoastronomiskā analīze liecina, ka būve sākotnēji projektēta kā Mitras templis," stāsta viena no pētījuma autoriem Imakulada Karasko.

Karasko, kopā ar savu kolēģi Aleksandro Himenesu īpaši pievērsās Ziloņa kapa galvenās telpas loga izpētei. Jau agrākajos pētījumos bija izteikts viedoklis, ka šis, būvniecības pirmajā posmā izveidotais atvērums primāri kalpojis nevis telpas apgaismošanai, bet tam bijusi simboliska nozīme.

Zinātnieki noskaidroja, ka loga novietojums ir tāds, lai Saule pavasara un rudens vienādībās trīs stundas pēc lēkta apspīdētu telpas centru. Viņi ir pārliecināti, ka šajā brīdī tika izgaismota tur senāk atradusies tauroktonija - statuja vai bareljefs, kas atveido bulli nokaujošo Mitru - mitraisma galveno simbolu, ko teoloģiski un liturģiski var pielīdzināt kristiešu krucifiksam ar pienagloto Ješua.

Ziemas un vasaras saulgriežos, savukārt, Saule pa šo logu apspīdēja ziemeļu un, atbilstoši, dienvidu sienu.

Zīmīgs ir arī zvaigznāju stāvoklis ekvinokcijās. Kad mūsu ēras II gadsimtā pavasara vienādību rītā Saule iespīdēja pa Ziloņa kapa logu, pie austrumu pamales uzlēca Vērša zvaigznājs, bet rietumos nogrima Skorpions. Rudens vienādībās šī secība ir pretēja.

Vērša un Skorpiona zvaigznājiem, līdzīgi kā citiem astrāliem elementiem, mitraisma simbolikā bija liela nozīme. Vērsi, kā jau minēts augstāk, Mitra nogalina tauroktonijā un šajā aktā nereti tiek attēlots arī skorpions, kas dzeļ vērša sēkliniekos.

Papildu tam, kā norāda raksta autori, sekundāra nozīme varēja būt arī Mēnesim, kas aptuveni saulstāvju laikā, būdams pilnajā fāzē, varēja naktīs apspīdēt Mitras tēla seju.

Ne tikai logs, bet arī pārējās, pirmajā posmā uzceltās Ziloņa kapa arhitektoniskās iezīmes atgādina citus Mitras tempļus. Kā pastāstīja Karasko, tā ir "trīs telpās sadalīta pazemes struktūra ar altāri, ko apspīd pa jumta logu ienākošā gaisma. Īpaši nozīmīga ir arī strūklaka, kas parasti sastopama Mitras tempļos."

Tālākajās trijās pārbūvēs celtne ir tikusi pielāgota apbedījumu vajadzībām - vispirms tajā izbūvēta kapa kamera, bet vēl vēlāk nojaukts jumts, izveidojot atvērtu pagalmu. Visbeidzot, radusies brīvā telpa aizpildīta ar gruvešiem un zemi, kur arī ierakti apbedījumi.

Lai gan daži zinātnieki izteikuši šaubas par Mitras mistēriju tempļa atrašanos nekropolē, kas nav parasta vieta svētnīcas izveidei, pētījuma autori tam nepiekrīt, norādot, ka arī, piemēram Sutri pilsētā Itālijā Mitras templis atrodas pilsētas pievārtē. Karmonas nekropole, viņi saka, ir bijusi daudzfunkcionāla teritorija Kadisas-Romas lielceļa malā, netālu no amfiteātra un cirka.

Augšējais attēls: Labajā pusē ieejas durvis templī un logs, pa kuru iespīdēja Saules un Mēness gaisma. Kreisajā pusē - Ziloņa kapa pagalma kopskats. Pablo de Olavīda universitātes publicitātes foto.

Avots:
A. Jiménez, I. Carrasco. “The tomb of the Elephant at the Roman Necropolis of carmona. A necessary review through the Building Archaeology and Archaeostromy” Archivo español de arqueología. DOI: 10.3989/aespa.085.012.007  

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.