Aliens

Golems. Anestēzija

Kāds Krievijas Anesteziologs (nejaukt ar mūsu priekšā sēdošo Anesteziologu) ir uzskaitījis pazīmes, pēc kurām var atšķirt viltus zinātni no īstās.
Kad rūc anesteziologi, mūzas klusē. Iestrādes Anesteziologam ir: Padomijā viltus zinātnes bija kibernētika un ģenētika. Tāpēc abas vēl šodien Krievijā atpaliek.

Bezmaz par viltus zinātni kļuva arī atomfizika – pēckara Pasaules kodollīdzsvars varēja gadīties pavisam asimetrisks.

Pēc Anesteziologa: viena no viltus zinātnēm ir tā, kas lieto terminu „ViĻŅU KODS.”

Šīs viltus zinātnes pārstāvis Garjajevs apgalvo, ka DNS iekodētās informācijas daudzums, tā, kā to izprot īstā zinātne, - ir pilnīgi nepietiekams, lai kodētu pat vienas šūnas telpisko struktūru. DNS kodē tikai aminoskābju rindas kārtību olbaltumvielās. Kas kodē telpisko formu un cukurus, taukus un organiskās skābes, nav zināms.

Ko mums māca skolā, ko mums māca tur? – dziedāja Pits Sigers.

Skolā mācīja: Viens gēns – viena aminoskābe.

Lasu „Zinātnes Vēstnesis.” Elmārs Grēns, galvenais īstās zinātnes Latvijas ģenētiķis:

Klasiskā tēze: viens gēns – viena aminoskābe nav pareiza. Viens gēns var kodēt vairākus dažādus proteīnus. (Kaķis: kas tādā gadījumā nosaka izvēli?)

Gēni nav monolīti, tie sadalījušies un atrodas dažādās DNS vietās. (Kaķis: kas tādā gadījumā saskaņo to darbību?)

Viens gēns kodē vairākus proteīnus. Vairāki gēni var kodēt vienu proteīnu. (Kaķis: vai tikai Grēns nav nokļuvis viltus zinātnes valgos?)

Transpozoni – gēnu daļas, kas dreifē. (Kaķis: vai dreifē, kā pašām patīk, radot satiksmi? Viltus zinātne apgalvo, ka dreifu komandē viļņu lauks.)

Grēns: Proteīnu komandējošo cilvēka gēnu skaits praktiski ir vienāds ar peles gēnu skaitu. Nav tik svarīgs gēnu skaits, kā to organizācija genomā. Kas ir atšķirīgs organizācijas ziņā, nav zināms. (Kaķis: viltus zinātne apgalvo, ka koordināciju veic viļņu lauks. Ja īstajai zinātnei nekas labāks nav zināms, kaķis iztiks ar to pašu viltus zinātnes peli. Vismaz kaut kas.)

Īstā zinātne uzskatīja, ka kodonā (vārdā) visas bāzes (burti) ir piekaltas savām vietām. Tikai tā DNS var nodot precīzu komandu aminoskābes veidošanai.

Frensiss Kriks (jā, jā – tas pats slavenais, DNS dubultspirāles atklājējs) ir atklājis arī tā saucamo voblēšanu (wobble – angl. – "grīļošanās"). Viens no trim kodona burtiem var būt aizvietots ar kādu citu. Kā tādā gadījumā transporta RNS izvēlas pareizo kodonu no sinonīmiem, īstā zinātne izskaidrot nespēj.

Viltus zinātne ir atklājusi mikroskopā redzamus solitonu viļņus, kuri pārvietojas gar DNS spirāli, nolasot „teikuma” kontekstu, tāpat kā izvēlas vienu no sinonīmiem lingvistiskajā valodā – pēc konteksta.

Vēl vairāk: hipotēzes līmenī viltus zinātne apgalvo, ka visa organisma telpiskais konteksts tiek nolasīts no Universa elektromagnētiskajām matricēm.
Garjajevs šos laukus sauc par Radītāja kodu, Šipovs – par Dabas kodu. To nu viņiem nevajadzēja darīt – tagad Anesteziologs nebeigs rūkt, kamēr Rietumi atkal apsteigs Krieviju par divdesmit gadiem.

Pirmo reizi publicēts 11.05.2009 Aliens.lv iepriekšējā versijā.