Aliens

Golems. Simetrijas likumi nosaka dabas likumus?

Vai tas var būt vai tas var būt? Skolā mācīja, ka visu nosaka dabas likumi.

Mācīja gan. Kas visu mūžu nemācās, tā arī domā. Ja vispār domā.

Katrs asteroīds debesīs atkuļas nejauši – saskaņā ar gravitācijas likumiem. Var aprēķināt orbītu, apriņķošanas periodu, laiku, kad parādīsies atkal. Pēc dabas likumiem. Bet ir jumta likums: viņa parādīšanās biežums būs atkarīgs no viņa izmēriem. Un tas nav nekā saistīts ne ar gravitāciju, ne orbītas formu ne kādu citu dabas likumu. Maza izmēra asteroīdi parādīsies daudz biežāk, kā milzeņi – to nosaka simetrijas likumi.

KALIBRĒŠANAS SIMETRIJA

Kalibrēto lauku ģeometrijā citādi tiek traktēts „notikums." Tas vairs nav punkts telplaika koordinātu sistēmā, bet vesels „lauks." Visus četrus spēka laukus:
  - vājās mijiedarbības (starp elementārdaļiņām);
  - stiprās mijiedarbības (atoma kodolā); 
  - elektromagnētisko lauku un
  - gravitāciju
apvieno kalibrēšanas simetrija. Kalibrēšna ir MĒROGA SASKAŅOTAS IZMAIŅAS visos četros spēka laukos. Mainoties mērogiem vienā, tas pats notiek arī otrā. To cilvēka acs neuztver. Mazākais lielums – Planka garums (10 mīnus 33 pakāpē cm) ir nesamērojams ar cilvēka uztveres spējām. Pie kalibrētajām pārvērtībām fizikas likumi nemainās – mainās „notikuma" mērogi.
Bileams neredzēja eņģeli stāvam uz ceļa ar kailu zobenu rokā. "Tad tas Kungs atvēra Bileamam acis, un viņš tā Kunga eņģeli ieraudzīja...” (4.Mozus 22:31). Kas notika? Notika izmaiņas kalibrētajos laukos?

Sakarā ar informācijas pārnešanu ir svarīgs Elektriskā lādiņa nezūdamības likums. Informācija var tikt pārnesta tāpēc, ka elektromagnētiskajam laukam, pateicoties kalibrēšanas simetrijai, ir spēja sadarboties ar elementārdaļiņām.

SIMETRIJAS LIKUMI BIOLOĢIJĀ 

Katra augu suga attīstās pēc saviem, ģenētiski noteiktiem dabas likumiem.

Bet pāri šiem dabas likumiem klājas simetrijas jumta likums, kas liek līdzīgi attīsties ģenētiski dažādām sugām.

Augu pasaulē to pirmais bija pamanījis krievu akadēmiķis Vavilovs. VAVILOVA HOMOLOĢISKĀS RINDAS. Vavilova homoloģisko rindu likums: Dažādas augu sugas attīstās līdzīgi. To nenosaka gēni, jo gēni katrai sugai atšķirīgi. To nosaka kosmiskais dizains – simetrijas „jumta likums." Grieķim tās varbūt saucas Platona idejas. Kristietim - Radītāja plāns. Antinobelam (Antiņam) – metaatraktors, kura nesējs ir enerģētiskās spraugas elektromagnētiskajā laukā. Iespējams, metaatraktors saistīts ar laiku, kurā katrs gēns iesaistās darbā. Bet varbūt tas saistīts ar OLBALTUMVIELAS pavediena FORMU, kuru tieši nosaka enerģētiskā sprauga.

Vavilova homoloģisko rindu likumu izmanto augkopībā: zinot viena auga attīstības ceļu var paredzēt citas sugas, bet homoloģiski radniecīga auga attīstību.

Ka organismi neattīstās pateicoties haotiskām mutācijām, kā to lej šodienas darvinisti, bet gan pēc noteiktām likumsakarībām, to jau bija nojautis pats Darvins:
„Kāpēc visa daba nav haotiska, bet ir skaidri atšķiramas sugas, kā mēs to redzam? Ģeoloģiskie pētījumi nesniedz šai teorijai nepieciešamo detalizēto pāreju no senākām līdz mūsdienās dzīvojošām sugām, un tas ir uzskatāms arguments pret šo teoriju. (Č.Darvins. "Sugu izcelšanās")

Sugu ārējo līdzību nenosaka genoms – tas sugas šķir.

Līdzību nosaka Radītāja plāns – kosmiskais dizains.

NOMOĢENĒZES TEORIJA. Kontraversāla darvinismam.

Ļevs Bergs, monogrāfija „Nomoģenēze."

Sugas neattīstās nejaušu mutāciju rezultātā.

Ja katra atsevišķa mutācija arī notiek, no pavirša novērotāja viedokļa - nejauši, tad kopīgais mutāciju masīvs uzrāda noteiktas likumsakarības." Kāpēc visa daba nav haotiska? – vaicāja Darvins. Nav tāpēc, ka pār vienkāršākajiem dabas likumiem valda simetrijas likumi.

Pēc Berga: visi mutāciju tipi – gēnu, hromosomu, genomu – dzelžaini iekļaujas ierobežotā mutāciju veidu skaitā: ir septiņi mutāciju tipi.

Darvinismā : Visi organismi cēlušies no vienas vai nedaudzām formām.
Nomoģenēzē : Kopš pirmsākumiem eksistē daudzas formas.
Darvinismā : Attīstījušies tikai diverģenti .
Nomoģenēzē : Gan diverģenti, gan konverģenti.
Darvinismā: Attīstījās lēnu, ilgstošu, vienmērīgu izmaiņu ceļā.
Nomoģenēzē: Attīstījās lēcieniem, kataklizmām (asteroīdi, plūdi, apstarojums).
Darvinismā: Attīstību nosaka masa haotisku variāciju, kuras vērstas dažādos virzienos.
Nomoģenēzē: Variāciju skaits ierobežots, tās ierobežo likums (Nomos – grieķ. – likums ). Tās vērstas noteiktā virzienā.
Darvinismā: Cīņa par eksistenci un dabīgā izlase attīsta jaunas sugas.
Nomoģenēzē: Cīņa par eksistenci un dabīgā izlase ir konservatīvi faktori – atlasot vājākos, nostiprina sugu. Jauni gēni, ejot bojā vājākajiem, nerodas.
Darvinisms: Sugas, pateicoties diverģencei, cieši saistītas viena ar otru.
Nomoģenēze: Sugas strikti nošķirtas. Tās šķir genotips.
Darvinisms: Attīstās jaunas pazīmes (mikroevolūcija), kas ar laiku rada jaunas sugas (makroevolūcija).
Nomoģenēze : Mikroevolūcija notiek tikai sugas robežās – pasugas - dzīvniekiem, šķirnes - augiem. Jaunas sugas nerodas. Sugu nosaka genotips kopumā. Mutācijas atsevišķos gēnos jaunu sugu nerada.

SIMETRIJA MITOLOĢIJĀ. Muļķība vai intuitīva gudrība?

Labā ir dzīvības puse, pa kreisi ceļš uz elli. Tā vienmēr ir uzskatījusi tautas gudrība vai muļķība.

Turpretīm fizikas un matemātikas gudrīši vēl nesen uzskatīja, ka abas puses vienvērtīgas. Laiki mainās, vienīgi tikumi paliek? 1957.gadā Lī un Jangs pierādīja, ka labā un kreisā puses atšķiras gan (Nobeļa prēmija). Nu maisam gals vaļā.

Šodienas fizikā:

Labā no kreisās atšķiras pēc P (spoguļsimetrija).
Atšķiras pēc C (daļiņa – antidaļiņa) simetrijas.
Atšķiras kombinētā PC simetrija.
Par laika T simetriju nav zināms. Ir hipotēzes, ka Visums sarauties varētu savādāk, kā izplešas.
F.Džeps: Dzīvības rašanās brīdī darbojās kādi spēki, kuru darbības virziens bija tāds, it kā tos vadītu domājošs operators.
Luijs Pastērs: dzīvais rodas tikai no dzīvā.
Grāmata: ...es dzīvoju, un jums būs dzīvot ... (Jāņa ēv.14:19).

KREISAIS CILVĒKS?

Aminoskābes, nukleīnskābes, olbaltumvielas ir kreisās. Cilvēks ir gandrīz kreisais, tikai cukuri ir labējie. Kāpēc tā? Ja būtu bijis kāds fizikāls aģents (kreisās telpas apgabals, kreisi polarizēta gaisma) tad arī cukuriem jābūt kreisiem.

Antinobela (latviski – Antiņa) hipotēze: iesākumā viss cilvēks bija labējais, ar visām pastalām brīvajā paradīzē.

Tad cilvēks tika pie vīrusa un kārtīgi saēdās. Garšīgs velns. Vīruss iemontēja savus DNS fragmentus cilvēka DNS (transdukcija). Tā vīrusi dara vēl šodien, kad tiek klāt. Varbūt visi 97% DNS, kas cilvēkam neko nekodē, ir vīrusa materiāls. Kodē tikai 3% DNS – tāds lietderības koeficients būtu niecīgs pat vēršu vilktai tvaika lokomotīvei.

Vai tik cilvēks nav zaudējis lielāko daļu savas suverenitātes - it kā būtu iestājies Eiropas Savienībā? Nekodējošajā DNS gan regulāri atkārtojas vieni un tie paši fragmenti. Tieši tāpat tie atkārtojas arī vīrusos. Varbūt tas ir kāds vīrusiem vien saprotams kods? Katrā ziņā tas velk uz to, ka nekodējošā DNS (INTRONS) ir vīrusu izcelsmes materiāls.

Bet kāpēc cukuri nav kļuvuši kreisie? Vienkārši: cukuri ir suverēni, to veidošanos nekāds DNS nenosaka.

Kirī princips: Lai veidotos molekulārā asimetrija, nepieciešams kāds asimetrisks aģents.

Iesākumā tāds aģents varēja būt labējā - kreisā asimetrija elementārdaļiņu laukos.

Spoguļattēla apvērsums cilvēka DNS – vīrusa darbs?

Golems: Antinobelam viegli runāt – viņa atbildība ir tikpat kā politiskā atbildība.

PAŠLĪDZĪBA. Katrs zaglis sper mobilo telefonu, automašīnu vai Parukšu banku, kā viņam pašam šķiet, savu personīgu, neatkarīgu motīvu dēļ. Un tomēr jau iepriekš var zināt, ka nozagto telefonu būs daudz vairāk, kā nozagtu Pareksa banku. Darbojas simetrijas likums, un tas darbojas vienmēr un visur.

To pamanīja amerikānis Zipfs, salīdzinot mazu, lielu un vēl lielāku pilsētu skaitu. Lai gan cilvēki apmetas ciematos, pilsētiņās un pilsētās pilnīgi nesaskaņotu iemeslu dēļ, tomēr visā valstī, jebkurā pavalstī sīko pilsētiņu skaits būs daudz lielāks, kā lielo pilsētu skaits. ZIPFA LIKUMS: mazu, vidēji lielu un ļoti lielu pilsētu skaita attiecības veido matemātisku proporciju. Attiecinot uz plašāku parādību grupu to sauc par PAKĀPJU FUNKCIJU LIKUMU. Pakāpju funkciju likumam pakļaujas: Gliemeža mājiņas spirāles zari.

Mazi, lieli un devītais vilnis jūrā.
Galaktiku spirāļu savērpums .
Ņutona gravitācijas likums – mēroga pašlīdzība.
Kulona likums – arī mēroga pašlīdzība.
Matērijas sadalījums Visuma attīstības agrīnajās un vēlīnajās fāzēs.
Zibens šautru dalīšanās zaros – mēroga pašlīdzība.
Tas pats attiecībā uz koku zariem, lapu stiegrojumu, koku saknēm utt.
Cilvēku un dzīvnieku audos: Asinsvadu zarojums
Bronhu tīkls
Nervu šūnas izaugumi – mēroga pašlīdzība .
Pašlīdzība ir pat laikā: sirds ritma neregularitātes veselam cilvēkam atkārtojas ik pēc 3 – 30 – 300 minūtēm.

Pakāpju funkciju likumam pakļaujas:

Mazu, vidēji lielu un ļoti lielu meteorītu skaits.
Mazu, vidēju un lielu laimestu skaits.
Mazu, vidēju un lielu nelaimju un katastrofu skaits.
Mazu, vidēju un lielu nogruvumu un zemestrīču skaits.

Ciktāl var ticēt paleontologiem, pakāpju funkciju likumam pakļaujas arī sugu vēsturiskās izcelšanās biežums attiecībā pret to sarežģītības pakāpi.

Tāda pati attiecība ir arī starp indivīdu skaitu sugā, atkarībā no viņu izmēriem: baktēriju ir nenosakāms daudzums, kukaiņu būs daudz mazāk, bet lielos dzīvniekus jau var mēģināt saskaitīt.

Ar visu augšminēto Antinobels laikam stūrē uz to, ka redzamās lietas nav vis radušās nejauši, jo tad būtu redzams vienīgi haoss. Tās nav arī pamestas dabas likumu ziņā, jo tad darbotos vienīgi Otrais termodinamikas likums, kas ved uz haosu.

„Bet pirms muļķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.” (Ijāba 11:12).

Antinobels (latviski – Antiņš?) nevar saprast, vai tas sacīts par viņu?

Konspektēts no:

Č.Darvins, ”Sugu izcelšanās."
Ļ.Bergs „Nomoģenēze."
S.Galaktionovs „Bioloģisko molekulu asimetrija."
S.Hokings „Īsi par laika vēsturi."
Grāmata. Glika tulkojums. 

Pirmo reizi publicēts 27.04.2009. Aliens.lv iepriekšējā versijā.