Aliens

Golems. Īstā un neīstā zinātne

Vai šodienas zinātne ir visa zinātne?

Daudzas zinātniskas patiesības ir izčibējušas: flogistona teorija, ētera teorija tiek aizvietota ar fizikālā vakuuma teoriju, uniformisma teorija ģeoloģijā un darvinisms vairs turas tikai mācīties kūtru cilvēku galvās. Tādu cilvēku ir daudz un demokrātijā tas ir arguments – patiesību var noteikt balsojot.

Vairāk kā 2000 gadus visa izglītotā un neizglītotā pasaule uzskatīja, ka Eiklīda (300.g.pmē.) ģeometrija apraksta visu ģeometrisko realitāti. Par spīti kalniem un lejām, koku zariem un mākoņu gubām, ko tā aprakstīt nespēj. Šaubu nevienam nebija.

Tikai 19.gs. sākumā Gauss pamanīja, ka liektām virsmām Eiklīda plaknes ģeometrija neder. Savas aizdomas viņš pārbaudīja ar mērījumiem kalnos – ko tu neteiksi - patiešām neder. Tomēr Gauss, tobrīd būdams viens no Eiropas ievērojamākajiem matemātiķiem, izvēlējās „labāk paklusēt." Baidoties tikt izsmiets no citiem zinātniekiem, Gauss savus mērījumus noglabāja atvilktnē.

Tā Gauss varbūt izvairījās no Bolcmaņa likteņa. Tajā laikā, kad citi zinātnieki gāzēm prata noteikt tikai ārējos parametrus - spiedienu, temperatūru un tilpumu, Bolcmanis pamanījās izrēķināt atsevišķas daļiņas kinētisko enerģiju atkarībā no gāzes temperatūras, atzina Otro termodinamikas likumu (visas slēgtas sistēmas virzās uz haosu) un vēl šo to. Tas nu zinātniskajam demokrātiskajam vairākumam bija par daudz. Klasiski domājošo kolēģu cītīgi noknābāts, Bolcmanis 1906.gadā izdarīja pašnāvību. Ir palikuši viņa atklājumi. Bolcmaņa konstante tiek lietota gandrīz visās svarīgākajās kosmoloģiskajās formulās.

Līdz pat 20.gs. sākumam matemātiķi bija pārliecināti par t.s. matemātisko bezgalību, proti, ka ilgstoši dalot taisni dabūs arvien īsākus nogriežņus un tā līdz nullei.

Georgs Kantors 20.gs. 20-tajos gados atklāja, ka tā nav viss. Bezgalīgi dalot taisni dabū dimensiju 0,63 (taisnes dimensija = 1), kas tālāk nedalās.
Dalot plakni dabū dimensiju 1,58, plaknes dimensijas = 2 vietā.
Dalot tilpumu dabū dimensiju 2,5 tilpuma dimensijas = 3 vietā.

Daudzi konservatīvie matemātiķi bija sašutuši. Kantora atklāto fraktāļu ģeometriju sauca gan par „monstru galeriju" gan „patoloģiskiem veidojumiem." Ievērojamais matemātiķis Anrī Puankarē to nodēvēja par „slimību, no kuras matemātika vairs nekad neatveseļosies."

Šodien, pateicoties šai „slimībai" ir iespējams aprakstīt to, ko nevar ne ar Eiklīda plaknes, ne Lobačevska ieliektās, ne Rīmaņa izliektās telpas ģeometrijām.

Jo koku zari, rozes pumpurs vai kukaiņa smeceris nav ne plakne, ne lode, ne konuss.

Pat nedzīvajā dabā ir daudz kas tāds, ko var aprakstīt vienīgi ar fraktāļu ģeometrijas palīdzību: mākoņu kalni, ūdens svēdras jūrmalas smiltīs, zibens šautras raksti, sniegpārsliņu brīnumi un daudz kas cits.

Einšteina liktenis.

Visus trīs savus lielos atklājumus:

1. Fotoelektriskā efekta izskaidrojumu.
2. Speciālo relativitātes teoriju un 
3. Vispārējo relativitātes teoriju

Einšteins izdarīja jaunībā. Un visus mūža spēka gadus pavadīja neauglīgos Vienotā spēka lauka meklējumos. Kāpēc? Vai ne tāpēc, ka nespēja atteikties no vecajiem klasiskās fizikas determinisma priekšstatiem?

Golema terminoloģija.

1. Determinētie procesi. Tos atzīst Ņutona laika domāšana. Lielo priekšmetu un mazo ātrumu pasaule. Labi saskan ar patērētāja izpratni.
2. Gadījuma procesi. Kvantu mehānikas līmenis. Retos gadījumos – arī lielo priekšmetu pasaulē. (Piemēram – nevar viennozīmīgi noteikt planētas trajektoriju starp divām zvaigznēm. Tādas planētas ir atklātas). Ar gadījuma procesiem nodarbojas varbūtības teorija. Tas ir jaunākās zinātnes lauciņš.
3. Nenoteiktie procesi. Tie Ņutona determinismam un varbūtības teorijai nepakļaujas. Tāpēc oficiālā zinātne cenšas ignorēt – pēc principa: „Ko nespējam izskaidrot, tas neeksistē.” Nenoteiktos procesus analizē spēļu teorija.
4.Jautājums „ Kāpēc?” Ņutona mehānikas jautājums. Labi atbilst sadzīves situācijām.
5. Jautājums „Kamdēļ?” Teleoloģisks jautājums. Filozofiju un reliģiju darba lauks.
6. Īstenība. Viss, ko var uztvert ar maņu orgāniem. Nav tas pats, kas patiesība. Acis rāda, ka dzelzceļa sliedes tālumā saplūst vienā punktā. Patiesībā tā nav.
7.Patiesība.

a) Aristotelim: Intelekta atbilstība īstenībai. Saule lec – tāda ir Aristoteļa patiesība.
b) Ņutona mehānikā. Intelekta atbilstība nereālai idealizētai telpai, kurā darbojas stacionārs laiks un viens uz otru iedarbojas tikai divi priekšmeti.
c) Kvantu mehānikā patiesība atbilst varbūtībai – t.i. – vidējam lielumam no nepilnīgas zināšanas piedāvātā.
d) Vai ir vēl kāds patiesības skaidrojums?

16.04.2009 

Pirmo reizi publicēts 16.04.2009. Aliens.lv iepriekšējā versijā.