Aliens

Golems. 40 000 senču

Kad dārzā viss sasalis, un āboli ir vairs tikai traukā uz galda, gudro mušiņu laiks ir klāt. Mušiņas drozofilas (augļu mušiņas), dzīves ilgums laboratorijā ir 26–33 dienas. Īsais mūžiņš tiek izmantots mušiņu evolūcijas pētīšanai – jo ātrāk nomainās paaudzes, jo ātrāk redzamas mutāciju radītās pārmaiņas. Mutācijas vēl tiek paātrinātas ar radiāciju 15 000 reižu. Kopā ar ātro paaudžu nomaiņu kļūst pārskatāms periods, kurš cilvēku dzīvē atbilstu 3 miljoniem gadu. Tas ir laiks, kurā pērtiķis (piemēram, Lūsija) skaitās kļuvis par cilvēku.

Drozofilām neviena jauna suga nav radusies.
Tā lasīju internetā. Mans draugs teica: „Izlasīts internetā ir tas pats, kas dzirdēts uz tirgus laukuma.” Tā jau ir, bet lasīto neaizmirsu.
Tagad manā priekšā ir „stipri papīri” par apmēram to pašu. Atsauce uz žurnālu Nature, 2009, Genome evolution, autors Jihyn F Kim.

Ja drozofiām tika novērotas 20 000 paaudzes, tad Richard E.Lenski grupa novēro 40 000 zarnu nūjiņas (Echerichia coli) paaudzes.
Nūjiņas mūžiņš ir īsāks (dalās ik pēc 20 minūtēm), un, 40 000 paaudzes pārrēķinot cilvēka mūžā, iznāk 5 miljoni gadu. Piecos miljonos gadu, pēc darvinisma, australopiteks kļuvis par cilvēku.

Ričards Lenskis ir turējis ešerihijas „ierobežotas barošanās apstākļos” (cīņa par eksistenci).
Eksperimenta ilgums bijis pietiekams, lai pazīmes „nostiprinātos” (kļūtu iedzimtas).
Tiek novērots derīgu, neitrālu un kaitīgu mutāciju biežums (derīgums noteikts attiecībā pret piemērošanos videi). Mutācija skaitījās derīga, ja visi mikroba mutanti bija pilnīgi izspieduši visus pārējos štammus (pasugas) no areāla.
Neitrālās mutācijas tika noteiktas saskaņā ar „nejaušo klaiņojumu” (random walk) algoritmu. Negaidīts bija atklājums, ka neitrālās mutācijas nav neitrālas, bet samazina populācijas dzīvotspēju (ģenētiskais slogs).

Pirmo 20 000 paaudžu laikā strauji paaugstinājās derīgo pazīmju (piemērošanās videi) skaits. Pēc tam vairs jaunas, derīgas pazīmes tik pat kā neradās. Derīgās mutācijas radās sākumā, pēc tam tikai neitrālas.
Citāts: „Līdz šim zinātniekiem nācās iztikt ar matemātiskiem modeļiem, kuri bij būvēti uz dažādiem pieņēmumiem. Tagad beidzot radās iespēja eksperimentālai šo modeļu pārbaudei.”
Kāds tad ir pašu zinātnieku secinājums? Citāts:
„Galvenais secinājums ir tāds, ka skaitliskās attiecības starp dažādiem evolūcijas procesiem (neitralitāti un adaptivitāti, dreifa un atlases nozīmi, genotipa un fenotipa izmaiņu veidiem) var izrādītes būtiski sarežģītāki, neviennozīmīgāki un mainīgāki, kā tika uzskatīts agrāk.”

Citiem vārdiem sakot - ne drozofilām 20 000 paaudžu laikā, ne ešerihijām 40 000 paaudžu laikā neviena jauna suga nav radusies. Un tomēr darvinisms mūs aicina ticēt, ka tik pat paaudžu laikā cilvēks kļuvis par pērtiķi.
Cik eksprimentālu triecienu darvinismam vajadzīgs, lai arī demokrātiskajam vairākumam atvērtos acs?

Bet sugas taču ir radušās? Ir gan, tikai ne pēc Darvina teorijas. Pieberiet ešerihijām plazmīdas, transpzonus, retrovīrusus (gēnu horizontālā pārnese) – viss notiek? Pieberiet raugam mazliet miltus – arī viss notiek, tikai – pa vecam.
Ja siltumā labi ātri savirojušās, rauga sēnītes kaut reizīti cilvēces vēsturē būtu mutējušas par jaunu sugu, tad gan laikam maizes cepēji un alus darītāji teiktu *****.

Raksts pirmo reizi publicēts 24.03.2010 iepriekšējā Aliens.lv versijā.