Aliens

Golems. Vai ābece vai vienreizviens?

GAISMAI ir viens ātrums, neatkarīgi no novērotāja kustības. To 1887.g. konstatē eksperimentāli Maikelsons un Morlijs. Daudzi nenotic, arī Einšteins, kurš pārdesmit gadus vēlāk to pašu postulē „iz savas galvas.” No šejienes prātam neaptveramais secinājums – priekšmeti ātrā kustībā saīsinās. Joprojām visi nenotic.

LAIKS RELATĪVS. Ja divi cilvēki pārvietojas, to laika rite dažāda. Jo ātrāk kustas, jo laika rite saīsinās. Tā var priekšā ieraudzīt Mūžību.

MASA RELATĪVA. Nevar pārvietoties ātrāk par gaismu, jo tad bezgalīgi pieaug masa. Bet var pārvietoties daļiņas, kurām miera masas nemaz nav. Un tahioni, kuri visu laiku dzīvo aiz gaismas robežas.

MANHETENAS PROJEKTS (atombumba). 1939.g. Smagu urāna kodolu sašķeļot divos drusku vieglākos, niecīgs izgaisušās masas daudzums dod milzīgu enerģiju.

GRAVITĀCIJA ir laiktelpas izliekums. 1915.g. Einšteins. Vispārējā relativitātes teorija. Matērija izliec laiktelpu. To jau pirms Einšteina matemātiski bija izrēķinājis Dāvids Hilberts.

VISUMS IZPLEŠAS. To pamana 1920.gadā Vilsona observatorijā (pēc „sarkanās novirzes”).

KVANTI. Pirmais – Makss Planks.1900.g. Gaismu izstaro un absorbē kvantiem.

KOLLAPSS. Ja zvaigzne divkārt pārsniedz mūsu Saules masu, tā izdegot kollapsē.

FOTOELEKTRISKAIS EFEKTS. Ja uz metālu krīt gaisma, tā izsit elektronus. Einšteins 1905.g. to pamato ar gaismas kvantiem (porcijām). Nobeļa prēmija.

KVANTU MEHĀNIKA. Verners Heizenbergs (Kopenhāgena). Pols Dīraks (Kembridža). Evīns Šrēdingers (Cīrihe). Elementārdaļiņai nevar vienlaicīgi noteikt vietu un ātrumu.

LAIKS. Ņutons. 1687.g. grāmatā „Matemātiskie principi.” Vienmērīgs, taisnvirziena. No pagātnes uz nākotni. Var izmērīt ar labu pulksteni. Vēl daudzi domā tāpat.

KVANTU GRAVITĀCIJA. Hokings. Penrouzs. Kvantu mērogi mazi. Gravitācijas – milzīgi. Bet melno caurumu tuvumā mērogi izlīdzinās. Kvantu gravitācijas teorija melnajiem caurumiem.

MAKSVELA LAUKU TEORIJA. Apraksta elektrību, magnētismu, gaismu. Tie visi ir viļņi ar dažādu garumu.

NULLES PUNKTA SVĀRSTĪBAS. To dēļ visām svārstībām piemīt nenoteiktība. Makrosvārstam tā maza, attiecinot pret izmēriem. Daļiņai, izmēru dēļ, nenoteiktība liela.

VIĻŅI. To garumu veidam nav ierobežojumu. Ir bezgalīgs skaits dažāda garuma viļņu.

GRAVITĀCIJAS EFEKTU rada gan daļiņas, gan spēki.

SUPERSIMETRIJA. Plakanai telpai. Ieviešot papildu (Grasmaņa) dimensijas, novērš bezgalības.

SUPERGRAVITĀCIJA. Izliektai telpai. Fermioni (daļiņas) un bozoni (spēki) līdzsvaro viens otru.

STĪGU TEORIJA. Stīgas ir viendimensijas objekti. Daļiņas ir viļņi uz šīm stīgām. Pasaule pamatā ir viļņu process.

BRĀNU TEORIJA. Stīgas ir viendimensiju (p–1 brānas). Membrānas ir divdimensiju (p-2 brānas). Ir 10 vai 11 brānas, vairums – savērptas.

M – teorija. Apvieno piecas stīgu teorijas.

IMAGINĀRIE SKAITĻI. Tie tīri matemātiski. Tiem perpendikulāra koordinātu ass reālajiem skaitļiem.

IMAGINĀRAIS LAIKS. Arī tīri matemātisks. Tam piemīt telpas dimensiju īpašības (ir forma). Palīdz dažās kosmogoniskās teorijās izskaidrot notikušo un paredzēt nākošo.

ENTROPIJA. Iekšējo stāvokļu mērs. Raksturo sakārtojuma pakāpi. Melnā cauruma entropijas formula – to 1974.g. izskaitļo Stīvens Hokings. Melnā cauruma entropiju var nolasīt uz tā horizonta. Melnā cauruma horizonta laukums ir melnā cauruma entropijas mērs. Tam liela nozīme pasaules hologrāfiskās uzbūves skaidrojumos.

HOLOGRAFISKAIS PRINCIPS. Trīsdimensiju pasaules informācija tiek saglabāta uz divdimensiju virsmas (tādas ir mūsu tehniskās hologrammas). Četrdimensiju pasaules informācija tiek saglabāta uz trīsdimensiju virsmas. Piecdimensiju pasaule (Kanta „lieta sevī„) tiek saglabāta uz mūsu četrdimensiju pasaules virsmas. Mēs esam to procesu ēnas, kas notiek augstāku dimensiju pasaulēs.

SAKARS starp kvantu gravitāciju (melnie caurumi), termodinamiku (entropija) un hologrāfiju: Kvantu gravitācijai piemīt hologrāfiskas īpašības.

HOLOGRĀFISKA VIRSMA. Mūsu 4 – dimensiju pasaule ir 5 – dimensiju pasaules hologrāfiska virsma.

1923.gadā Habls atklāj ļoti tālas galaktikas. Gaismai vajadzējis vairākus miljardus gadu lai nokļūtu līdz mums. Bet ja nu gaismas ātrums agrāk bijis lielāks?

DOPLERA EFEKTS. Attiecas uz visiem standartviļņiem – arī gaismu. Objektam attālinoties, viļņa garums palielinās – elementu spektra līnijas novirzās uz sarkano galu. Tālākās galaktikas attālinās ātrāk – Visums uzņem apgriezienus. Ikviena galaktika attālinās no citas, vienīgi Andromedas miglājs brauc mums virsū.

VAKUUMA ENERĢIJA. Gravitācijai vajadzēja spiest galaktikas kopā. Tomēr attālinās pateicoties vakuuma enerģijai. Tā ir ar pretēju zīmi un stiprāka par gravitāciju.

NEITRĪNO. Ļoti senas un vieglas daļiņas. Radušās jau lielā sprādziena laikā. Bez elektriskā lādiņa, tāpēc iet cauri matērijai. Iespējams, neitrino laukos glabājas Universa uzbūves informācijas matrices (kodētas ar neitrino spinu).

Lielā Sprādziena teorija. Gamovs un Alfērs. 1948.g. Teorija paredz arī relikto starojumu. To arī atklāj 1965.g. Pēc Hokinga – teorija ir intelektuāls modelis, kurš eksistē mūsu apziņā. Laba teorija paredz nākamo eksperimentu rezultātus.

IR SĀKUMS. Senie grieķi domāja, ka Visums ir mūžīgs. Lielā sprādziena teorija apgalvo, ka mūsu Visumam bijis sākums. Kas sarīkoja Lielo sprādzienu?

IEROBEŽOTS REĀLAJĀ LAIKĀ – ir sākums. Imaginārajā laikā ierobežojumu nav. Imaginārais laiks var būt liekta virsma, veidot apļus. Kurš laiks ir patiesāks?

ANTROPAIS PRINCIPS. Iespējamas daudzas Visuma attīstības vēstures (Ričards Feinmans). Bet ir tikai viena, kurā var eksistēt cilvēks Elektroniskais saprāts (eņģeļi) . Saprāts (sakārtojums) neitrīno laukos. Cilvēku pie saprātīgām būtnēm Golems nepieskaita: „Zāģē zaru, uz kura pats sēž.”

CITU DIMENSIJU PASAULES. Divdimensiju pasaulē cilvēks nevarētu eksistēt – pavisam plakans nevar pagrozīties. Četrdimensiju pasaulē būtu pārāk liela gravitācija. Labi vien tepat.

VIĻŅU FUNKCIJA. Daļiņai nevar vienlaicīgi noteikt vietu un ātrumu, bet var noteikt viļņu funkciju. Viļņu funkcija ir vienādojums, kas raksturo VARBŪTĪBAS lielumu, ka daļiņa atradīsies telpas punktā, vai VARBŪTĪBU, ka daļiņai būs noteikts ātrums.

MELNIE CAURUMI. Teorētiski tika paredzēti sen. 1783.g. Mičels (Kembridža). Zemei Otrais Kosmiskais ātrums = 11 km/sek. Saulei = 620 km/sek. Ļoti smagai zvaigznei – pāri par 300 000 km/sek. Tāda zvaigzne ir melnais caurums, gaisma nespēj no tās atrauties.

ŠVARCŠILDA VIENĀDOJUMI. Ja sekunde ir relatīva – Švarcšilda vienādojumi melnajiem caurumiem.

KVAZĀRI. Kvazizvaigznes. To radiostarojums liecina par lielu enerģiju mazā telpā.

NOTIKUMU HORIZONTS. Robeža, līdz kurai spēj pacelties gaismas stari no melnā cauruma. Lielās gravitācijas (= telplaika liekuma) dēļ stari tiek ievilkti atpakaļ caurumā.

SVARS. Melnā cauruma svars var būt 100 miljonu reižu lielāks par Saules svaru. Saules pielūdzējiem to nedrīkst teikt.

INFORMĀCIJAS GLABĀŠANA BRĀNU MODELĪ. Daļiņa, kas nokļūst uz brānas, rada vilni. Viļņu skaits uz brānas atbilst daļiņu skaitam. Viļņa galotne var atrauties un aizlidot kā daļiņa – tad brāna zaudē informāciju. Melnajā caurumā arī informācija glabājas uz brānām, – nepazūd. Viens variants „Debesu grāmatām” jeb „Akašas hronikām.”

KVANTU GRAVITĀCIJAS TEORIJA.
Laiktelpu definē Einšteins – Speciālā Relativitātes teorija.Kvantu mehānikā – matērija ir pakļauta kvantu fluktuācijām. Pilnā kvantu – gravitācijas teorija:
nenoteikta un fluktuējoša ir gan telpa, gan laiks. Sarunāt sešos randiņu pie Laimas pulksteņa var tikai Ņutona laikā.

ROTĒJOŠAS MATĒRIJAS TELPLAIKS.

1949.g. Einšteins izstrādā tam vienādojumus. Katrā punktā – LAIKA CILPA. Laika cilpas pagaidām zināmas vienīgi mikroobjektiem. Tās eksperimentāli noteiktas elektroniem (konstatēts pēc ūdeņraža atomu emitētās gaismas nobīdes).

ELEKTRONISKĀS DZĪVĪBAS FORMAS.

BIOLOĢISKĀS DZĪVĪBAS FORMAS.

10 tūkstošus gadu atpakaļ beidzas pēdējais ledus laikmets. Sasodīti nesen.

8 tūkstoši gadu pirms mūsu ēras – 4 tūkstoši gadu pirms mūsu ēras – akmens laikmets.
To gan darvinisti cenšas pastiept kādus miljonus gadus atpakaļ. Tādā gadījumā pēc fosīlijām iznāk, ka galvenās akmens cirvju lietotājas ir antilopes. Ja nopietni – nav nevienas drošas vecuma datēšanas metodes. Visos kontinentos ir silīcija sakusumi (atomsprādzieni?). Visi radioaktīvo iežu mērījumi var būt nepareizi.

3000 – 2000 pirms m.ē – bronzas laikmets.
2000.g – mūsu ērai – dzelzs laikmets.
0.g. – 1500.g. (Viduslaiki) – ceturtdaļmiljards cilvēku.
1500.g. – 2000.g. – cilvēku skaits ik 40 gados dubultojas.

Datoru sarežģītība un ātrums dubultojas nepilnos divos gados (Mūra likums).

HRONOLOĢISKĀS SECĪBAS AIZSARDZĪBAS LIKUMS: fizikas likumi sadarbojas tā, lai neļautu makroobjektiem ceļot laikā.

VĒRPDZINĒJS ļautu pārkāpt šo principu.

IZMAIŅAS. Bioloģiskajā evolūcijā izmaiņas – 1 bits gadā.
Grāmatu pasaulē – miljons bitu sekundē.

GĒNU INŽENĒRIJA ļauj paātrināt bioloģiskās izmaiņas. Vai draud rasties „augstākas proves cilvēki?”

M – teorija. Vienpadsmit dimensijas. Četras mūsējās. Pārējās savērptas un sīkas, dažas varbūt ļoti lielas. Mēs dzīvojam brānu daudzdimensiju pasaulē uz 4 – dimensiju virsmas.

Trīs spēki: vājās mijiedarbības, stiprās mijiedarbības un elektromagnētiskie spēki neizplatās tālāk par mūsu 4 – dimensiju telpu.

Viens spēks – gravitācija – izplatās pa visām 11 dimensijām.

Citas brānas – blakus mūsu brānai. Tās nevaram redzēt (trīs spēki neizplatās), bet varam just to gravitācijas iedarbību („tumšā matērija„). Tāda iedarbība ir jūtama – zvaigznes riņķo ātrāk ap galaktikas centru, kā to liek redzamā matērija.

TUMŠO MATĒRIJU veido vieglās elementārdaļiņas – aksioni un neitrīno.

SEDLVEIDA PASAULE – izliekta brānu pasaule.

HOLOGRĀFISKAIS PRINCIPS. Informāciju par to, kas notiek kādā laiktelpas reģionā var uzzināt uz tā robežas. Būtiskākais notiek burbuļa iekšienē – uz burbuļa virsmas (mūsu 4 – dimensiju pasaulē) ir vienīgi tā ēnas.

Brāna vai burbulis – abi atbilst matemātiskajiem aprēķiniem.

Pēc STĪVENA HOKINGA

Pirmo reizi publicēts 08.01.2010 Aliens.lv iepriekšējā versijā.