Golems. Blēdība
- Detaļas
- Kategorija: Blogi
-
14 Dec 2017
- Autors Redaktors
- 2425 skatījumi
Vēl nebiju pilnībā uzmetis raksteli par Nebukadnecara gūstekņa Daniēla paredzējumiem (ap 450 gadiem pirms mūsu ēras), kad jau saņēmu ziņas, ka Daniēls dzīvojis 400 gadus vēlāk. Ir nu gan blēdis, es varbūt arī tā gribētu.
Daniēlam būs paveicies, ka vispār dzīvojis. Internetā atradu liecības, ka lielākais jūdu tautības Romas impērijas vēsturnieks Jozefs Flāvijs ir izdomāts, jo viņa darbi nez no kurienes uzradušies tikai 1566.gadā.
Daniēlam par daļēju godu jāsaka, ka arī tādā gadījumā viņš vismaz 50 gadus iepriekš ir precīzi paredzējis Jēzus svaidīšanu ar ūdeni un Svēto Garu un nāves laiku.
Protams, ja vispār nenoliedz savu tēvu un māti, kā Latvijas valsts noliedz pensionārus.
Rakstīt raksteli pamudināja viens komentārs internetā. Citēju: „Vai tad pie tā teksta par dzelzi un māliem ir minēts arī kāds rags? Izlasīju vēlreiz, bet nekā tāda nemanīju... Bet ja nu tas „rags” nāk no cita teksta, tad kāda jēga no tāda savārstījuma.”
Astronoms Johans Keplers uzskatīja, ka paisumus un bēgumus izsauc Mēness gravitācijas lauks. Viņa laikabiedrs, diženais Galilejs turpretīm domāja, ka no tik tāla Mēness nekāda iedarbība nevar būt. Galilejam bij sava teorija, ka paisumi ir Zemes rotācijas ap savu asi un Sauli periodiska summēšanās.
Daniela grāmatā ir trīs paralēlas rakstu vietas, kas ar dažādiem tēliem apraksta vienus un tos pašus notikumus. „Rags” nenāk no cita teksta, bet no paralēlās grāmatas vietas, un ir tuvāk citām vietām, kā Zeme no Mēness.
Te būs tas pravietojums, kura dzelsmāla kājas mēs esam:
Daniels glaimo valdniekam: ”Tu esi tā zelta galva.” (Dan. 2:36 -38)
Vēsture: Pēc Asīrijas krišanas izveidojās Babilonijas valsts. Nebukadnēcara vadībā (604.-561.pirms m.ē.) tā sasniedza lielāko varenību un slavu. Neviena tā laika valsts nebija tik bagāta.
Daniēls riskē teikt nepatīkamu ziņu despotiskajam valdniekam: „Pēc tevis celsies cita valsts, mazāka, nekā tava.” (Dan. 2:39)
Vēsture: Izlutinātie babilonieši nespēja pretoties persiešiem Kīra vadībā. Kamēr Nebukadnecara mazdēls Belzacars dzīru laikā blenza uz apreibušajā galvā redzamo uzrakstu: „Tu esi svērts, un par vieglu atrasts”, tikmēr Kīra karaspēks izraka tuksnesī kanālu un palaida upi pa Tautas Partijas ceļu. Pilsētu varēja ieņemt ar sausām kājām.
„Pēc tās nāks trešā valsts, no vara. Tā valdīs pār visu zemi.” (Dan. 2:39)
Vēsture: 331.gadā Medo – Persijas impēriju iekaro Aleksandrs Lielais. Viņa valsts gan nevalda pār „visu zemi” - sniedzas tikai līdz Indijai. Bet tagad jau arī saka: ”Visa starptautiskā sabiedrība nosoda...” - tad, kad kaut ko nosoda Rietumvalstis.
„Tad nāks ceturtā valsts, cieta, kā dzelzs... šī satrieks un sagraus visas pārējās.” (Dan. 2:40)
Vēsture: Aleksandrs Lielais nomira 33 gadu vecumā. Viņa valsti sadalīja četri viņa karavadoņi Seleuka, Kasandra, Lisimaha un Ptolemaja valstīs. 161.gadā bijušo Aleksandra impēriju iekaro romieši.
Pēcromas periods: „ Un tu redzēji, ka tēlam kājas un kāju pirksti bija pa daļai no māla, pa daļai no dzelzs... Un, kā tu esi redzējis dzelzi sajauktu ar māliem – tie gan caur cilvēku sadzīvi sajauksies, bet viens pie otra nepielips, itin kā dzelzs nesajaucas ar māliem. (Dan 2: 41–43)
Vēsture: Ne viens vien ir mēģinājis to dzelzi ar māliem salipināt: Kārlis Lielais, Ludviķis 14, Napoleons Bonaparts, Vilhelms Otrais, Ādolfs Šiklgrūbers, Visu zemju proletārieši jau arī būt gribējuši, un šodien ES.
Mēs dzīvojam šajā laikā. „Tāpēc tu esi redzējis, ka no kalna akmens bez rokām atraisījās vaļā, tas satrieca to dzelzi, sudrabu un zeltu.” (Dan. 2:45)
Vēsture: Baznīcā gājēji saka: Akmens ir Kristus. Negājēji var mierīgi lūkoties pēc kāda asteroīda.
Fin. Ar mūsu vēsturi esam galā. Daniela grāmatā ir paralēlās vietas.
Kāpēc tad ceturtā valsts ir Romas impērija, nevis Seleikīdu valstiņa, kā domā renegāts, ne jau Lorenco Lamass, bet Guntis Dišlers?
Paralēlā vieta: „Un četri lieli zvēri izkāpa no jūras, ikkatrs savu izskatu. Pirmais bija kā lauva...” (Dan 7:3–4)
Vēsture: Kāpēc lai lauva būtu tā pati Babilonija – zelta galva? Lūk kāpēc: Jeremijas grāmatā jau iepriekš bija pravietota jūdu zemes izpostīšana: „Jau lauva ir izlīdis no sava biezokņa... lai padarītu tavu zemi par tuksnesi un tavas pilsētas pārvērstu drupās...” (Jeremijas 4:7) To arī izdarīja Babilonijas Nebukadnēcars.
„Un redzi, tur bija cits zvērs, gluži kā lācis. (Dan. 7:5) Vēsturiskais atšifrējums nav dots. Ja pirmais bija Babilonija, tad otrais var būt vienīgi Medo – Persija. Priekš kam Danielam vajadzēja dublēt un trīskāršot vienu un to pašu vēsti, nav zināms. Ja pravietim uzmācas vīzijas, tad laikam tas kino ir jāskatās.
„Bija vēl cits zvērs, gluži kā pardelis (gepards?), un tam bija četras galvas.” (Dan. 7:6)
Vēsture: Gepards ir ātrākais skrējējs. Maķedonijas Aleksandrs „vēja spārniem” iekaroja pus pasaules. Četras galvas – četri karavadoņi: Seleuks, Kasandrs, Lisimahs un Ptolemajs.
Ka trešā valsts ir tieši Grieķija, pateikts vēl vienā paralēlajā vietā: „Tas auns, ko tu esi redzējis, ir mediešu un persiešu ķēniņi. Un tas sprogainais āzis ir grieķu ķēniņš.” (Dan. 8:20,21) Nav tiesa, ka Daniēls uzdevis tikai mīklas, bet atminējumu atstājis vēlāko tulkotāju ziņā.
Bet kāpēc mums vajag paralēlās vietas, ja jau no pirmās vietas viss ir vai nav skaidrs? Paralelās vietas palīdzēs pāriet uz „mazo ragu” – Pāvesta valsti, kas priekš mums ir daudz nozīmīgāka, jo darbojas.
„Pēc tam es gribēju zināt visu par ceturto zvēru... arī par desmit ragiem uz viņa galvas... un par to mazo ragu, kas izcēlās, kad trīs ragi bij izlauzti, un kam bij acis un mute, kas runāja pārgalvīgas lietas, un kas kļuva lielāks, kā citi... (Dan. 7:19 -25)
Vēsture: Romas dzelzs impērija pastāvēja līdz 476.gadam. Pēc tam sadalījās desmit valstiņās: alemaņu, franku, burgundu, svēvu, vandāļu, sakšu, rietumgotu, austrumgotu, heruļu un lombardu „ragos.”
„Trīs no tiem pirmajiem ragiem tapa izlauzti.” (Dan. 7:6)
Vēsture: 538 – tajā gadā tiek iznīcinātas trīs ariāņu valstis : heruļi, vandāļi un austrumgoti.
Saeimas Runči var priecāties, ka vandāļu valsts vairs nepastāv.
Par „mazo ragu” (Pāvestība), kas vajāja „tā Kunga svētos”, rakstīšu, kā teica viena jaunkundze „tagad nē, kādu citu reizi.” Citādi iznāks par garu. Pateicos par uzmanību!
Pirmo reizi publicēts 04.08.2009 iepriekšējā Aliens.lv versijā