Aliens

Golems. Toro - nočiepts tulkojumā

D.H.TORO „VOLDENA”
Tulkojis Valdis Ābols. Vārdus no tulkojuma nočiepis Golems.

Sveicināti, Vilni! Reiz, sev par prieku, biju izrakstījis citātus no krievu D.H.Toro tulkojuma. Citāti caur U.Tīronu bija nonākuši Valdim Ābolam nagos. Iedvesmojies, viņš ne tikai bija nopircis māju Dundagas mežos, bet arī, būdams angļu valodas specs, pārtulkojis visu grāmatu. Izdota Zvaigzne ABC, 2004.g. Varbūt krīzes laikā šitādi citāti kādu var aizvest pie pašas grāmatas un jēgas. Ja publicēšanai der, starp makšķerēšanu un kārpīšanos pa zemi varu izrakstīt.

EKONOMIKA

Hērakla divpadsmit varoņdarbi šķiet tīrais nieks salīdzinājumā ar tiem, kurus apņēmušies paveikt mani kaimiņi. Šie ļaudis nedz nokauj, nedz sagūsta nezvērus, bet viņu darbiem nekad nav gala.

Savas dzīves labāko daļu viņi ieara zemē.

Tā ir muļķu dzīve, par ko viņi paši pārliecināsies mūža nogalē, ja ne agrāk.

Viņi ir mašīnas, un būt par ko citu tiem neatliek laika.

Kā lai viņi atceras savu nezināšanu, ja tik bieži jāliek lietā zināšana?

Pat šo lappušu lasīšanai jūs tērējat laiku, nočieptu kreditoriem.

Tā jūs dzīvojat, nomirstat un tiekat apglabāti par svešu naudu.

Viņš nav ne dievišķīgs, ne nemirstīgs, viņš ir gūsteknis pats saviem uzskatiem par sevi.

Sabiedrības viedoklis ir daudz mazāks tirāns nekā mūsu pašu ieskati.

Dāmas, mirstamdienu gaidīdamas, izšuj spilventiņus. It kā varētu nosist laiku, neievainojot mūžību.

Cilvēki savu pašreizējo dzīvesveidu izvēlējušies labprātīgi. Bet modrie un garā stiprie atceras, ka Saule reiz uzausa pie skaidrām debesīm.

Tas, ko šodien visi skandina vai klusībā pieņem par patiesību, rīt var izrādīties meli. Mēģiniet izdarīt to, ko sirmgalvji uzskata par neiespējamu, un jūs to paveiksiet.

Kāds fermeris saka: No augu barības vien dzīvot nav iespējams, jo tajā nav vielu, no kā veidoties kauliem. Tā runādams, viņš tikko tiek līdzi vēršiem, kuri viņu rauj uz priekšu.

Tā pati Saule, kas apspīd manas pupas, vienlaicīgi apspīd arī vairākas planētas.

Lielāko daļu no tā, ko mani kaimiņi sauc par labu, es no visas sirds uzskatu par sliktu, un, ja arī kaut ko nožēloju, tad tā ir mana labā uzvedība.

Cita ceļa nav, mēs sakām. Bet veidu, kā dzīvot, ir tik pat, cik rādiusu var novilkt no viena centra.

Mums derētu padzīvot pirmatnējā vienkāršībā – lai arī civilizācijas ielenkumā - , kā dzīvo jaunu zemju apguvēji, lai uzzinātu, kādas ir pamatvajadzības.

Kas attiecas uz greznību un komfortu, tad gudrie allaž ir dzīvojuši vienkāršāk un pieticīgāk par nabagiem.

Neviens nav bijis tik nabags ārēji un tik bagāts iekšēji, kā senie Ķīnas, Indijas, Persijas un Grieķijas filozofi.

Mums šodien ir filozofijas profesori, bet nav filozofu.

Es nevēršos pie tiem, kuri ir apmierināti ar savu darbu; es vēršos galvenokārt pie neapmierināto pulkiem, kuri savā kūtrumā gaužas par nežēlīgo likteni vai grūtajiem laikiem tā vietā, lai mēģinātu tos uzlabot.

Reiz man pazuda medību suns, bērs zirgs un balodis, un es joprojām dzenu tiem pēdas.

Es nekad netiku palīdzējis Saulei uzlēkt fiziskā nozīmē, bet, varat man ticēt, būt šajā notikumā klāt vien bija ārkārtīgi svarīgi.

Neviena cilvēka vērtība manās acīs nav kritusies tāpāc vien, ka uz viņa drēbēm rēgojas ielāps; tomēr ļaudis vairāk rūpējas par to, lai viņiem būtu modīgs apģērbs, nekā par tīru sirdsapziņu.

Ja džentelmenim kaut kas atgadās ar kājām, tās vēl var izārstēt, bet, ja līdzīgs negadījums notiek ar viņa biksēm, tad nekas vairs nav glābjams.

Viņš rēķinās nevis ar to, kas ir patiesi cienījams, bet tikai ar to, ko ciena ļaudis.

Uzvelciet putnubiedēklim savu jaunāko uzvalku, bet pats nostājieties viņam blakus, un jūs redzēsiet, ka ļaudis drīzāk sveicinās putnubiedēkli.

Nejauši iegūta bagātība tās īpašniekam nodrošina gandrīz vai vispārēju cieņu. Bet šīs cieņas izrādītāji nav nekas cits kā pagāni. Pie tiem derētu nosūtīt misionāru.

Apģērbs radīja šūšanu, un šo nodarbošanos patiesi var saukt par bezgalīgu: vismaz sievietes tērpiem nekad nav gala.

Sargieties no visiem darbiem, kas prasa jaunas drēbes, bet ne jaunu valkātāju.

Jādomā nevis par to, kas mums vajadzīgs, bet gan par to, kam mums būt.

Cilvēkam vajadzētu ģērbties tik vienkārši, lai viņš nepazaudētu sevi pat tumsā.
 

2.papildinājums

Kad es savai drēbniecei lūdzu pašūt man uzvalku, viņa atbild: „Tādus neviens tagad nevalkā.” Un tad es izjūtu vēlēšanos atbildēt: „Vakar vēl nevalkāja, bet nupat atkal nāk modē.” Kāda jēga mēra noņemšanai, ja viņa nemēra manu raksturu, bet tikai plecu platumu, it kā es būtu drēbju pakaramais?

Galvenais Parīzes mērkaķis uzliek galvā ceļotāja cepuri, un visi mērkaķi Amerikā dara to pašu.

Neaizmirsīsim, ka Ēģiptes kviešu graudus līdz mūsu dienām saglabājusi mūmija.

Salīdzinājumā ar modi, tetovēšana nebūt nav tik riebīga paraža, par kādu to pieņemts uzskatīt. Šīs sistēmas mērķis ir nevis labi un godīgi apģērbt cilvēkus, bet gan padarīt bagātas korporācijas.

Galu galā, cilvēki vienmēr trāpa tur, kur mērķē. Tādēļ derētu sākumā mērķēt augstāk, lai arī būtu jāpiedzīvo daža laba neveiksme.

Nebūtu slikti, ja mums vajadzētu pavadīt vairāk dienu un nakšu tā, lai nekas mūsu skatienam neaizsegtu debesu ķermeņus. Lai dzejnieks nerunātu tik daudz no jumtapakšas, lai svētais tur nemitinātos tik ilgi. Putni nedzied alās.

Bet tam, kurš taisās sev būvēt māju, derētu pielūkot, lai viņš sev neuzceļ cietumu.

Jebkuras lietas cenu veido tas, ko es sauktu par dzīves daudzumu, kas cilvēkam par šo lietu tiks atprasīts. Varbūt no cilvēka nemaz netiek prasīts, lai viņš pats sevi apraktu.

Varbūt mums vajadzētu savu dzīvi iekārtot tā, lai nepazaudētu brīvību. Ko jūs gribat sacīt, teikdami, ka nabagie ir vienmēr pie jums?

Parāda slogs dažreiz ir lielāks par fermas vērtību. Šīs saimniecības vēsturi vislabāk var uzzināt bankā, kurā tā ieķīlāta.

Tirgoņu bankrots, pa lielākai daļai, ir nevis finansiāls krahs, bet veids, kā izvairīties no neizdevīgu līgumsaistību izpildes.

Fermeris pūlas atrisināt pārtikas problēmas, ņemot talkā formulu, kas ir sarežģītāka par pašu problēmu. Apbrīnojami veikli viņš izliek slazdu, lai noķertu komfortu, bet, tikko pagriezies, viņš tajā iesper kāju. Tāpēc jau viņš ir nabags.

Moms pārmeta Minervai, ka tā uzcēlusi māju, „ko nevar pārvietot, lai izbēgtu no sliktiem kaimiņiem.”

Civilizācija, uzlabojot mūsu mājokļus, nav uzlabojusi pašus cilvēkus. Sliktais kaimiņš, no kura jābēg, ir mūsu pašu zemiskās dziņas.

Kad es domāju par cilvēces labdariem, es nekādi nespēju iztēloties aiz viņiem pavadoņu svītu un vezumu ar modernām mēbelēm.

No lietām vajadzēja noslaucīt putekļus, kad man galvā tik daudz nebija noslaucīts. Labāk pasēdēšu zālītē, tur putekļi nekrājas.

Labāk sēžu uz ķirbja, bet viens pats, nekā spaidos ar citiem uz zelta spilveniem. Labāk braucu pa zemi vēršu pajūgā, nekā dodos uz debesīm tūristu vilcienā.

Dzīvei šai saulē mēs būvējam ģimenes māju, dzīvei viņsaulē – ģimenes kapenes.

Mēs esam aizmirsuši par debesīm.

Es brīnos, ka grīda neiebrūk zem ciemiņa kājām, kad viņš apjūsmo uz kamīna dzegas izliktās smukmantiņas, un nenorauj viņu pagrabā, kur ciets un patiess pamats.

Dienās, kad rokas bija aizņemtas darbā, es maz lasīju, bet katra aprakstīta papīra strēmele sagādāja ne mazāk prieka, kā Iliāda.

Ja cilvēki būvētu mājokļus paši savām rokām, varbūt dzejnieka dāvanas atklātos ikvienā – putni taču arī dzied, kad vij ligzdas.

Ne jau tikai drēbnieks ir „devītā daļa no cilvēka". To pašu var teikt arī par sprediķotāju, tirgoni un fermeri. Cik tālu šī darba dalīšana var iet? Varbūt kāds varētu arī domāt manā vietā?

Kareivim nevajadzētu tukšā iedomībā izrotāt savu karogu drošsirdības krāsā. Ienaidnieks, vienalga, atklās patiesību.

Kāda jēga pētīt Neptūna pavadoņus, bet nespēt ieraudzīt baļķi savā acī?

Nelabais turpina pieprasīt procentu procentus par savu līdzdalību pie progresa šūpuļa. Mēs steidzamies ierīkot telegrāfa līniju no Menas štata uz Teksasu. Bet varbūt Menai nekā nav ko Teksasai teikt?

Ja jātnieka zirgs noauļo jūdzi minūtē, tas vēl nenozīmē, ka viņš nes kādas svarīgas ziņas.
 

Pirmo reizi publicēts 07.05.2009. Aliens.lv iepriekšējā versijā.