Aliens

Leģenda par Ušmalas pundurvaldnieku

Jukatānas ziemeļos atrodas viena no maiju Jaunās valsts iespaidīgākajām pilsētām - Ušmala. Tās centrā slejas iespaidīgā "brīnumdara piramīda," kas pēc maiju leģendām, uzbūvēta vienā naktī ar burvju spēka palīdzību. Hronoloģiski notikumi varētu būt risinājušies otrās Ušmalas apdzīvošanas laikā (Ušmala esot tikusi apdzīvota trīs reizes). Lieki piebilst, ka mūsdienu arheologi šīm "pasaciņām"  netic, taču, ja nu tās tomēr satur kādu patiesības elementu? Šai sakarā piedāvājam mūsu lasītājiem kādas maiju ļeģendas divus variantus.

Leģendas pirmo versiju pierakstījis amerikāņu rakstnieks Džons L.Stīvenss 1839.gadā savas pirmās ekspedīcijas laikā:
      „Sensenos laikos dzīvoja burve. Viņa bija šausmīgi veca un ļoti ļauna, bet vēl ļaunāks bija bargais Ušmalas valdnieks. Burvei nevarēja būt bērnu un reiz tā no olas radīja zēnu, kas gada laikā kļuva par īstu vīrieti, tikai bija pundurītis. Vecene teica pundurītim, ka viņam jāuzaicina uz sacensību ļaunais Ušmalas valdnieks. Tas pundurītim deva dažādus pārbaudījumus, kurus tas izturēja. Tad saniknotais valdnieks paziņoja, ka nogalinās pundurīti, ja tas neuzcels pilsētu vēl augstāku par viņējo. Pundurītis pastāstīja par to vecenei un tā to nomierināja. Pamodušies nākamajā rītā, tie izbrīnā ieraudzīja, ka atrodas milzīgas pils iekšienē (t.i. Pundura piramīdā), kas bija skaista un augsta. Vecene viņam palīdzēja, un pundurītis uzvarēja valdnieku un apkaunoja to tautas priekšā. Pundurītis arī uzcēla šo piramīdu vienā naktī – tāds bija viens no uzdevumiem -, un tādēļ tā nosaukta par Brīnumdara piramīdu. Tad viltīgais un ļaunais valdnieks izdomāja vēl vienu, pašu pēdējo sacensību uzdevumu. Tas bija ļoti briesmīgs: uz otra sacensoņa galvas jāsasit šausmīgi ciets rieksts – kokoils. Vecene arī tur pundurītim palīdzēja – uz viņa galvas uzlika bruņurupuci, un, kad pienāca viņa kārta sasist riekstu, valdnieka galvaskauss pats no sevis pāršķēlās uz pusēm. Protams, ka ļaudis tūlīt izsludināja pundurīti par brīnumdari, un, protams, viņš kļuva par nākamo Ušmalas valdnieku. Ļaudis priecājās par labā pundurīša uzvaru. Sāka meklēt arī veceni, bet tā bija nozudusi; viņa pat nekā nebija prasījusi no pundurīša. Ļaudis runā, ka viņa vēl šo baltu dienu dzīvojot alā netālu no senās Mani un pārdodot tur ūdeni, bet tikai apmaiņā pret maziem bērniem, ar kuriem barojot savu vīru – briesmīgo pūķi.”

Leģendas otra versija no čehu amerikānista M.Stingla grāmatas "Indiāņu piramīdu noslēpumi" (Tajemstvi india`nsky`ch pyramid):
      „Kad Ušmala tika apdzīvota otro reizi, netālu apmetās uz dzīvi varena burve. Tai iepatikās pilsētas pilis, un tai iegribējās, lai pilsētu pārvaldītu viņai paklausīgs ķēniņš. Līdz tam brīdim visā lielajā pilsētā tai nebija neviena drauga, viņa dzīvoja kopā tikai ar čūskām, vienīgajām savām draudzenēm. Bet viņai tā gribējās valdīt pār pilsētu! Tamdēļ ragana veica brīnum-brīnumu – dzemdēja dēlu. Īstenībā nedzemdēja jau, bet pagatavoja no zālītēm un čūsku indes olu, un lūk – no olas izšķīlās cilvēks – viņas burvju dēls. Puisēns ātri kļuva par vīrieti. Viena gada laikā viņš iemācījās visu, kas cilvēkam vajadzīgs dzīvei. Tikai ķermenis tam nemainījās. Viņš neauga lielāks, palika tāds pats kā parādījies pasaulē – pundurītis.
Pagāja vairāki gadi, un burve nosūtīja dēlu pie Ušmalas ķēniņa. Valdnieks ar interesi nopētīja smieklīgo rūķi un pajautāja, kas to atvedis to uz pili. Punduris atbildēja: „Gribu ar tevi sacensties, tikties divkaujā, jo esmu spēcīgāks par tevi.” Valdnieks pakļāva drosminieku virknei pārbaudījumu, bet necilais pundurītis, par lielu pārsteigumu visiem, viegli tos izturēja. Ušmalas ķēniņu tas saniknoja, un viņš pundurītim lika paveikt ko tādu, ko nevar paveikt neviens cilvēks, pat pats ķēniņš: lai tas vienas vienīgas nakts laikā uzceltu jaunu krāšņu pili, ja ne – galva no pleciem nost. Taču pundurītis bija burves dēls, un, kad valdnieks no rīta pamodās, tad ieraudzīja lielisku celtni, kura redzama Ušmalā vēl šodien.
Tā kā arī šo pārbaudījumu pundurītis izturēja, Ušmalas „Goliātam” nācās pieņemt nekaunīgo izaicinājumu, kuru tam izteica neparastais „dāvids.” Divcīņai, kas notika pils pagalmā, un kuru vēroja visa pilsētas aristokrātija un priesteri, ķēniņš izvēlējās īpaša veida ieroci – kokoila riekstu, cietu kā akmens. Ķēniņš noteica, ka sāncenšiem ar galvu bija jāsasit šis rieksts. Pirmajam to bija jādara pundurītim. Savas mātes-burves aizsargāts, viņš nesasita savu galvu. Gluži pretēji, cietie kokoili atvērās paši. Nu bija kārta ķēniņam. Viņš no visas dukas iebelza ar riekstu pa pieri – un nokrita zemē miris. Un tā, Ušmalas ķēniņš bija beigts, labieši un priesteri sauca, kā jau tas mēdz būt: „Valdnieks ir miris, lai dzīvo jaunais valdnieks!” Par to kļuva cilvēks, kas bija izšķīlies no olas, niecīgais milzīgās Ušmalas ķēniņš. Un viņa pēcteči valdīja Ušmalā tik ilgi, kamēr Puukas valsts pilsēta netika pamesta otro reizi.
Bet māte-burve? Tā atgriezās tumšā alā netālu no Mani un dzīvoja tur vēl daudzus desmitus gadu čūsku sabiedrībā, kas salīda tur no visas Ušmalas valsts, kas tagad piederēja tās dēlam.”

Aliens.lv komentārs. Mazais pundurķēniņš Ušmalā vienas nakts laikā uzcēlis gan piramīdu (1.leģendas versija), gan pili (2.leģendas versija). Mūsdienās Ušmalā saglabājušies abas šīs celtnes. Mazajam Zaļajam bija tas gods tās aplūkot 2003.gada pavasarī. 
Lielo Ušmalas piramīdu tā arī sauc - par Burvja jeb Brīnumdara piramīdu (spāniski - Piramide del Adivino). Savukārt Ušmalas pili, ko citkārt vēl dēvē arī par Šivu pili vai Valdnieka pili, arheologs Silvāns Morlijs nosaucis par "skaistāko Amerikas celtni." Šivu dzimtas ķēniņi to padarīja par savu rezidenci, bet tā bija uzcelta jau pirms viņiem. Pils celta uz mākslīgi uzbērtas terases ap 200 m garumā, 170 m platumā un 12 m augstumā. Uz terases var uzrāpties tikai pa rieteņu pusi. Uz pamata terases celtnieki uzlikuši nākamo – mazāku, tajā var uzkāpt pa platām kāpnēm. Tad top redzama trešā terase, kas augstumā ir ne vairāk par 1 m. Uz tās tad arī atrodas „Valdnieka pils” (spāniski - Palacio del Gobernador).