Ušmalas ķēniņi
Ir zināms, ka Ušmala tikusi apdzīvota 3 reizes. Katrā no tām, visdrīzāk, valdījuši atšķirīgu dinastiju ķēniņi.
Ušmalas I ķēniņu dinastija. Par tiem pilnīgi nekas nav zināms.
Ušmalas II ķēniņu dinastija (?-ap 750.g.). Leģendāra Burvja-pundura un viņa pēcteču dinastija. Zināma tikai pēc nostāstiem, piemēram - par Ušmalas pundurvaldnieku.
Ušmalas III ķēniņu dinastijas.
Šivu dinastija. Iekarotāju tolteku dibināta dinastija, kas sagrāba varu Ušmalā.
Pateicoties Morlija pētījumiem un diviem maiju rakstītajiem dokumentiem (tiek glabāti Hārvarda universitātes Pibodija muzejā) ir izdevies restaurēt visu šīs dinastijas sarakstu (vēl gan ņemti vērā arī citi dokumenti).
Vienā no šiem dokumentiem attēlota Šivu valsts teritorija spāņu ierašanās brīdī ar Mani kā valsts centru.
Otrs dokuments attēlo dinastijas ģeneoloģisko koku. Koks aug no dinastijas dibinātāja ķermeņa, kam blakus ir attēlota viņa sieva.
Šīs dinastijas pārstāvji izdzīvojuši līdz pat šai dienai. Pēdējais pārstāvis ir Herardo Šivs, kas dzimis 1943.gada 23.aprīlī un no Pirmā Šivu dinastijas ķēniņa to šķir 39 paaudzes. Viņa tēvs – Dionīsijs Šivs, vectēvs – Nemesio Šivs. Visi viņi dzīvoja Tikulas ciemā un ir bijuši zemkopji.
Ah Suitok Tutul Šivs (ap 1000.g.) – Tutul-Šivs – „tirkīza putns.”
Dzīvesgājums. Par viņa atnākšanu uz Jukatānu un to, kā viņš uzcēla Ušmalu, var lasīt vairākās tā saucamajās Čilambalama grāmatās. Manu pilsētas Čilambalama grāmata pavēsta, ka Ah Suitok Tutul Šivs dibinājis Ušmalu Katun 2 Ahav (laikā no 987.-1007.gadam, tātad ap 1000.gadu).
No Salamankas de Kampečes pēc vairāk kā 10 gadu gumijas stiepšanas, divi Montehi jaunākie (dēls un brāļadēls) tomēr devās iekarot Ziemeļjukatānu, kur atradās galvenās Klasiskā perioda pilsētas - Čičenica, Ušmala un Maijapāna. Iekarotāji šoreiz virzījās no DR. Jaunie iekarotāji savā ceļā nodibināja jau sesto Salamanku. Pēc tam Kampečē tie satikās ar tālaika varenākajiem maiju dinastijas valdniekiem - Šivām, kas zvērēja spāņiem uzticību. Vasaļu Šivu apsargāti spāņi nonāca līdz Jukatānas pašiem ziemeļiem. Šeit abi Montehi 1542.gadā Tiho pilsētas vietā nodibināja Meridu - pilsētu, kas vēlāk kļuva par ziemeļu Jukatānas administratīvo centru.
Pēdējie Šivu ķēniņi.
Dzīvesgājums. Sv.Ildefonso dienā (Tolēdas bīskaps, pēc katoļu kalendāra) Montehu klana jaundibinātajā Meridā, kas bija naidīgu indiāņu ielenkumā, ieradās Šivu ķēniņš un piedāvāja spāņiem sadarbību, par tās zīmi sniegdams konkistadoriem kukurūzu un medījumu. Monteho ar prieku pieņēma piedāvājumu un Šivu ķēniņš Meridā tika nokristīts.
Turpmākajā notikumu gaitā pašas varenākās maiju valsts ķēniņš palīdzēja konkistadoriem ieņemt Kampeči Ziemeļjukatānā. Pa visiem novadiem viņš izsūtīja delegācijas, kuras vadīja Šivu ģimenes locekļi, ar prasību pakļauties baltajiem ļaudīm.
Pašu lielāko tādu delegāciju Šivas nosūtīja pie saviem senajiem ienaidniekiem Kokomiem (nu tie vairs nebija Maijapānā, bet Sotutā). Taču Sotutas ķēniņš Načikokoms atteicās padoties un noslaktēja visu delegāciju, atstāja dzīvu tikai kādu vīru vārdā Kan Či. Tam bija jānoraugās visos nāvessodos, pēc tam viņam izdūra acis un teica: "Un tagad dodies mājup un pavēsti visiem, ko redzēji, pirms tiki padarīts akls. Un nodod, ka brīvie Fazāna un brieža zemes ļaudis nonāvēs visus tos, kas pakļausies, kas sniegs iekarotājiem roku."
Tomēr ar to pašu Šivu palīdzību konkistadori vairākās ielās kaujās sakāva vēl nepakļāvīgos Kokomu maijus.
Ksiu dinastija (ap 1441.g.). Šīs dinastijas ķēniņu vadībā 1441.gadā uzliesmoja sacelšanās pret Maijapānas virskundzību un ieņem Maijapānu.
Saites.
Ušmala.
